Vārda dienu svin: Grieta, Strauta, Rebeka

Svaigēšana – ilga mūža garants?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Jau gadsimtiem ilgi cilvēki ir mēģinājuši atrast veidu, kā paildzināt mūža garumu, kā ilgāk saglabāt labu veselību un kā nenovecot. Daži centušies atrast jaunības eliksīru, citi pareizāko dzīvesveidu, bet vēl kāds ķēries pie sava uztura revidēšanas. Pēdējā laikā arvien biežāk tieši svaigēšana tiek minēta kā labas veselības, jauneklīga izskata un ilga mūža pamats. Tādēļ šis savdabīgais uzturs vai diēta ir ieguvusi arvien vairāk piekritēju. Tomēr uztura speciālistiem un ārstiem par svaigēšanu viennozīmīga viedokļa nav. Vieni to sauc par „modes kliedzienu”, citi iesaka „aizgūt” dažus svaigēdāju ēdienkartes pamatprincipus.

Svaigēšana – tās pamatprincipi
Svaigēšanu principā var uzskatīt par vissenāko no ēšanas veidiem, jo šāds bijis cilvēku uzturs, pirms tie ēdienu pagatavošanā sāka izmantot uguni. Daudz vēlāk, 20. gadsimta pirmajā pusē Šveices ārsti pierādīja, ka, lietojot uzturā ceptus un vārītus ēdienus, organismā izdalās toksiskas vielas, kas nenotiek, ja tiek lietoti svaigi produkti. Šis atklājums ļāva piedzimt dažādām svaigēšanas teorijām. Svaigēšanas pamatprincipi balstās uz to, ka uzturā tiek izmantoti tikai svaigi produkti, kuri netiek pakļauti termiskai apstrādei, vai arī tie tiek gatavoti temperatūrā līdz 45 grādiem pēc Celsija. Ieteicams ēst veselus, nesadalītus produktus, jo tādā veidā izdodas saglabāt visu vērtīgo, kas atrodas katrā produktā. Uzturs sastāv no augļiem, lapām, dārzeņiem, riekstiem un sēklām.

Ko iegūst svaigēdāji un zaudē tradicionālā ēdiena cienītāji?
Termiski apstrādājot produktus mainās ne tikai to garšas īpašības, bet arī ķīmiskais sastāvs, kam ir būtiska loma organismā notiekošajos procesos.

 • Svaigi produkti satur ļoti daudz dažādu vitamīnu, minerālvielu un fermentu, no kuriem lielākā daļa termiskas apstrādes rezultātā iet bojā vai samazinās. Temperatūrā, kas ir augstāka par 40-50 grādiem D, E un K vitamīni iet bojā pilnībā, C un B daudzums būtiski samazinās.

• Jebkādā veidā, pat vissaudzīgākajā, apstrādāti produkti zaudē dabīgos enzīmu jeb fermentus, kuri cilvēka organismā ir ierobežotā daudzumā. Neuzņemot fermentus no produktiem, organismam nākas izmantot savus iekšējos krājumus, lai šos produktus sagremotu. Fermenti piedalās visos organismā notiekošajos ķīmiskajos procesos. Izsīkstot fermentu krājumiem, ķermenis sāk strauji novecot.

• Termiskās apstrādes cieš arī šķiedrvielas, kam ir liela loma ēdiena sagremošanā un organisma attīrīšanā no visa liekā.

• Tāpat, termiski apstrādājot, samazinās produktos esošo olbaltumvielu daudzums, tādēļ nepieciešams apēst vairāk kā tad, ja produkti tiktu ēsti svaigā veidā.

• Gatavots vai tāds ēdiens, kam jebkādā citā veidā atņemts tā dabiskās īpašības ir grūtāk sagremojams un organismam jāpatērē vairāk enerģijas, lai to pārstrādātu. Svaigus produktus organisms pārstrādā daudz vieglāk un ātrāk. Svaigēdājus pēc maltītes nemoka smaguma sajūta, viņi jūt vieglumu un enerģijas pieplūdumu.

• Gatavošanas procesā produktos rodas brīvie radikāļi, kas ir par iemeslu dažādām organisma saslimšanām.

• Tā kā ēdot svaigus produktus nav īpašas vajadzības pievienot ēdienam taukvielas, vajadzīgais daudzums tiek uzņemts ar riekstiem, sēklām, avokado un eļļām, svaigēdājiem parasti nav problēmu ar lieko svaru, dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām. Tāpat svaigēdājiem ir tīrāka un tvirtāka āda, viņi ir neuzņēmīgāki pret gripu un dažādām vīrusu saslimšanām.

