Noturīgām un stabilām attiecībām ģimenē nepieciešami regulāri ieguldījumi emocionālajā dimensijā. Attiecību veidošana un uzturēšana visās ģimenes attiecību līnijās ir investīcijas nākotnē. Laimīgu ģimeņu pamatā ir partneru ieguldījums, esot tādam, tas rada pozitīvo enerģiju un kliedē negatīvo, nevis vairo to.
Panākumi un piepildījums ir tieši atbilstošs mūsu ieguldījumam apkārtējo cilvēku labklājībā. Ja kāds ar mums kopā pavadītu visu dienu, kā gan viņš justos dienas beigās – piepildīts vai nomācoši iztukšots?
Vai mēs esam cilvēki, kas cenšas iedvesmot, dot atbalstu un labvēlību, vai arī satiekoties ar cilvēkiem, cenšamies savtīgi izmantot šis attiecības, cenšoties no viņa ko iegūt priekš sevis?
Kā jūtas dienas beigās mūsu partneris? Vai esam padomājuši cik reizes esam pateikuši – “Labdien”, “Labrīt”, “Lūdzu” un “Paldies”, „Priecājos, ka tu esi manā dzīvē”? Vai esam uzmundrinājuši partneri vai laulāto draugu? Kad tas bija? Vai ticam un paužam savu mīlestību sakot „ES TEVI MĪLU”, vai citos vārdos un darbos?
Mīlestības galvenā izpausme ir aiz mīlestības vadītu rīcību kopums. Šie un citi jautājumi un darbības veido ģimeni un partnerattiecības.
Svarīgākie ieguldījumi ģimenes attiecībās būtu:
* Mēģināt patiesi saprast otru cilvēku
* Mazas laipnības un pieklājības izpausmes ir ārkārtīgi būtiskas. Attiecībās tieši sīkās lietas ir visnozīmīgākās. Pievērs uzmanību sīkumiem
* Cilvēki savās cerībās balstās uz solījumiem, jo sevišķi uz tādiem, kas tieši skar viņu būtiskās intereses. Pildi saistības
* Gandrīz visi attiecību sarežģījumi sakņojas konfliktējošās vai neskaidrās gaidās par lomām un mērķiem. Mēs radām daudzas negatīvas situācijas pieņemot, ka mūsu gaidas ir acīm redzamas un ka tās ir saprastas un pieņemtas. Noskaidro un izrunā partnera gaidas
* Godīgums un rakstura viengabalainība vairo uzticību, turklāt tas ir daudzu citu ieguldījuma veidu pamats. Esi godīga
* Atvainošanās vārdi, kas nāk no sirds veido ieguldījumus. Un attiecību kvalitāte to atspoguļo. Atvainojies patiesi
Ir būtiski svarīgi atcerēties, lai Vīra un Sievas savstarpējām attiecībām ir nozīmīga loma sabiedrībā! Sekas ir skumjas, kad darba attiecības tiek vērtētas augstāk par attiecībām ar laulāto draugu.
Varbūt daži ir iekļuvuši vēl viltīgākās, bet ne mazāk bīstamās attiecībās, liekot vecāku un bērnu attiecības pirms vīra – sievas attiecībām. Tas ir traģiski, tāpēc, ka tad mūsu uzmanība vairāk tiek veltīta bērnam, nekā dzīvesdraugam. Tās var būt traģiskas sekas bērniem, ja viņi aug ģimenē, kur neredz mātes un tēva savstarpējo mīlestību vienam uz otru. Labākais veids kā būt lieliskam tēvam ir – būt lieliskam sievas vīram. Labākais veids kā būt lieliskai mātei ir – būt lieliskai vīra sievai.
Brīnišķīgākā dāvana, ko mēs varam dot bērniem, ir atvērties Beznosacījumu Mīlestībā uz bērna māti, tēvu. Protams, ka svarīgi bez nosacījumiem mīlēt arī bērnu, taču primārā ir mīlestība uz sievu, vīru, bērna māti, tēvu, tādejādi mēs atveramies Patiesai Beznosacījumu Mīlestībai uz bērniem.
