Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Tievētājas dienasgrāmata. Solis atpakaļ

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Tas bija karsts un saulains sestdienas rīts. Aizkari vēl bija aizvilkti, bet par istabā esošo svelmi liecināja uz grīdas gandrīz nokritusī sega. Logs bija viegli pavērts un, lai kā man būtu gribējies, lai šorīt mani pamodinātu maiga vēja pūsmiņa uz sejas kā tas parasti notiek skaistos un romantiskos amerikāņu bestselleros, tā, protams, nenotika.

Ieskatījusies pulkstenī, saldi nožāvājos un modināju augšā savu draugu. Abi piecēlušies, pagatavojām brokastis. Es, protams, pēc savas punktu metodes, bet draugam uzcepu mazliet vairāk olas, jo, kā zinām, sievietes ir ogu lasītājas, bet vīrieši nes mājas mamutus, vai kā nu tur mums skolā mācīja… Jebkurā gadījumā, mana pieredze māca, ka vīrieši vienmēr ir ēduši vairāk nekā es, tāpēc parasti arī uz šķīvja viņiem uzkrauju vairāk nekā sev. Tas ir iegājies par tādu kā nerakstītu paradumu un es domāju, ka neba es būšu vienīgā, kurai tā ir iegājies darīt. Galu galā, visi beigās ir paēduši un laimīgi, un kāpēc gan nepacensties.

Jebkurā gadījumā šo dienu bijām nolēmuši pavadīt mazliet aktīvāk nekā parasti, dodoties uz zooloģisko dārzu. Un te nu mēs uz brīdi apstāsimies, jo te sāksies mans stāsts par to, kā es nokļuvu tur, kur nokļūst tā daļa tievētāju, kad tiem kaut kādu, tikai viņiem zināmu iemeslu dēļ, zūd motivācija tievēt.

Mēs bijām pavadījuši zooloģiskajā dārzā jau kādu labu laiciņu. Zini, lai cik lielu prieku sagādā apskatīt zvēriņus, to apskate tomēr paņem lielu enerģiju, sevišķi man, kurai enerģijas līmeņa stabiņš parasti nav sevišķi augsts. Tā nu mēs, lēnām ejot garām nīlzirgiem, pamanījām saldējumu kokteiļu veikaliņu. Draugs ieminējās, ka varbūt varētu vienu nopirkt. Es ātri galvā izskaitļoju, cik punkti tie varētu būt un sanāca daudz, es pat neminēšu cik, taču tanī brīdī man likās – ai, nekas, ko tad viens saldējuma kokteilis manai diētai nodarīs, taču neko!

Tā nu mēs turpinājām ekskursiju – un nu jau ar diviem vidēja lieluma saldējuma kokteiļiem. Lieka reklāma zooloģiskajam dārzam, taču atļaušos piebilst – ļoti garšīgiem saldējuma kokteiļiem.

Vēlāk kļuva vēl interesantāk. Pēc kādas stundas mēs abi jau bijām noguruši, kājas pat mazliet sāpēja un sāka gribēties ēst. Par laimi bijām pamanījuši, netālu no Tropu mājas esošu kafejnīcu. Aizgājām uz turieni, bet piedāvājums bija visai žēlīgs – nekā cita bez frī kartupeļiem viņiem nebija. Te nu notika tas, ko sauc par „iedod mazo pirkstiņu, paņems visu roku.” Laikam pietika ar to, ka es paņēmu saldējuma kokteili. Es biju tik izsalkusi, ka teicu „jā” frī kartupeļiem, lai arī es tagad paceļu balto karogu un pilnā nopietnībā apgalvoju, ka man bija sirdsapziņas pārmetumi par to, ka es tos ēdīšu, jo paliek jautājums – bet kā tad ar manu diētu?… Jā, kā ar to?

Protams, kā jau varēja paredzēt, es, vakarā pārnākot mājās, vairs punktus neskaitīju. Pienāca nākamais rīts un nekas nemainījās. Aiznākamais. Aizaiznākamais. Kaut kas bija noticis. Un tad es sāku domāt – kas ar mani notika? Kāpēc man bija sajūta, ka es norāvos kā no ķēdes? Kāpēc man sākumā likās, ka ir tik viegli? Ja jau bija tik viegli, kāpēc beigās esmu tur, kur esmu?

Šķiet šos jautājumus ir uzdevusi gandrīz katra no mums, kas kaut reizi ir ar lielu apņemšanos mēģinājusi tievēt, bet tad ar lielu blīkšķi attapusies tajā pašā starta pozīcijā, kurā bija sākumā. Tanī brīdī pat īsti negribas vairs skaitīt, cik tālu bija noskriets. Tikai gribas sev pajautāt – vai es spēšu piecelties un turpināt?