Svaigēšanas mīnusi
Lai arī svaigēšanas piekritēji uzskata, ka šādam uzturam ir tikai pozitīvs raksturs, tomēr tai ir arī savas „ēnas puses”.
Lielākā daļa svaigēdāju ir vegāni vai veģetāri. Bieži vien viens no iemesliem ir tas, ka dzīvnieku valsts produkti pirms lietošanas uzturā ir termiski jāapstrādā augstākā temperatūrā par 40-50 grādiem. Tomēr uztura speciālisti uzsver, ir komponenti, kas augu valsts produktos nav tik optimāli kā dzīvnieku valsts produktos. Piemērams B12 vitamīns ir sastopams tikai dzīvnieku valsts produktos, omega 3 taukskābes ir tikai zivīs, olās un gaļā. Tāpēc svaigēšanu nevar nosaukt par pilnvērtīgu uzturu.
Lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, uzturam ir jābūt daudzveidīgam, pretējā gadījumā var rasties uzturvielu deficīts. Tādēļ svaigēšanas piekritējiem rūpīgi jāseko līdzi savai ēdienkartei un tā atbilstoši jāsaplāno, lai neiedzīvotos, piemēram, dzelzs vai magnēzija trūkumā.
Tā kā augļi, dārzeņi un zaļie ir sezonāli, svaigēšana nav lēts prieks.
Slaidākus cilvēkus svaigēšana var novest pie pārāk iela svara zuduma, kas nāk par ļaunu veselībai. Pārbaudot pārliecinātu svaigēdāju veselības stāvokli, atklājās, ka 57 procentiem no izmeklētajām sievietēm vecumā līdz 45 gadiem ir pārāk mazs svars un nav mēnešreižu, kaut arī vitamīnu daudzums bija optimāls.
Dažiem cilvēkiem svaigu dārzeņu un augļu lietošana uzturā lielā daudzumā rada dažādus gremošanas traucējumus.
Svaigēšana nav ieteicama maziem bērniem un veciem cilvēkiem.

Svaigēšanas dažādā daba
Var teikt, ka svaigēšana ir sava veida filozofija. Filozofisku jēdzienus var traktēt dažādi. Tieši tāpat ir ar svaigēšanu un tās piekritējiem. Svaigēdājus iedala pēc to ēšanas paradumiem. Lielos vilcienos svaigēšnas cienītājus iedala 3 grupās, kaut gan ir atrodams smalkāks iedalījums.

Vegānie svaigēdāji – uzturā lieto augļus, dārzeņus, sēklas, diedzētus graudus un pākšaugus.

Svaigēdāji – veģetārieši – bez augļiem, dārzeņiem, riekstiem, sēklām, graudiem, pākšaugiem uzturā lieto pienu, medu un olas.

Svaigēdāji – gaļēdāji uzturā iekļauj visu pārtiku, kuru var patērēt neapstrādātā veidā, arī gaļu, subproduktus, olas un piena produktus.

Ja vēlies kļūt par zvērinātu svaigēdāju:
– Aizmirsti par sulām tetrapakās un burkās, limonādēm, jo visi šie produkti ir tikuši karsēti;
– Nē maizei, smalkmaizītēm un kūkām! Tas visas ir pabijušas krāsnī;
– Atvadies no gardajiem omes ievārījumiem un marinētajiem gurķīšiem! Tie visi gatavoti temperatūrā, kas augstāka par 45 grādiem;
– Tavā ledusskapī nav vietas pasterizētam pienam un visiem pārējiem piena produktiem, kas gatavošanas procesā karsēti (siers, krējums, biezpiens, jogurts);
– Aizmirsti par šokolādi un visa veida cukuriem. Medu pērc no pazīstama bitenieka, jo lielveikalos nopērkamais medus mēdz būt uzkarsēts;
– Vairs nekādas zaļās/melnās tējas, kafijas vai kakao;

Svaigēšana Tavā ēdienkartē
Lai iegūtu tvirtu ādu, labu figūru un uzlabotu veselību, ne vienmēr jākļūst par svaigēdāju. Tomēr dažus no svaigēšanas principiem ieviest savā uzturā būtu pat ieteicams.
– Kā rāda nesen veiktie pētījumi, mūsu uzturā ir pārāk maz augļu un dārzeņu, bet to lietošana mazina iespēju saslimt ar dažādām slimībām.
– Svaigēšana īsā laika periodā var kalpot kā diēta, lai attīrītu organismu vai samazinātu svaru. Tomēr jāatceras, ka nevienai diētai nav jēgas, ja netiek mainīti ēšanas ieradumi.
– Vasarā, kad ēdamo augu, augļu un dārzeņu klāsts ir bagātīgāks, bieži vien izjūtam iekšēju vajadzību tos iekļaut savā ēdienkartē tieši svaigā veidā. Varbūt ir vērts paklausīt savai iekšējai balsij, un karstu zupu atstāt aukstiem ziemas vakariem,

Atceries! Neatkarīgi no tā, vai esi nolēmis pievērsties svaigēšanai, izmantot to kā diētu vai tikai iekļaut savā ēdienkartē kādu no svaigēšanas pamatprincipiem, ieklausies sevī un nenodari sev pāri. Vesels un apmierināts ir tikai tas, kurš dzīvo saskaņā ar sevi un savu ķermeni.

 

 

 

 

Dalīties.

3 komentāru

  1. kas par muļķībām… Omega 3; 6; 9 ir daudzos augu valsts produktos- linsēklās, kaņepju sēklās, smilktsērkšķu ogās u.t.t. Kad Jūs, dietologi beidzot izglītosieties, palasīsiet svaigākos pētījumus un beigsiet runāt aplamības?

Atstāt Ziņu