Kad patiesi mīlam bez nosacījumiem, mēs palīdzam tiem justies droši, novērtētiem un pieņemtiem. Un augot tādā pozitīvi emocionālā un mīlestības pildītā gaisotnē ikvienam bērnam radīsies sapratne par to, ka ģimene ir vērtība.
Nobeigumā gribu pieminēt kā bērni savos sacerējumos raksta kas ir ģimene: Ģimene – tas ir atbalsta punkts. Ģimene – tā ir maza valsts. Ģimene – mīlošu un labu cilvēku savienība. Ģimene – dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Konsultācijām: Lilita Burova Personības pilnveides treniņsemināru vadītāja, sertificēta psiholoģe
www.vitalitate.lv, lilita@vitalitate.lv, mob. 29198846
4 komentāru
Baigi aizķērās tas teikums par to, ka būt laba māte var tiaki tad, ja ir laba sieva. Tā tiešām arī ir! Cik man apkārt nav daudz paziņu, kuras līdz ko piedzimst bērns pārvēršas tikai par mātēm un aizmirst, ka pirmām kārtām ir sievietes, un ka viņām ir arī vīrs! tādi bērn iizaug par mātes luteklīšiem un kad bērns ir liels, kas tad paliek vecākiem – izjukušas attiecības, jo kopā dzīvoja tikai bērna dēļ? Tādēļ pilnībā piekrītu psiholoģei – jārūpējas par sevīm, par savām attiecībām ar vīrieti, ko mīli un kopā ar vīrieti jāaudzina bērns.
Man savukārt no šī raksta ļoti "aizķērās" jautājums par to, kādas emocijas mēs sējam pasaulē – vai citus atstājam iztukšotus vai piepildītus ar labām sajūtām? Manuprāt, mēs pārāk bieži domājam tikai par savu labsajūtu, čīkstam un pīkstam, izgāžam negatīvās emocijas ne tikai uz tuvākajiem, bet arī pilnīgi nepazīstamiem garāmgājējiem. Utopiski, protams, vēlēties, lai mēs nekad nedusmotos un nečīkstētu, taču lielākoties tā ir nekontrolēta sevis žēlošana, nekontrolētas dusmas, bailes vai kas cits, ar ko cilvēks pats nav ticis galā un tad nu staigā apkārt kā tāds netīrumu mākonis nosmērējot ar nelielu negāciju devu arī visus pa ceļam sastaptos
Man liekas, ka nevajag jaukt lietas- šis viss augstāk pārskaitītājs ir normāls VISU cilvēku attiecību modelis un tas nenozīmē mīlestību, bet gan pieklājību un savstarpējo cieņu PIRMKĀRT – jebkurās attiecībās…- es nemīlu savu kolēģi, bet tāpēc jau nebūšu pret viņu rupja vai nevērīga, mīlestību katrs uztver savādāk un katram tā ir cita….<br><br>un varbūt vajadzētu beigt bezjēdzīgi deldēt šo Beznosacījuma mīlestības jēdzienu – Nu nav vienalgā kā!!! Šīs pats, beznosacījuma mīlestībā audzis dēliņš, pieaudzis ņem rokā cirvi un ,atvainojiet, bliež savai beznosacījuma mammai pa galvu- cik nav tādu traģēdiju!!!! Un varbūt pajautājiet pašiem bērniem – vai tiešām viņiem ir vajadzīga šī Beznosacījuma mīlestība un ko katrs no mums saprot ar šo beznosacījuma mīlestību!!!! Pajautājiet varbūt bērniem un vīriem?
manuprāt, "beznosacījuma" vairāk attiecināms uz vecāku bērnu attiecībām – ka pieņem, mīl bērnu tādu, kāds ir… vai nošmulējies, izdarījis palaidnības, vai ir ne tik smuks, izdarīgs utt., tāpat ir dārgs vecākiem. bet tas nenozīmē, ka viņi to bezjēgā lutina un neierobežo.<br>par beznosacījuma mīlestību pret partneri gan šaubos, ka tāda iespējama.