Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Toksiskā lakrica?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Savas dzīves divdesmit trīs gadu laikā esmu konsekventi izvairījusies no lakricas – melnas un ļumīgas konfektes, kuras garša asociējās vairāk ar vecu un novalkātu kroseņu zolēm nevis kaut ko ēdamu, kur nu vēl garšīgu.  Bet pēdējo piecu mēnešu laikā kaut kas ir manāmi mainījies organismā un esmu uzsākusi to ēst, – sākumā tas bija patīkams pārsteigums pašai par sevi, kas pamazām pārvērtās par apsēstību ar melnajām konfektēm. Ēdu lakricu no rīta, pusdienās, pēc pusdienām, vakaros, īsāk sakot – katru reizi, kad gribējās kādu našķi.

Ēdu, ēdu tās, ik pa laikam jutos tā dīvaini, bet norakstīju to uz ziemas nogurdinošajiem mēnešiem, neregulārām ēdienreizēm un visu citu. „Tā dīvaini” nozīmē – vājums, enerģijas pilnīgs un galīgs izsīkums, vēlme aizmigt jebkur un jebkad, sāpoši muskuļi, slinkums. Pa vidu ir labie un jautrie dzīves brīži, tāpēc īpašu uzmanību tam nepievērsu. Līdz pagājušai nedēļai.

Vājums sāka izpausties tā, ka atslēdzos darbā, sēžot pie galda un turoties pie datora peles. Atslēdzos uz pāris minūtēm, paldies dievam, manas minimālās pļuškinisma izpausmes uz mana galda paglāba mani no kolēģu acīm, bet nu – tik un tā, nepatīkami. Uzjautrinoši, bet nepatīkami.

Aizdomājos par to pāris reizes, bet nekādā gadījumā nesaslēdzu to ar lakricu un tās iespējamām blakusparādībām. Jo – vai tad tai dievišķīgi gardajai melnajai masai var būt kaut kādas sliktas blakusparādības? Tā tak’ ir lakrica! Lakrica! Perfektāka garduma nav un nebūs.

Aizraušanās ar lakricu auga ar katru dienu – 300g iepakojumu apēdu apmēram divās līdz trijās dienās. Ēdu īstu lakricu, kas ir cieta un ar ļoti izteiktu garšu, nevis to, kas ir lakricas sīrupa, miltu, ūdens un visādu cietvielu maisījums. Dažreiz pa dienu gadījās paēst pa virsu vēl arī tādu, kreiso lakricu. Īsāk sakot, normāli pārlakricoju savu organismu.

Viss bija rozā un pūkains, līdz brīdim (vakar vakarā), kad ar draudzeni spriedām, no kā ir taisīta lakrica. Iegūglējot, pārliecinājāmies, ka ne viņai, ne man nav taisnība un lakrica taisīta no pupiņveidīga auga – daudzgadīgs augs, kas pārsvarā atrodams Dienvideiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļķīnā. Tam ir brūna, sačokurota sakne, kas vidēji izaug pusotra metra augstumā virs zemes, ar četrām līdz septiņām tumši zilām lapām uz vienu krūmu un lillā vai dzelteniem ziediem, kas parādās laikā no jūnija līdz augustam. Lietojamā auga daļa ir tā stumbrs –  tas tiek samalts, pārstrādāts un tādejādi rodas lakrica. Voila! Izklausās ļoti normāli, standarta auga pielietojums. Bet, lasot tālāk par tā toksisko ietekmi un pielietojumu tapa skaidrs… nebūs labi.

Tātad, pa vidu visādiem austrumu medicīnas pielietojumiem un Senās Ķīnas ārstēšanās metodēm zarnu attīrīšanā un to sieniņu stiprināšanā, lakrica patiesībā rada daudz vairāk ļaunuma nekā labuma. Ja to lieto vairāk kā 100g dienā, var rasties muskuļu pavājināšanās, tiek paaugstināts asisnpiediens, rodas hronisks nogurums un hiperstress.

WTF? Vājums muskuļos un nogurums – man tas viss no lakricas? Tad kāda velna pēc uz lakricas iepakojumiem nav nekādu brīdinājumu? Kāpēc uz tiem nav zīmējumu, kā uz cigarešu paciņām? Dažos avotos minēts, ka grūtnieces nedrīkst ēst lakricu, lai bērnam nerastos prāta un uzvedības traucējumi. Wikipēdija min gadījumu, kad 56 gadus vecu sievieti aizveda uz slimnīcu pēc lakricas pārdozēšanas – viņai gandrīz atrofējās muskuļi un ārstiem bija nepieciešamas četras dienas, lai normalizēt viņas stāvokli. Tas tikai man liekās pārsteidzoši un pietiekami svarīgi, lai veikt informatīvas darbības lakricas cienītāju vidū?

Šorīt pamodos ar sāpēm muskuļos un milzīgumu noguruma sajūtu. Protams, sajūtas liekas pavisam stipras, jo vakar uzzināju par lakricas blakusefektiem (jā, es pirms tam apēdu labu tās devu) un automātiski tagad vainošu lakricu pie visām savām problēmām, bet tomēr – tas nav normāli, ka sabiedrība nav informēta par šādiem blakusefektiem! Es uzskatu, ka ir nepieciešams izvietot brīdinājuma informāciju uz lakricas konfekšu un lakricas saturošu izstrādājumu iepakojumiem par tās blakusefektiem un negatīvo ietekmi uz organismu, jo, ticiet man, tie nav patīkami.

Paralēli, atradu vienu mājaslapu, kurā lakrica minēts kā našķis, kas palīdz notievēt – ņemot vērā mūsdienu kultūras lielo ietekmi uz jauniem cilvēkiem un viņu uztura paradumiem, uzskatu to par ārkārtīgi svarīgu niansi – brīdināt par lakricas ne tik „saldajām” īpašībām!

 

p.s. Ģimenes ārste ieteica attīrīt ķermeni – ūdens un oglīte pāris dienas stingrā režīmā. Ja nepaliks labāk, tad jāiet uz analīzēm, pārbaudēm – protams, nav pierādīts, ka tā ir lakricas vaina, bet līdzīgus gadījumus ārste ir redzējusi, tā kā neesmu pirmā.

Dalīties.

7 komentāru

  1. Njā, liek aizdomāties, bet ja tā padomā- cik daudz nav tādu produktu, par kuriem mēs nezinām to otru, negatīvo pusi, un lietojam ikdienā! Atceros, ka biaj raksts kaut kur par pangasiju, ka tā arī ir ļoti kaitīga, jo dzīvo vispiesārņotākajā upē pasaulē, citur to neēd, bet pie mums veikalos akciju laikā aiziet uz urrā.

  2. Jebko pārēdoties, būs jūtamas sekas. Pati vainīga,ka tādos apjomos to lakricu grauza. Arī končas maisiem ēdot, slikti paliks, cukurs būs par daudz!

  3. Pēc raksta sapratu, ka vaina jau daļēji ir pašai lakricas ēdājai, ne tik daudz pašam augam, jo tas taču nav normāli, ka kādu produktu patērē milzu lielā daudzumā, neatkarīgi no tā, vai tā ir lakrica vai marinēti gurķi. Visu vajag ar mēru.

  4. Domāju, ka nekas nav labi, ja to lieto pār mēru. tas ir viens, un otrs – konfektēs taču ir bez sava gala visādu E vielu un citu "ķīmijas brņumu" , no kuriem paliek slikti. <br>Lakricas konfektes patiesībā stāv tālu no jēdziena lakrica, kāds tas ir medicīnā.

Atbildēt Vita Atcelt