Pēc „lūzuma punkta” un pēc lielām pārdomām par to, cik ļoti man šī diēta ir nepieciešama, es biju kļuvusi daudz apņēmīgāka nekā pāris nedēļas atpakaļ, tāpēc sāku jauno nedēļu ar lielu devu optimisma.
No rīta, iznākusi no dušas, nometu uz grīdas pūkaino halātu un bažīgi skatījos skapja virzienā. Tur stāvēja priekšmets, kurš bija kā tiesnesis un soģis, gatavs skaidri un gaiši norādīt uz manām kļūdām, kad divas nedēļas diētu biju nostūmusi malā un ēdu visu, kas nekustējās. Tas ir priekšmets, kas tikpat labi, cik spēj mūs uznest kalnā un liek priekā gavilēt, tikpat labi un visai ātri spēj arī nonest taisni lejā grāvī un sabojāt garastāvokli uz visu turpmāko nedēļu, nemaz nerunājot par ēšanas paradumu maiņu, un šokolādes batoniņu izskaušanu no somas slepenajiem nodalījumiem. Jā, tie ir svari.
Lai arī es biju pilna optimisma diētu turpināt, protams, un tas ir tikai dabīgi, man tomēr bija bail sev atzīt, cik daudz es kilogramus šo divu nedēļu laikā biju atguvusi. Cik nav dzirdēts stāstiņu par to, ka pēc diētām svars nāk atpakaļ ar uzviju un citi murgu stāsti, par kuriem es vispār pat domāt negribu.
Tad nu pēdējais skats spogulī, skaidrojot sev, ka nav jau nemaz tik traki un uzkāpusi uz svariem, kādas divas minūtes skatījos sienā un tikai pēc tam lēni virzīju skatu lejup, lai ieskatītos patiesībai acīs.
Ko???
Brīdī, kad es ieraudzīju savu svaru, es sajutu tādu šoku, it kā es atrastos lielveikalā un pēkšņi manu mīļāko kleitu sāktu apšļākt ar zaļu, gļotainu šķidrumu vēl zaļāki, nenosakāmas izcelsmes citplanētieši.
Mans svars nebija mainījies ne par gramu, kopš pēdējās diētas dienas, neatkarīgi no tā, cik daudz picas un konfekšu es biju šajās divās nedēļās apēdusi. It kā šī „lūzuma punkta” vispār nebūtu bijis! It kā šīs divas nedēļas būtu īpaši izvēlētas un ar dzēšgumiju izdzēstas no pasaules vēstures uz neatgriešanos. Es nezinu, kas bija noticis un kāpēc, bet es tāpēc jutos fantastiski!
Nolēmu šo triumfu nosvinēt, kopā ar draudzenēm nedēļas beigās aizejot uz ballīti. Protams, neizpalika kokteiļi, kas, starp citu, patiešām pievilina tieši ar savu izskatu, un ne tik ļoti ar savu garšu vai pievienoto grādu vērtību. Un te nu nāk mana atklāsme par alkoholiskajiem dzērieniem – tiem, no Svara Vērotāju viedokļa, ir nemaņā daudz punktu! Piemēram, atliktu man viena vakara laikā nobaudīt divas Pina Colada un no maniem atļautajiem 20 punktiem, puse jau būtu notērēta. Bet man taču ir arī jāēd?! Izrēķināju, ka vidēji, es varu sakrāt un alkoholam atvēlēt augstākais 6 punktus. Un par to es varu atļauties:
– alu 0,5, kas dod 4punktus,
– šampanieti 300ml, kas dos tieši 6 punktus,
– vīnu 300 ml, kas dos 3,5 punktus.
Protams, var izvēlēties arī citus dzērienus, bet šie tā kā būtu mani favorīti.
Nu, ko laikam teicienu – alkohola lietošanai var būt negatīva ietekme – var saprast divējādi. It kā šķiet – kā tas var būt, ka kaut kāds dzēriens var barot, un kā tas var būt, ka tajā ir tik daudz kalorijas, bet redz, ka tā tas tomēr ir.
Protams, bez tā visa mana turpmākā nedēļā pagāja eksperimentējot virtuvē, izdomājot arvien vairāk jaunas receptes, ar ko padarīt krāsaināku savu ēdienkarti. Īpaši mīļi man kļuva violetie sīpoli, kurus sacepot pēc tam var pievienot gandrīz jebkam. Un noteikti es neaizmirsu savu jaunatklājumu – sagriežot kaudzi tomātu un liekot tos sautēties uz pannas, beigās sanāk garšīga un veselīga mērcīte, ko var sajaukt, piemēram ar vārītiem makaroniem. Par nožēlošanu, no saldā krējuma gan man būs jāatsakās, jo, ja es to leju kaut kam klāt visā savā krāšņumā, tad tas punktos ir gandrīz puse no manas dienas devas, un diez vai tas ir tā vērts, bet, ja es lieku tikai pāris ēdamkarotes, tad diez vai to mērcītē maz jutīs. Tā nu es tagad meklēju tam aizvietotāju.
Bet atgriežoties pie dzērieniem, man būtu interesanti uzzināt – pastāsti, pēc kāda principa tu izvēlies dzirkstošos dzērienus un cik ļoti to ‘’barojošais faktors’’ ietekmē tevi?
Tievētajas dienasgrāmatas iepriekšējie ieraksti:
