Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

tiem, kas domā, ka dzīve ir pārāk rūgta, bet varbūt piejauc cukuru ?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Es savā dzīvē esmu pielaidusi ļoti daudz smagu kļūdu, bet ko lai saka, mēs visi esam tikai cilvēki un kā lai mēs iemācamies, ka ne pieļaujot kļūdas ?
Es bieži domāju. Pat reizēm biežāk nekā vajadzētu. Jo neviens cits Tev nevar palīdzēt kā tikai Tu pats sev.
Un tā nu lūk sēžu savās četrās sienās un domāju par dzīvi. Par mērķiem, par laimi, … par mīlestību pret sevi un pasauli.
Nekas interesantāks nevar būt kā aizdomāties par sevi. Apziņa, ka Tu eksistē un elpo.
Ka Tu esi devies šajā pasaulē nejau spontāna gadījuma pēc. Nekas nenotiek tāpat vien un arī cilvēki Tavā dzīve neierodas tāpat vien.
Ir jābūt iemeslam, kapēc Tu šeit atrodies. Un ja reiz esi šeit – Tu eksistē, tad sevi jāciena, jo Tevis arī varēja nebūt.
Dzīve ir sarežģīta un jo vairāk domājam par to cik tā ir sarežģīta – tā kļūst vēl sarežģītāka. Tā ir dzīves skola, kurā mācamies ne tikai 12 klases, bet visu dzīvi.
Reizēm nolaižas rokas un ļimstam uz ceļiem, pie sevis jautājot “kapēc ?” .
Mums ir jābūt stripriem, lai izlaustos cauri dzīves ērkšķiem. Arī es bieži nespēju tikt uz priekšu. Ir arī brīži, ka visa iekšā ir par daudz un tad Tu domā, ko iesākt ?
Patiesībā visslielākā kļūda ir turēt visu sevī, ļaut, lai tas atkritumu grozs piepildās līdz kļūst arvien sliktāk.
Es pazīstu daudz tādu cilvēku, kas neļauj savām no dzīves uzkrātajām emocijām izlausties uz āru un, pasarg Dievs, lai to vēl redz citi.
Nē, centies ļaut vaļu savām emocijām. Tici man, paliek vieglāk. Attīri sevi un sāc dzīvot.
Es sevi cienu tāda kāda esmu pat arī brīžos, kad šķiet, ka tā nav, jo kā jebkuram no mums, uznāk “melnie periodi”, kad visu redzam kā tikai melnbalto fotogrāfiju.
Manā dzīvē ir daudz devīzes pēc kurām vados. Vārdiem tiešām ir liela nozīme.
Piemēram, kāpēc bēdāties, ja var smaidīt ? Dzīve ir tik interesanta cik pats to radi. Jā, mēs esam dažādi, bet neatkarīgi no lietām un situācijas dzīve patiešām ir tāda, kādu to paši radām.
Līdz pilnvērtīgai dzīvei atliek attīstīt savu pašapziņu, pieņemt sevi, mīlēt sevi un visu sev apkārt. Pieņemt visu kā ir, jo neviens un nekas nav ideāls.
Es to saku nejau tik vien teikšanas pēc, bet pēc savas pieredzes un Jūs, mīļie lasītāji, zinat to.
Es pati esmu ievērojusi, ka mana dzīve pēkšņi sāk kāpt uz augšu līdzko sāku vairāk smaidīt un tas ir visselemtārākais veiksmes simbols. Smaidīt, mīlēt un cienīt, gan sevi gan citus.
Domājams, ka esat redzējuši tādus cilvēkus, kas pat mēdz uzsmaidīt garāmgājējiem vai arī vienkārši esat redzējuši tādus cilvēkus, kas ir laimīgi, viņu acis smaida – mīl dzīvi un to ko viņi dara. Šādus cilvēkus uzskatam par veiksminiekiem un vairums no mums “šķībi” paskatās un pie sevis nomurmina “kāpēc man tā nav …”
Tā var būt …
