Tava dzimumdzīve un dzemdes kakla vēža risks

Informācijas par dzemdes kakla vēzi ir daudz, tiek gan rakstīts, gan runāts par profilakses iespējām un skrīninga nepieciešamību. Tomēr joprojām lielākā daļa sieviešu uz saņemtās vēstules aicinājumu doties veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīnigu neatsaucas.

Tādēļ speciālisti sagatavojuši izglītojošu materiālu -bukletu par dzemdes kakla vēzi ‘Atbildes, ko vajadzētu zināt visām sievietēm’, kurā piedāvā atbildes uz biežāk izskanējušajiem jautājumiem.

Apkopojam jautājumus un atbildes par to, kā tava seksuālā uzvedība jeb dzimumdzīve ietekmē vai neietekmē iespēju iegūt papilomas vīrusu un saslimt ar dzemdes kakla vēzi. 

Atbildes sniedz:

Ludmila Eņģele, Latvijas vēža apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētāja

Dace Rezeberga, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente

Ilze Vīberga, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve Eiropas dzemdes kakla vēža asociācijā (ECCA)

Vai brīvas seksuālas attiecības nav galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis? Vai alternatīva vakcinācijai var būt pareizs dzīvesveids?
Jā, sievietes seksuālā uzvedība, partneru skaits un viņu seksuālo attiecību „vēsture” palielina risku sākotnēji vai atkārtoti inficēties ar dzemdes kakla vēzi izraisošajiem cilvēka papilomas vīrusu (turpmāk- HPV) tipiem. Taču HPV infekcijas riskam ir pakļauta ikviena sieviete – jau no pašām pirmajām seksuālajām attiecībām un visu savu turpmāko seksuāli aktīvo dzīvi. Proti, līdz pat 80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā dzīves posmā iegūst šo infekciju. Vairāk nekā 70% šo infekciju ir saistītas ar HPV onkogēnajiem tipiem. Izņēmums ir situācija, ja satiekas HPV “tīri” meitene un puisis (tas nozīmē, ka abiem šīs ir pirmās un vienīgās attiecības) un paliek viens otram uzticīgi uz mūžu.

Ja sieviete un vīrietis rūpīgi ievēro intīmo higiēnu, vai inficēšanās risks būtiski samazinās?
Vīrieša un sievietes higiēnai dzimumattiecībās, protams, ir nozīme, taču vīrusu „nomazgāt” nav iespējams. Tas nozīmē, ka higiēnas ievērošana nekādi nav uzskatāma par profilakses metodi. Statistika gan liecina, ka dzemdes kakla vēža gadījumu skaits ir mazāks tajās valstīs, kur reliģisku u.c. iemeslu dēļ tiek veikta vīriešu apgraizīšana (tiek noņemta dzimumlocekļa priekšādiņa). Tas vedina domāt, ka tādējādi tiek samazināts infekcijas pārnešanas risks.

Ja es vienmēr ievēroju drošību seksuālajās attiecībās, vai tad es sevi nepasargāju?
Kaut arī prezervatīvi var mazināt inficēšanās risku, tie nepasargā pilnībā, jo vīruss var tikt arī pārnests, tikai saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. Tāpēc attiecībā uz HPV infekcijas iegūšanu/pārnešanu nepastāv termins „drošs sekss”.

Cik liela ir dzemdes kakla vēža varbūtība, ja ilgu laiku esmu kopā ar patstāvīgu partneri?
  Partneru maiņa un pārlieku liela brīvība seksuālajās attiecībās palielina inficēšanās risku. Taču lai inficētos, nemaz nav vajadzīgi vairāki partneri – pietiek ar vienu un ilglaicīgu, jo nekad nav zināms, vai šis vīrietis nav ieguvis HPV vīrusu iepriekšējās attiecībās un nav tā nēsātājs. 

Cik nopietns ir HPV infekcijas risks, ja abiem partneriem ir pirmās un vienīgās attiecības?
Ja abi partneri ir satikušies „HPV tīri” un viņiem tās ir un paliek pirmās un vienīgās attiecības, tad riska nav.

