ā ir praktiski izmantojama grāmata, kas ved lasītāju pa lūgšanas ceļu ar visiem tā kāpumiem un kritumiem pretī tam Vienam, kas ir Mīlestība. Šī Mīlestība aicina integrēt visas mūsu personības daļas un, autora vārdiem runājot, “kļūt par īstu cilvēku”. Šī Mīlestība aicina atklāt, ka reliģiskā pieredze nav kaut kas ezoterisks, bet gan neatņemama daļa no tā, ko nozīmē būt par cilvēku. Šai Mīlestībai nav sakara ar noteikumu pildīšanu, formulām, doktrīnām un dogmām. Drīzāk tā ir iekšēja tiekšanās, kas bieži ir apslēpta cilvēka sirdī, līdz kādu dienu cilvēks pamostas un vaicā: kas ir tas, kas strāvo manas esības dziļumos?
Kad izcilais īru jezuīts un teologs Viljams Džonstons 1951. gadā ieradās Japānā, viņš nezināja, ka viņam šajā valstī būs lemts pavadīt gandrīz 60 gadus. Viņš nezināja, ka šī zeme mainīs arī viņu. V. Džonstons mācīja studentus Sofijas Universitātē Tokijā, apguva japāņu valodu, kultūru un meistaru vadībā dziļi iepazina zen meditācijas praksi.
Šī pieredze, kā atzīst Džonstons, rosinājusi viņu jaunam skatījumam uz kristīgās lūgšanas un kontemplācijas dziļumiem. Viņš sācis rūpīgi pētīt kristīgos mistiķus, īpaši Sv. Krusta Jāni, Sv. Avilas Terēzi un 14.gs. anonīmā angļu mistiķa sarakstīto grāmatu “Neziņas mākonis”, kļūdams par vienu no izcilākajiem šī darba ekspertiem.
Viljama Džonstona teoloģijas studijas, meklējumi, pārdomas, mokas, šaubas, tikšanās un sarunas ar izciliem 20.gs. teologiem un mistiķiem ciešā saistībā ar personisko lūgšanas un meditācijas praksi ļāva gūt dziļas un interesantas atziņas, kuras viņš aprakstījis vairākās pasaules ievērību guvušās grāmatās.
Juris Rubenis raksta: ““Dzīve Mīlestībā” ir viena no izcilā īru jezuīta un teologa Viljama Džonstona smalkākajām grāmatām, kuru autors rakstīja pats sev dziļas garīgas krīzes laikā. Grāmatas sarakstīšana viņam palīdzēja atrast izeju no krīzes.
Katrs, kas tādā vai citādā veidā ir mazliet pašūpojies uz “būt vai nebūt” smalkās, naža asmenim līdzīgās robežas (un tādu, man šķiet, mūsdienās nav mazums), Džonstonā atradīs ilgi meklēto domubiedru.
Šī ir lieliska, man ļoti mīļa grāmata par daudzveidīgajiem lūgšanas ceļiem (cik gan nepareizi būtu izvēlēties tikai vienu un noliegt citus!) kā garīgās izaugsmes praksi. Tā ir ļaušanās Mīlestībai, kas mūs galu galā pārvērš pa īstam.
“Dzīve Mīlestībā” (kur gan citur varētu notikt patiesa dzīve?) iezīmē integrālā garīguma ceļu. Tā uzrunās meklētājus, kas, izšķiroties par kristieša ceļu, tomēr vēlas cienīt un saprast arī citas tradīcijas. Te satiekam lūgšanas meistaru, un viņam ir mums ko teikt.”
No angļu valodas tulkojis Kārlis Žols.
