Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

un audzējs teica: pietiek!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Gribēju padalīties vienā no savām dzīves pārliecībām, pie kā nonācu ilgos meklējumos un ar pašas pieredzi. Un tā ir šāda:<br />
Slimības rodas no emociju un jūtu apspiešanas – dusmām, skumjām, naida utt. Slimība ir vēstnesis, ka tu sev dari pāri/ka tu neesi saskaņā ar savu dvēseli/zemapziņu. <br />
Tā var būt jebkura slimība – iesnas, gripa, celulīts, slikta redze, vēzis, arī mežģījums utt utt utt. Viss ir saistīts, daba/visums caur mūsu ķermeni saka mums priekšā „apstājies! Pārtrauc dusmoties! Piedod! Pieņem!”<br />
<br />
Viena no manām pieredzēm ir ar miomu – tā ir diezgan bieži sastopama slimība, labdabīgs audzējs. Kad uzradās pirmā, man bija laikam 25 gadi, un es vēl neko par šo ideju nezināju. Ārste teica, ka būšot jāgriež. Es aizmuku un neatgriezos  Bezatbildīgi vei nē, tas ir cits stāsts. Pēc pāris gadiem jautāju ginekoloģei, kas man tur ar to miomu. Viņa prasīja – kāda mioma, nekā nav. <br />
<br />
Otrā reize bija pirms 2 gadiem – 7 nedēļu laikā strauji bija izveidojusies vēl viena. Tikai šoreiz es jau ļoti labi zināju, kāpēc. Es biju stāvoklī un mēs pašķīrāmies ar manu ex. Manī bija drausmīgas emocijas, jūtas, naids, dusmas, kā jau mēdz gadīties. Ginekoloģe pieminēja miomu, kura 7 nedēļas atpakaļ (tad mēs vēl bijām kopā, pirmajā ultraskaņā) neeksistēja. <br />
<br />
ES arī skaidri zināju, kas man ir jāizdara. Jāizlādē, jāpiedod un jāpieņem. Tas nav viegli, ja esi gājusi cauri skumjām, bailēm, vientulībai, šokam un citām emocijām, esi palikusi viena bez nojausmas kā dzīvot tālāk. Tomēr es pieņēmu viņu tāds kāds viņš ir un pieņēmu situāciju un – pie 3. ultraskaņas miomas vairs nebija. <br />
<br />
„Ja jūs atceraties un burtiski „iznēsājat „ sevī aizvainojumu par vīra vai vīrieša nodarījumu un nevarat to piedot.. Dzemdes audzējs – tās ir uzkrātās pretenzijas un aizvainojumi pret vīriešiem, nemitīga senu aizvainojumu „atgremošana” .. Jūs bieži pārmetat sev kā sievietei un pastāvīgi vainojat vīriešus” (citādi no V. SIņeļņikova IZPROTI SAVU SLIMĪBU) <br />
Par to raksta gan Luīze Heija, Gan Lūle Vilma, gan Lazarevs, SIņeļņikovs. <br />
<br />
Mums nav nepieciešamas zāles, lai būtu/kļūtu veseli, bet gan būt pieņemošām, mīlošām un saskaņā ar sevi.

Dalīties.

11 komentārs

  1. Esmu no ginekologiem dzirdējusi, ka miomas un citas sieviešu problēmas rodas tieši no kaut kādām "apēstām" emocijām, ne līdz galam sasniegtu apmierinājumu seksuālajā dzīvē vai arī pārmetumiem sev/vīrietim. Nezināju gan, ka ir vesela teorija, ka jebkuru slimību var ar ko tādu izskaidrot.

  2. Patlaban mokos ar šausmīgām iesnām un acu asarošanu. Un neredzu tam nekādu ārēju apstākļu radītu iemeslu – neesmu ne sasaldējusies, ne tikusies ar apslimušiem cilvēkiem. Toties man ir bijis diezgan emocionāli grūts laiks pēdējās pāris nedēļas… Varbūt vari ieteikt, kur var atrast kaut ko vairāk par šo visu? Bet tiešām palīdz?