Manā gadījumā atbildes ir. Man zuda motivācija, jo mana krišanās svarā apstājās. Es varēju ieturēt savus punktus vai neieturēt, nekas nenotika. Man šķita, ka es to daru pa tukšo. Es par to parunāju ar savu māsu, kura ir gājusi Svara Vērotājos un viņa teica, ka tā tam ir jābūt – no sākuma svars krīt ātri, pēc tam – ļoti lēnām. Šīs diētas ievērotājam ir jābūt ļoti pacietīgam. Es laikam pārāk ātri gribēju rezultātu, pārāk ātri gribēju savu skaisto figūru, pārāk ātri gribēju atzinību. Bet vai man to var pārmest?

Otra atbilde ir saistīta ar šīs diētas mīnusu. Man bija sajūta, ka manā ikdienā ir iestājusies rutīna. Tas izskatījās apmēram šādi. Katru rītu divas pilngraudu maizītes ar desu. Pusdienās vai nu kartupeļi vai makaroni ar dārzeņiem, cik grib. Starplaikos āboli vai jebkādi citi augļi. Vakariņās vārīta vista ar dārzeņiem un glāze piena vai kefīra.

Tāda bija mana ikdiena. Vai nav velnišķīgi garlaicīgi? Šķiet, es nebiju iemācījusies sastādīt kaut kāda veida dažādību savā ēdienkartē, lai tā sakristu ar maksimālajiem punktiem, kas man dienā ir jāapēd. Bet tā gribējās kaut reizi, kā vecajos labajos laikos, nopirkt vietējā veikalā to trekno sieru un pārkaisīt pāri makaroniem ar ceptiem paprikas un sīpolu gabaliņiem…

Tā nu man kādu ilgāku laiku bija pārdomas. Pārdomas par to, cik ļoti man šo diētu vajag, jo, kā zinām, citas diētas man neder un, būsim pavisam atklāti, sports man riebjas. Pārdomas bija par to, cik ļoti es gribu patikt pati sev ieskatoties spogulī, un ne jau tikai apģērbtai, bet arī kailai. Pārdomas bija par to, cik svarīgs man ir citu viedoklis par sevi, un cik ļoti esmu gatava turpmāk klausīties citu domās par savu vēderu un potenciālo grūtniecību… Pārdomas bija par to, cik iekšēji stipra esmu, lai atkal nesanāktu tā, ka iesāku un atkal „pakrītu”…

Un tad es nonācu pie secinājuma, ka šī reize manī ir radījusi daudz lielāku sapratni par to, kāpēc es to daru, nekā iepriekš. Tāpēc es nolēmu mēģināt vēlreiz. Es nolēmu veltīt veselu dienu, lai sastādītu raibu ēdienkarti, kas palīdzētu manā ikdienā radīt dažādību. Es nolēmu nekāpt katru dienu uz svariem, lai sevi lieki netraumētu, bet gan katru pirmdienu. Es nolēmu sev neko neliegt, bet dažreiz, kad gribās, mazliet pacienāt sevi ar kādu kārumu. Šķiet esmu nodrošinājusi sev pilnīgu brīvību, kas man ir tik svarīga šajā diētā. Jā, šķiet tā patiešām ir taisnība – vajag arī kādreiz nokrist, lai atkal pieceltos. Bet šoreiz – ar jaunu elpu.

Tas arī šai reizei viss.

P.S. Kā ir Tev? Vai esi kādreiz ‘norāvusies’ no diētas? Un vai izdevās to atsākt?

Dalīties.

10 komentārs

  1. Ļoti līdzīgas sajūtas ir piedzīvotas .Es 2 mēnesi pieturos pie mēness fāžu ievērošanas(pēc kalendāra). Tas ir nedēļā viena diena ir atslodzes. Vienreiz 12 stundas otreiz 24 Es izvēlējos visās dienās izturēt 24 stundas. Ar centību un pacietību pagaidām izdodas.Kad mēness ir augošs, tad gan iet grūtāk, jo ir lielāks izsalkums. Tā ir patiesība, ka sākumā tas svars katru nedēļu krītas pa 1-2kg, bet ,tad iestājas bremze. Un tad gan kāpjot uz svariem ir vilšanās un jautājums kāpēc nav mīnusā? Un vēl, protams ikdienā ļoti jāpiedomā ko , cik daudz un cikos apēd kā arī noteikti nevajag lietot alkoholu, jo tur ir tik kaloriju,ka brr… Es sev būtiski samazināju porcijas daudzumu, tad maksimāli iekļvu uzturā dārzeņus. Iegādājos tvaicētāju un tagad gatavoju uz tā. Īpaši garšīgi ir kartupeļi, kāposti, zivis. Kad sāk tirdīt nemiera gars jāuzder ūdens, vai zaļā tēja, tad var pa māju ko uzkopt, tas novērsīs domas par ēšanu. Tomēr neraugoties uz pūlēm sajūta ir lieliska, jūti vieglumu, mainās labsajūta, garastāvoklis ir labāks, saņem komplimentus. Lai mums visām izdodas!

