Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Tava vasara esi Tu pati!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vasara ir zāles un ziedu smarža, vasara ir bangojoša jūra un zili melnas savilkušās debesis īsi pirms lietus, kad gaiss smaržo pēc reibuma. Vasara ir netīras pēdas – samītas mellenes, priežu skujas un tīra, auksta melnzeme. Kad daba kūsā un tev gribas kūsāt tai līdzi.

Vasara ir kā radīta, lai dažreiz pabūtu vienam.
Tad es velku savus garos, puķainos svārkus, izlaižu matus, lai plīvo, un kāpju uz riteņa. Dungodama kādu pusnomodā izdomātu melodiju, es ķeru vēju. Pļava mani pavada ar vieglu sanoņu, bites un kamenes nosaka galveno toni. Rīts ir vēl agrs, rasas pilēs saule spēlējas. Tad var kalnā kāpt ar basām kājām, lai saulei pateicību par jaunu dienu sūtītu.
Brīvdienu rītos gumijas zābakiem kājās dodos iekarot dārza bagātības. Salda ērkšķoga, skābens ķirsis, pāris zirņu pākstis ar mazajiem zirņu bērniem, kas kā krelles rotājas savā gultiņā.
Vēlos vakaros vecās bērnības šūpolēs raušos ar zīmuli un papīra lapu rokās. Tās dienas domas gribas aiz ūsām pieķert, lai paliek. Kaut pāris vārdi.
Kad ārā līst, skrienu ārā siltos lietus lāses pieskārienus sajust. Tad āda elpo un sirds klusītiņām dzied. Tad daba attīrās, asaras lejot. Lāses saskaras ar zemi un sprakšķ. Drīz migla visu ieskaus, ļaujot man paslēpties…

Vēl vairāk par būšanu vienam, vasara ir divvientulības laiks. 
Tad raušos ar draugu automašīnā, pagriežu radio skaļāk un mēs smejoties braucam jūrā brist. Saules rietā vai ausmā. Vai tumšā, tumšā naktī. Vai kad no kāpas uz mums noskatās aļņa tēvs ar milzīgiem ragiem, mulsdams par mūsu abu kailumu. Vai kad jūra bango un viļņi demonstrē jūras spēku un kaislību, un ķermeņi ķer šo eiforiju kā nekad neapmierināmi.
Tad paņemam mammas biezo villaini un dārzā smilgu galus skaitām, zvaigznes ar pirkstiem kutinām un raibos kaimiņu kaķus uz sētsmales baidām. Tad plūmes sulo un to sula līst pāri sakarsušajiem ķermeņiem. Tad sienāžu vijoles skan skaļāk un vardes dīķī aiz pakalna dzīres svin. Un mēs svinam tām līdzi.
Tad ar vien biežāk pamūkam prom no citiem, kur siena smarža spēcīgāka, meža ogas slāpes veldzē un taureņi vēderus kutina. Un skūpstāmies kā traki pie lielā bērza. Kā traki… Vasara taču ir trakulības apgarota.

Mīlestības laiks. Briedums. Ģimene. Kopā būšana. Arī tā es saucu savu vasaru.
Kad omīte atkārto un liek pierakstīt visas ievārījumu un plātsmaižu receptes. Kad gribas aiz rokas mammu ņemt un tēti svētdienas pēcpusdienās skaut. Kad māsas smiekli priecē vairāk kā savējie. 
Kad virtuve smaržo pēc lielajām pankūkām un svaigas zemeņu zaptes. Kad gribas pārlapot ģimenes albumus un bērnību dienu pasakas atcerēties. Kad jūras malā smilšu kūkas un greznas pilis sliet. Kad pilnu grozu āboliem lasīt, ko radiem ģimenes svētkos dāvināt, roku spiest. 
Kad atcerēties to visu, kas Tevi veido. Kad sapņot par to visu, kas Tevi vēl veidos. Kad vairāk kā citkārt šo mirkli tvert, lai nepaiet viss tā fiksi un nepamanīti. Kad pieķert sevi ik brīdi par vasaru priecājoties. Un ne tikai par vasaru… par sevi, par dzīvi un visu, kas Tev dots! 

Lūk tā jābauda vasara – mazliet apzināti, skaisti un patiesi. Pa riktīgo!
Jo vasara ir nerimstošs prieks – par sevi, par tevi, par viņu, par dvēseli, par debesīm, par…
Jo vasara ir mīlestība – agrā rīta stundā, dienvidū, vakara mijkrēslī, novakarē un dzestrā naktī, savā sirdī, ik ķermeņa šūnā…
Jo vasara ir smiekli – bērnu čala, gaisā palaist pūķis un krāsaini baloni, izkusis saldējums uz tavām lūpām…
Jo Tava vasara esi Tu pati.

 

Stāsts iesūtīts konkursa ‘Lūk, kā jābauda vasara!‘ ietvaros.

Pastāsti arī Tu savu lielisko vasaras baudīšanas ideju un laimē kasti ar Laimas jaunajiem saldējumiem, kā arī īstas, rokām darinātas ziepes un skrubjus!  ->>> KONKURSS  Lūk, kā jābauda vasara!

Dalīties.

5 komentāru

  1. Jā, šeit ir pastāstīts par dažādām situācijām, bet man šķiet, ka būtu vērts šo tēmu paturpināt. Kā rīkoties – palikt maliņā, iekļauties kolektīvā, lai zinātu, kas īsti notiek vai vēl kā citādi?

  2. Natālija M. on

    Tpu-tpu-tpu, līdzšinējās darba gaitās ar šādām lietām pašai personiski nav nācies sastapties. Bet varu iedomāties, ka sajūtas nav no patīkamajām, ja tiec ierauts tādā vāveres ritenī!

Atbildēt Ina Atcelt