  3. Annija Goldberga on

    Jana,<br><br>īsumā – izdalījumi no deguna – tās ir zemapziņas asaras jeb iekšējas raudas. Tādējādi zemapziņa mēģina izvadīt ārā dziļi apspiestas jūtas: visbiežāk bēdas un žēlumu, sarūgtinājumu un nožēlu par nepiepildījušamies plāniem un sapņiem. (citāts no zemāk minētās Siņeļņikova grāmatas)<br>Vairāk vari izlasīt Izproti savu slimību (Valērijs SIņeļņikovs) Rēriha grāmatnīcās var nopirkt – es to turu kā bībelīti. Arī Luīze Heija ir laba, škiet "izdziedē sevi pats". palasi un izsver, kura tev der labāk. Lazarevam ir daudz grāmatu, kuru ieteikt, nezinu. Lūli Vilmu neesmu lasījusi, bet arī raksta par šo tēmu.<br>Jā – palīdz gan saārstēties, gan saprast kas par vainu. Tā vienkārši ir iekārtots, mēs tikai daudzi to nezinām.

  4. Man interesē, ko tad var darīt, ja tās iesnas jau ir un gribas no viņām ātrāk tikt vaļā! Jāizkliedzas, jāizraudas? Tas uzreiz palīdzēs?

  5. Annija Goldberga on

    Jana, viena no tām ir uz čaka stabu stūra. :)<br><br>viesis (?) jā, izkliedzies – izdauzi (piem. spilvenu) vai tml (acīmredzot tu jau zini kāpēc tev viņas ir) un tad nākamais, manuprāt svarīgākais solis – pieņem situāciju un piedod šim cilvēkam (tas attiecas arī uz sevi), bez tā nevar.. <br>šeit man palīdzēja Luīzes Heijas grāmata – kā piedot un pieņemt gan situācijas gan cilvēkus, metodes, attieksme. Pēc Lūles Vilmas grāmatas nosaukuma Piedodu sev" ( http://dziedava.lv/literat/izveletie_citati.php?darbs=luule_viilma ) spriežot arī varētu būt labas metodes.Es vēl neesmu paspējusi palasīt, bet iekārdināja linkā minētais info. <br>tad kad tu tiešām būsi ar to tikusi galā (atstrādājusi) tad jā, esmu pārliecināta, ka atbrīvosies no tā. <br><br>man., piem. bija situācija, kad man sametās augoņi. tāda parādība man ir reta!!! bet šie neatstājās 2 nedēļas(!!) visur, uz sejas, locītavās, padsmit (pirmo reizi tā bija), turklāt "kad nepratos kauna" izpaudās uz manu mazuli (atsevišķs raksts par to, kā mammu emocijas un jūtas iespaido mazos, – un ļoti svarīgs) – viņš saindējās no nekā un 2 dienas vēma. man tīri fiziski no šī konflikta bija ļoti slikta pašsajūta. tad man beidzot pieleca, ka kaut kas jādara. pie vainas bija mans konflikts ar klienti, kas man neatgrieza parādu, turklāt pazemoja (manā izpratnē), oii, tas bija baigi mokoši. tomēr, kad es to redzēju uz savu mazo, tad mans mērs bija pilns. es piespiedu sevi piedot un pieņemt (bez tā vienkārši nevar) un viss pazuda.. <br><br>es šobrīd lasu Zēlanda Transsērfingu – ne par slimībām, bet par mūsu pasaules uzbūvi – ļooti iesaku, man TĀ palīdz paskatīsies uz lietām nesāpīgi(nevis truli, bet ar mieru. Un ticiet man, es protu atrast par ko paraudāt :))))

  6. Annija Goldberga on

    ak jā, komiskākais ir tas, ka pāris mēnešus pēc tam , kad es jau biju pieņēmusi, ka mana kliente man parādu neatgriezīs, man kontā tika ieskaitīta nauda.. protams, no viņas. Visums, par mums rūpējas, mīļās. tad, kad mēs palaižam (let go) tad viss sakārtojas pa plauktiņiem.

  7. Paldies par interesanto rakstu. Noteikti izlasīšu arī ieteikto grāmatu. Kaut kā pēdējā laikā visādus tā saucamos kreņķus- gan naudas nepietiekamību, gan ne tik veiksmīgu sadzīvi un sīkumus darbā – esmu sākusi uztvert pavisam mierīgi, bez stresa un vismaz nervi kārtībā un naktī labāks miegs. 😉 Lai jums visām veicas!

  8. Es arī arvien biežak sevi pieķeru pie domas, ka mūsu emocijas, liriski runājot, ir tās, kas puķei var likt uzziedēt un var likt arī novīst. Lielā mērā – ko sēsi, to pļausi. Teikšu gan godīgi: ir viegli to apzināties, bet reālās situācijās ne tik viegli ir rīkoties tā, kā vajadzētu, lai ilgtermiņā nenodarītu sev pāri.

Atbildēt Ruta Atcelt