  2. Mana mamma kādu laiku ļoti aktīvi dzīvoja pēc šīs "diētas" principiem un kam nu nevaru piekrist – vienveidīgumam ēdienkartē. Atceros, ka tolaik mūsu ēdienkarte ļoti dažādojās – sākām ēst tādus produktus, ko iepriekš vienkārši nepamanījām veikalu plauktos vai arī uzskatījām par negaršīgiem. Noteikti vajag vairāk papētīt un padomāt par dažādām receptēm. Gan viss izdosies!

  3. šaubu nav, ka esmu norāvusies. bet tanī brīdī, kad tu to sev atļauj, tad tā motivācija zūd. pašai žēl, biju nesen forši ieskrējusies ar Liepājas diētu, 3 nedēļas mīnus 4 kg. Un tad, pa mazai atkāpītei, nonācu atpakaļ līdz vecajam svaram, turklāt negausīgākā formā 🙁

  4. vērotāja on

    Mīļā sirds, esmu redzējusi salauztas sievietes pēc svaru vērotājiem, kurām – tiklīdz sāc ēst normāli (protams, nerijot treknas lietas), svars ļoti, ļoti ātri atnāk atpakaļ ar uzviju!!!! Tā ir cilvēku čakarēšana!!! <br>Mīli sevi- katru rītu spoguli skaties ar mīlestību uz sevi, saki sev- es esmu slaida, skaista, mīlēta un iekārojama, veiksmīga, gudra, laimīga, talantīga, uttt! Dzer tīru ūdeni ne mazāk kā 2 l dienā un porciju liec, lai uz šķīvja – dārzeņi dajebkādi 2:1 ar liesu gaļiņa vai zivi. Pārtrauc lietot uzturā baltmaizi, raugu saturošus produktus, makaronus, kartupeļus- visu, kas satur daudz ogļhidrātus! Rezultāti būs ilgstoši un iepriecinoši :))) Pārbaudīts! Galvenais- MĪLI SEVI, atļaus mazus grēciņus šad tad! No sirds novēlu – lai veicas!<br>

  5. Agnese Vērotājai on

    Par svara vērotājiem (tagad Figūras draugi) gan nav taisnība. Šī ir viena no metodēm, kas tieši neļauj svaram atgriezties, jo ēdienkartē ir pilnīgi visi produkti, tikai mazliet ierobežotā daudzumā. <br>Ja nu svars nāk atpakaļ, tad tikai un vienīgi tāpēc, ka sievietes, kad vairs neapmeklē nodarbības, sāk bezgausīgi rīt visu pēc kārtas. <br>Un, starp citu, Jūsu ieteikums par dārzeņu un liesas gaļas vai zivju ēšanu un atteikšanos no produktiem, kas satur daudz ogļhidrātu, ir daudz drastiskāks kā Svara vērotāju un figūras draugu programma. Kas nozīmē – tiklīdz sieviete šiem principiem nesekos, svars būs ar uzviju atpakaļ. <br>Secinājums: veidojot savu ēdienkarti, jāievēro uztura piramīdas principsun viss jāēd ar mēru. tas ir vienīgais risinājums. <br>

  6. mīļās meitenes, neaizmirstiet par seksiņu – nekas tik labi nededzina kalorijas kā "TAS". Un protams pieliekam klāt diētas. lai Jums veicas!:)

  7. lisa mona on

    Es ieteiktu tik daudz neieciklēties uz dažu kilogramu nomešanu, bet tāpat kā Vērotāja iesaku mīlēt sevi tādu, kāda esi. Kā saka- laba cilvēka nekad nav par daudz 🙂 Un tie apaļākie cilvēki vienmēr ir tie omulīgākie un ar viņiem ir patīkami uzturēt sarunas un kontaktus :))<br>Starp citu, lielākai daļai vīriešu patīk apaļumi 😉

Atbildēt Agnese Vērotājai Atcelt