Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Svešas un savu dzīvi vērojot….

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Man piemīt kāds netikums – vērot svešas dzīves. Uz ielas, veikalās, sabiedriskajā transportā, visur, kur vien tas ir iespējams. Ģimene, kas pusdieno… sastrīdējies pārītis… kundzīte, kas trolejbusā savai draudzenei stāsta kādus vitamīnus jādzer, lai izskatītos jauna un mirdzoša netakarīgi no vecuma… puisis, kas cenšas meiteni uzaicināt uz randiņu… sirmgalvju pāris, kas balsta viens otru…
Tās visas ir svešas dzīves, svešas sarunās, emocijas, sajūtas… Tā pat kā tās, ko ik dienas vēroju savos iecienītajos vācu TV-šovos. Vēl viens netikums, kā atslēgties no ikdienas. 
Vērojot visas šīs svešās  un ne tik svešās dzīves, atkal un atkal jāsecina, ka taisnība ir tiem, kas saka, ka katrs pats esam savas dzīves veidotājs, ka tikai katrs pats varam padarīt savu dzīvi sev tīkamu vai netīkamu. Bieži vien cilvēki sūdzas par to, cik viņu dzīve ir slikta, kā viņiem neiet, tas nav labi un šis nav labi. Daudzi apgalvo, ka iemesls viņu neveiksmēm ir kaut kas, kas viņiem nav. Vienam sliktās dzīves iemesls ir naudas trūkums, kādam citam dzīves partnera trūkums, vēl kāds sapņo par ideālo darbu, pēc kura viņa dzīve kļūs labāka. Diemžēl, viņu kvēlie sapņi par labāku dzīvi nepiepildīsies, jo… Tie kas nespēj novērtēt to, kas viņiem dots esošajā dzīves brīdī un par to priecāties, arī tad, kad iegūs to, ko tik ļoti kāroja, nejutīsies laimīgi. Ja nabags, kas mīt mazā būdiņā,  būs gadījies čīkstētājs,  arī tad, kad viņam iedos kaudzi naudas un būdas vietā zelta pili, turpinās čīkstēt un viņam viss būs slikti. Savukārt cilvēks, kurš spēj novērtēt to, kas viņam dots, pat tad, ja paliks pilnīgi bez nekā, saskatīs notikušajā ko pozitīvu, par ko priecāties un pateikties liktenim. Es nebūt neesmu mūžīgā pozitīvisma slavētāju. Uzskatu, ka cilvēks var būt normāls cilvēks tikai tad, ja izdzīvo visu emociju gammu: prieku, dusmas, lepnumu, vilšanos, aizvainojumu, sajūsmu, utt….
Tomēr reizēm, kad liekas, ka viss ir slikti, ir vērts apstāties un pavērot savu dzīvi no malas, (gluži kā visas svešās dzīves), vai es pats neesmu tas , kas savu dzīvi padaru tik nelaimīgu un sliktu. 

Dalīties.

3 komentāru

  1. Jana Makojeva on

    Uzskatu, ka ne tikai tad, kas viss iet slikti ir vērts apstāties un pavērot savus dzīvi no malas, bet gan katru dienu novērtēt to ko tā sniedz! Katru dienu mēs varam redzēt daudz ko sev apkārt un novērtēt,ka tas kas ir dots mums katram ir vērtība! Krāt kaudzē labās lietas,vietas, atmiņas un piedzīvoto, tas arī dos to stimulu nepakrista pie pirmā šķēršļa, jo nav tādu labo un slikto lietu, man patīk domāt ka tā ir pieredze, pozitīva vai negatīva, to definējam mēs paši! 🙂

  2. Pareiza doma, Tu noraksturoji dažas labas īpašības, kas piemīt Kristus sekotājiem, kas vadās pēc patiesības, ko pasaulei nesa Jēzus, tās visi varam atrast Bībeles evanģēlijos. Kāpēc gan pateikties kaut kam abstraktam kā liktenis, ja vari pateikties Dievam – mūsu Radītājam, kurš radījis mūs pēc savas līdzības, kurš ilgojas kad mēs atgriezīsimies un ilgosimies pēc Viņa. Dievs ir mīlestības Dievs, un pie viņa ir visa patiesība! Padomāsim par to 🙂

Atstāt Ziņu