Tu nu gan esi maita! Uzslava vai nicinājums?

Viņš nobālēja, savieba seju un paskatījies uz viņu caur zobiem izgrūda: “Tu nu gan esi maita!” Viņas acu skatiens iemirdzējās lepnumā un pateicībā. Sejā atplauka laimīgs smaids. Likās, ka kāds viņai tikko būtu pasniedzis zeltīto Oskaru. Jā, viņai tas bija izdevies! Un viņš to bija pamanījis! Aleluja! Viņa savu lomu bija lieliski nospēlējusi.

Ja dzīve būtu izrāde un pasaule skatuve, galvenā aktrise būtu Sieviete. Pie tam tik daudzpusīga un veikla, ka viņai uzticētas vienlaicīgi vairākas lomas, kas jānospēlē pietiekoši labi un atbilstoši režisora prasībām un pieņemtajiem standartiem. No tā cik laba būs aktierspēle atkarīgs tas par cik veiksmīgu, vai neveiksmīgu Sieviete tiks uzskatīta. Bet neveiksminiece nevēlas būt ne viena. Un tad nu visas cenšas un pūlas vaigu sviedros, lai godam nospēlētu sev uzticētās lomas. Un lomu…. ai, cik to ir daudz! Spēj tik mācīties.

Runājot par veiksmīgām attiecībām un laulību, pa pasauli vēl arvien klīst vecais labais, nu jau ar sirmu, garu bārdu apaugušais viedoklis, ka gudra sieviete sabiedrībā būs dāma, gultā kurtizāne (lietosim mazliet maigāku sinonīmu kā ierasts :)), bet virtuvē ķēkša. Paralēli jāpaspēj nospēlēt arī labu māti, meitu, māsu, utt. Tā kā darba pilnas rokas, un godīgi runājot ir ko norauties. Tomēr…. šķiet, ka ar to vēl ir par maz… Jo, kā izlasāms dažos sieviešu žurnālos, īstai sievietei esot jābūt arī Maitai. Šis termins gan tiek mīkstināts ar vārdu nedaudz, bet man jau liekas, ka …… maita ir un paliek maita. Un dzimumam, starp citu, nav nozīmes.

Burtiskā tulkojumā ar maitu saprot nelabi dvakojošu, pussapuvušu, teiksim tā, dzīvas būtnes līķi. Pārnestā nozīmēm ar šo terminu varētu apzīmēt cilvēku, kura uzvedība, izturēšanās un personīgā vērtību skala ir tieši tāda pati – pussapuvusi, nelabi smirdoša. Principā maitām visi iet ar līkumu, gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Protams, ir arī izņēmumi – maitēdāji, bet tas jau ir cits stāsts, tālab pievērsīsimies vien maitām. Aplūkojot visu iepriekšminēto, rodas pavisam loģisks jautājums: kādēļ jau tā plašajā Sievietes lomu klāstā būtu jāatrod arī vieta Maitai, pardon, mazliet maitai? Sevišķi, ja šai lomai jābūt vienai no veiksmīgu personīgo attiecību pīlāru un balstu.

Izrādās, vārdu Maita saprot ļoti dažādi.

Ir vieni, kas ar vārdu maita saprot maitu. Tātad neko labu un slavējamu, un jebkurā gadījumā ies “lielajai smirdoņai” ar līkumu, negribot nonākt ar to pilnīgi nekādā saskarē. Sevi pieskaitu šim pulkam.

Tad ir liela daļa, sevišķi daiļā dzimuma starp, kas šo vārdu uztver kā komplimentu, uzslavu un ka Maita ir tēls, kuram ik vienai sevi cienošai dāmai vajadzētu līdzināties. Pie tam vēl tiek kladzināts: Es esmu maita, un izdarīju tā un tā. Tomēr, manuprāt, šajā gadījumā Maitai tiek piedēvētas tādas īpašības, kas mierīgi varētu piemist jebkurai sieviešu dzimuma pārstāvei, kas nebūt ne nav Maita.

Mīlēt sevi mazliet vairāk kā citus un rīkoties tā kā pati vēlas, ne tā kā grib to citi. Nekā maitiska, pilnīgi dabiska parādība. Mēs neesam nākuši pasaulē, lai būtu tādi, kādus mūs vēlas redzēt citi.

Pastāvēt uz savu un nepakļauties citu spiedienam. Tikai normāli, ja cilvēks ir ar stingru mugurkaulu un pārliecību par sava viedokļa pareizību.

Dzīvot savu dzīvi un neizrādīt īpašu ziņkāri par citu dzīvēm. Ne vienmēr vajadzīgs sevi apkraut ar citu problēmām, gan jau savējo ir gana.

Neizrādīt vājumu un nesūdzēties par dzīvi, reizēm melni pajokojot par neveiksmēm. Tas ka neizkliedz savas bēdas, raizes, prieku puspasaulei, nenozīmē ka cilvēks ir auksts un nejūtīgs. Ne jau visi ir uz āru vērsti, ne jau visiem obligāti vajag sirdi izkratīt.

Būt egoistiskai un vienmēr ieplānot laiku tikai sev. Arī tikai normāla parādība, ja cilvēks vēlas dzīvot ar prieku un būt pats ar sevi apmierināts.

Nu neredzu es te nekā, kā dēļ vajadzētu lietot terminu Maita.

Maita būtu Sieviete, kas domātu tikai par sevi, nepārtraukti sāpinātu visus, kas nonāk viņas tuvumā un darītu to tīši, salaužot daudzu likteņus. Maita būtu spējīga savu plānu un mērķu labā ziedot visu, gan ģimeni, gan draugus. Maitai problēmas nesagādātu nogalināt. Diez vai kāda justos glaimota, ja kāds par viņu tik slikti domātu un diez vai būtu gatava par tādu kļūt.

Bet visas pārējās minētās sieviešu izdarības vairāk vai mazāk ir sevis aizsargāšana, cenšanās panākt respektu no apkārtējiem un vēlme, lai tiktu ņemts vērā viņu viedoklis. Tā ir tikai nepieciešama profilakse, kas nepieciešama ikvienam, kurš nevēlas zaudēt sevi vai būt upuris.

Mīlēsim sevi un nelamāsim par Maitu!