Lai arī šie cilvēki no malas izskatās kā “laimes krekliņā” dzimuši, mēs tomēr nezinam, caur kādai ellei viņi ir izgājuši, lai atrastos tur, kur atrodas pašreiz.
Laimīgs var būt ikkatrs no mums, ir tikai jautājums, cik stipri mēs esam ?
Tiesa, dzīves virsotnēs kāpj stipri cilvēki. Tādi cilvēki, kas ir ar stingru savas dzīves uzskatu, tie, kas zina ko grib un tādi, kas domā, kā to iegūt – tādi, kuriem neeksistē “es nevaru”, “es neesmu spējīgs” .
Nedrīkst teikt “Es nevaru !” …nedrīkst apstāties. Un pat ja esi kritis, jāsaka “Esmu kritis, bet neesmu beidzis !”
Kā iepriekš minēju, vārdiem piemīt liels spēks un liela nozīme ir sevis motivēšanai.
Iespējams, vairums cilvēku uzdos jautājumu “Bet ja nevar ? Bet visi to tiešam nespēj ? Ja tam ir iemesls kāpēc nespēj ?” Jā, brīžiem tiešām ir vieglāk runāt nekā izdarīt.
Es ticu, ka ir tiešām tā (un arī man pašai), ka tiešām nespēj saņemties un sākt kaut ko darīt ar savu dzīvi, saviem mērķiem, vēlmēm, jo dzīve mums liek priekšā akmeņus un liks vienmēr, bet, atceries, ka nevar ļaut tā turpināties, lai arī kā kristu – celies ! Kaut vai mēģini. Dzīve un liktenis ir sabiedrotie, tie ir viltīgi draugi, kas Tevi pārbauda. Pārbauda cik stiprs esi, lai dzīvotu.
Es parasti sevi motivēju un cīnos pret dzīves pārbaudījumiem, bet tajā pašā laikā to izdzīvoju, jo mēs taču dzīvojam !
Esmu izveidojusi formulu, pēc kuras vados un dzīvoju.
Vēl vēlos pateikt arī to, ka, lai kas arī notiktu, centies mazāk vainot sevi.
Nereti mums gadās nonākt tādā situācijā, pie kuras vainojam sevi. Brīžiem sevi nosodām un jūtamies tikai sliktām. Nedari to ! Tas bojā dzīvi vārda visstiešākajā nozīmē. Nekas nav trakāks kā sirdsapziņa. Protams, ir saprotamas tādas situācijas, ka izdarām ko tādu, kur nākas sevi durstīt, bet kā jau minēju – mēs visi esam tikai cilvēki. Kļūdīties ir cilvēcīgi un ikkatrs no mums kļūdās un kļūdīsies vienmēr. Vajag domāt, lai arī ko es esmu izdarijis, es no tā mācos.
Centieties arī otram nepārmest viņa kļūdas, jo tas tik tiešām sāp. Nepārmest otram to, ko pats dari.
Ar šo visu es cenšos pateikt, ka, lai kas būtu un notiktu, dzīve tomēr ir skaista un tas ir neapgāžams fakts.
Apziņa, ka Tu eksistē, ka vari cīnīties, dzīvot un tiekties pēc pilnvērtīgas dzīves laimes – tā ir jauka cīņa, protams, tajā pašā laikā arī skarba, bet tomēr tā tāda ir.
Tiekties pēc tā, ko vēlies. Ticēt sev un ticēt citiem. Mīlēt sevi un mīlēt citus.
Mīlēt to, ko dari.
Galvenais ir audzināt savu raksturu, katru dienu attīstīties stipram, jo ar katru dienu Tu turpini garīgi augt. Centies katru dienu aizdomāties par to, ko šī diena ir Tev devusi. Izanalizē savas veiksmes un neveiksmes un domā, kāpēc tā.
Izveido savu veiksmes formulu. Padomā cik patiesībā Tu vari daudz dot un Tu saņemsi pretī.
Ar sevi ir smagi jāstrādā, lai varētu sevi saukt par “laimes krekliņā” dzimušo.
Jābūt augstai pašapziņai, lai spētu ik pēc kritiena piecelties un turpināt. NEKAD nepadodies !
Un atceries, ka dzīve ir tik interesanta cik pats radi.

Dalīties.

Atstāt Ziņu