Bija pagājušas jau kādas pāris dienas kopš es biju ievērojusi šo īpašo diētu, un sapratu, ka tā lēnām sāk kļūt par manu dzīvesveidu. No rīta jau bija kļuvis par ieradumu ēst kliju vai pilngraudu maizi ar sieru vai desu, dažreiz nomainot to pret divām vārītām olām.
Vispār, šis posms manā dzīvē man iemācīja arī sākt eksperimentēt virtuvē. Parasti es sevišķi nemēģināju miksēt produktus kopā vienu ar otru, bet tagad sāku. Piemēram, kad es izdomāju pagatavot romantiskas vakariņas savam draugam, man bija jāpieiet ar pavisam oriģinālu pieeju, lai būtu garšīgi, sātīgi, bet ar noteikumu, ka es ietilpinos savos 20 punktos.
Vecā ‘’es’’ būtu uztaisījusi ceptus kartupeļus ar šampinjonu mērcīti un panētu vistiņu. Bet šoreiz es piesēdos pie punktu grāmatiņas un sāku domāt, kam ir vismazāk punkti, un kurus produktus es varētu salikt kopā. Beigās ilgi domājot nonācu pie secinājuma, ka varu ēst daudz dārzeņu un tie dod nulle punktu.
Tā nu es sameklēju iepirkumu maisiņu un devos uz vietējo veikalu pēc produktiem. Kad viss vajadzīgais bija iegādāts, devos atpakaļ uz mājām, lai ķertos pie veselīgo un romantisko vakariņu sagatavošanas.
Pirmkārt, es stājos sev pretī, un lai kā man riebtos mizot kartupeļus, jo tā man šķiet pietiekami meditatīva nodarbe, lai tās laikā pārdomātu visu savu dzīvi un kļūtu dusmīga, es saņēmos un sāku tos mizot. Ieliku tos vārīties.
Otrkārt, nomazgāju pannu un uz tās liku cepties gabaliņos sagrieztus sīpoliņus. Pēc brītiņa pievienoju papriku. Vajag to visu likt uz mazas uguntiņas, lai tas viss sautējās, jo nepieciešams, lai paprika paliek pietiekami mīksta. Lūk. Tad sagriezu ripiņās labi daudz tomātiņus, marinētus gurķīšus plus konservētus zirnīšus. Un to visu atstāju sautēties uz kādām 20 minūtēm, kamēr tomāti izšķīda un radīja tādu kā mērces masu. Neaizmirstam labi daudz garšvielas un sāli.
Atzīšos, ka visu dienu biju pārtikusi tikai no kāpostlapām tāpēc bada stāvoklis bija neizmērojams, un puse no konservētajiem zirnīšiem pazuda manā mutē pirms tiem nokļuva uz pannas, bet šoreiz piedosim, jo gala beigās rezultāts bija labs! Vismaz tā man likās, jo tad, kad nogaršoju šo šedevru, man sirds aptecējās, cik likās garšīgi. Protams, es domāju, ka daudz labāk būtu, ja pievienotu saldo krējumu, bet tā kā es to īsti nevaru atļauties, tad es to neliku klāt.
Nu, lūk, vakariņas bija gatavas. Uz šķīvja servēju kartupelīšus, kam virsū bagātīgā kārtā bija uzklāts mans sautējums. Un es tiku slavēta no sākuma līdz galam, tikai piebilstot, ka prasījās vairāk slapjumiņa, tāpēc laikam tomēr to saldo krējumu nākamreiz tomēr vajadzēs pievienot.
Bet tā nu es esmu tikusi pie vienas jaunas receptes, ko noglabāt savā recepšu grāmatiņā un ēst to, cik vien iegribas. Protams, līdz brīdim, kamēr tā apnīk un ir jāķeras klāt pie jauna eksperimenta! Bet… es esmu priecīga, ka līdz šim brīdim esmu atradusi pozitīvu un tātad laikam – pareizu pieeju savai diētai un nebūt nemaz nejūtos nelaimīga.
P.S. Bet…Varbūt tu man vari pastāstīt kādu no savām veselīgajām receptēm, ko es varētu savā virtuvē pamēģināt?
4 komentāru
Dažas receptītes, kuras mūsmājās ir iedzīvojušās no mana tievēšanas perioda:<br><br>Kabaču paēdiens (bija dikti smalks nosaukums oriģinālajā receptē, bet es neatceros ) <br><br>Katlā izkausē apmēram 100 g sviesta (bet var ņemt eļļu), apcep kubiciņos sagrieztu gaļu apmeram 1/2 kg (vislabāk vistu vai jaunlopu, jo ātrāk būs gatavs), pievieno sīki sasmalcinātu 2-3 ķiploku daiviņas un 2 sīpolus, apcep. Pievieno sīki sakapātus, mizotus tomātus 3-4 lielus un sautē kamēr gaļa ir gandrīz gatava, tad pievieno 2-3 paprikas, 1 kg kabača, sagrieztu kubiņos 1 reiz 1 cm apmēram un 300 g konservētus kukurūzas graudus. Sautē uz mazas uguns pievienojot romiešu ķimenes apmēram 2 ēdamkarotes un sasmalcinātu čilli piparu (pēdējo izlaiž, ja ēdienu vēlas pasniegt maziem bērniem, kuriem negaršo asi ēdieni) un ēdamkaroti sasmalcinātas piparmētras. Pavārs bij rakstījis, ka jāpasniedz ar maizi, bet tas ir gaumes jautājums. Sanāk tāds paēdiens – par šķidru sautējumam, par biezu zupai visi ēd lielām karotēm un gardu muti. Esmu gatavojusi arī ar cūkas gaļu, nebij ne vainas tikai ilgāk gatavojās.<br><br>Vasaras krēmzupa<br><br>Mazā ūdens daudzumā vāra kabaci, papriku, burkānu, seleriju kātus, kartupeli, kad dārzeņi mīksti, pievieno garšvielas vai buljona kubiciņu, sablenderē, tad pievieno vai nu 50 g sviesta, vai 100 ml saldā krējuma, vai 100g kausētā siera. Tievētāji strebj zupu tāpat vai pievieno garneles/krabju nūjiņas, pārējie pieber vēl sarīvētu sietu un sīki sakapātu šķiņķi/desu, baltmaizes grauzdiņus vai čipšveidīgās siera bumbas.
Pildīti kabači<br><br>Ņem kabačus, ja maziņi, tad griež uz pusēm un izņem sēklas – veidojas laiviņas, ja lieli – mizo, griež 5-7 cm biezās šķēlēs un izdobj vidučus. Liek katlā ar ūdeni un vāra apmēram 5 minūtes – jāvaktē, lai top mīksti bet nepārvārās.<br><br>Pa to laiku gatavo pildījumu – ņem malto gaļu ( tievētājiem jāskatās, ko malt, lai gaļa ir gana liesa un kvalitatīva), sajauc ar sīki sakapātu sīpolu, kādu izspiestu ķiploku daiviņu, rīvētiem burkāniem (svaigiem vai vārītiem), pievieno jēlu olu un garšvielas. Visu kārtīgi sajauc.<br><br>Man pašai garšo arī pildījums no apvārītiem burkāniem/puķkāpostiem/sīpola/ siera/olas.<br><br>Pilda kabačus, var pārrīvēt ar sieru un cep cepeškrāsnī apmēram minūtes 30.
Viltotie frī kartupeļi<br><br>Ņem kartupeļus, sagriež stienīšos. Uz 1 kg kartupeļu, ņem 1-2 ēdamkarotes eļļas un garšvielas, slēgtā traukā kārtītgi un rūpīgi sakrata, ber uz plāts, kura izklāta ar cepampapīru un cep cepeškrāsnī uz max 15 -20 minūtes.
pieļauju ,ka tas nabaga vīrietis jau pēc pāris stundām grabinājās pa ledusskapi:)) <br>Bet peces pildītie kabači ir ok. Turklāt gaļa laiviņās labi turās kopā arī bez olas.<br>Vēl esmu atklājusi ,ka pildītajās paprikās var labi stūķēt iekša sojas gabaliņu. Vis vienā katliņā sautējas. Mīļums ēd ar gaļu ,es ar soju. Abi laimīgi:)