Cik garš ir HPV inkubācijas periods – vai ir dzemdes kakla vēža risks, ja vairākus gadus nav bijušas dzimumattiecības?
Dzemdes kakla vēža attīstība parasti norit pakāpeniski un salīdzinoši lēni, t.i., ilgst pat 10 – 20 gadus, taču var noritēt arī salīdzinoši ātri un agresīvāku tā formu gadījumā pat 1- 2 gadus. Tas nozīmē tikai to, ka arī pirms vairākiem gadiem iegūta HPV infekcija var ilgstoši „mājot” sievietes organismā un nelabvēlīgā gadījumā veicināt dzemdes kakla šūnu pirmsvēža izmaiņu vai pat vēža attīstību. Regulāra dzemdes kakla citoloģiskā izmeklēšana ļauj „noķert” sākušās izmaiņas stadijā, kad tās ir pilnībā izārstējamas. Savukārt, vakcinācija pasargā no inficēšanās ar biežāk sastopamajiem onkogēnajiem HPV tipiem, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Protams, ja nav vairs dzimumattiecību, tad nevar no jauna vai atkārtoti inficēties ar HPV.

Vai tad es esmu pakļauta riskam, ja manā dzimtā nevienai sievietei dzemdes kakla vēzis nav bijis?
Dzemdes kakla vēzis netiek uzskatīts par audzēju, ko iespējams pārmantot. Proti, iedzimtība šajā gadījumā nav izšķirošs vai noteicošs faktors, jo vēža attīstībai ir nepieciešams konkrēts ierosinātājs – HPV onkogēno tipu nepārejoša infekcija. Tomēr sievietēm, kurām pa mātes līniju dzimtā ir bijuši onkoloģiski saslimšanas gadījumi, vajadzētu rūpīgāk pievērsties arī dzemdes kakla vēža profilaksei – noteikti piedalīties organizētā skrīninga programmā, kā arī apsvērt nepieciešamību sevi pasargāt ar vakcinācijas palīdzību.

Dzemdes kakla vēzis – tā ir tikai vecāku sieviešu slimība. Vai man tiešām tagad jaunībā jādomā, kā sevi no tā pasargāt?
Dzemdes kakla vēzis pēc krūts vēža ir otra biežāk sastopamā ļaundabīgā audzēja lokalizācija sievietēm pasaulē un Latvijā vecumā līdz 45 gadiem. Jaunākā sieviete, kurai Latvijā tika atklāts dzemdes kakla vēzis, bija 18 gadus veca, lai gan tipiski augstākā dzemdes kakla vēža sastopamība ir ap 40 gadu vecumu. Turklāt tieši jaunu sieviešu vidū ir novērota arī vislielākā HPV onkogēno tipu izplatība, kā arī ātri progresējošas jeb agresīvas audzēja formas. Tātad secinājums – dzemdes kakla vēzis savus upurus nešķiro pēc vecuma.

Dzemdes kakla vēzis skar tikai jaunas sievietes, kāpēc man, vecumā pēc četrdesmit, par to jāuztraucas?
Kaut gan dzemdes kakla vēzis pēc krūts vēža ir otra biežāk sastopamā ļaundabīgā audzēja lokalizācija, kas skar sievietes pasaulē un Latvijā vecumā līdz 45 gadiem, tas nenozīmē, ka ar to neslimo sievietes pēc 45 un 50 vai vēlāk. Kamēr vien sieviete ir seksuāli aktīva un viņai ir attiecības, viņa ir pakļauta riskam sākotnēji vai atkārtoti inficēties ar HPV onkogēnajiem tipiem un līdz ar to – saslimt ar dzemdes kakla audzēju. Turklāt HPV infekciju viņa var būt ieguvusi pirms ilga laika – gadiem 10 – 15. Un vēl – ar gadiem imunitāte kļūst vājāka, tāpēc organisma atbildes reakcija kā uz pirmreizēju, tā atkārtotu HPV infekciju, arī mazinās. Tieši šī vājā imūnās atbildes reakcija sievietēm vecumā pēc 45 gadiem rada lielāku nepārejošas HPV infekcijas risku. 

Ja Tev ir kādi jautājumi uz kuriem šeit neguvi atbildes, meklē informāciju šeit- visamsievietem.lv

Informācijas avots- izglītojošs materiāls/buklets par dzemdes kakla vēzi ‘Atbildes, ko vajadzētu zināt visām sievietēm’