“Jāņa Rozes apgādā” izdota izcilākā 20. gadsimta igauņu rakstnieka Jāna Krosa tetraloģija “Stūrgalvības hronika” Maimas Grīnbergas tulkojumā. “Stūrgalvības hronika” ir Krosa pirmais vēsturiskais romāns četrās daļās, kas igauniski pirmoreiz iznāca 1970., 1972., 1977. un 1980. gadā. Šobrīd tas uzskatāms par igauņu vēsturiskā romāna simbolu un pēc autora nāves aizvien vairāk arī par Krosa personības simbolu.
Romāna darbība norisinās 16. gadsimtā Tallinā. Grāmatas galvenais varonis Baltazars Rusovs ir vēsturiska persona – igaunis, kurš, izglītojies vācu skolās un strādājot par mācītāju Tallinā, raksta Livonijas vēstures hroniku.
“Stūrgalvības hronika” radīja revolucionāru pagriezienu igauņu interesē par vēsturi: pirmo reizi tika runāts par multikulturālismu Igaunijas vēsturē, par vācu un skandināvu ietekmi. Baltazars Rusovs, agrīno jauno laiku visievērojamākais literāts Baltijas jūras telpā, kā arī igauņu izcelsmes opozicionārs, pārstāvēja pilsētnieku, ne zemniecības slāni. Līdz ar to pašos pamatos tika satricināts mīts par igauņiem kā zemnieku tautu. Aktualizējās arī jautājums par vietējo intelektuālo spēku pienesumu t. s. “augstajai” kultūrai, kas ilgstoši tika uzskatīta par baltvācu kultūras pārziņā esošu.
Romānā Kross meistarīgi atklāj varoņu iekšējos pārdzīvojumus un meklējumus, kas ir pazīstami ikvienam radošam cilvēkam. Romāna zemstrāvās vērīgs lasītājs nojautīs atsauces uz padomju ēru, kurā darbs tapa un kuras reālijas Kross lielā mērā atspoguļo, simboliski izvēršot noteiktā vēsturiskā kultūrvidē.
“Mūsu priekšā ir pēc sava idejiskā un mākslinieciskā mērķa vērienīguma un stilistiski ļoti pretenciozs, varētu pat teikt, elitārs mākslas darbs. Tajā pašā laikā “Stūrgalvības hronika” ir viena no visaizrautīgāk lasāmajām grāmatām igauņu literatūrā. No romāna barokāli plūstošā vārdu pinuma vairs nevar atraut skatienu, tas sevī ievelk gan izsmalcinātu literāro gardēdi, gan vienkāršo lasītāju plašo saimi.
Krosa apraksti joprojām smaržo gluži kā svaiga koksne, kaut kur ir realitāte, kas daiļāka par mūsējo. Apbrīnojam vēsturiskās erudīcijas un cilvēciskā siltuma, verbālās akrobātikas un tautiskā vēstījuma dzīvesgudro sakausējumu, baudām Tallinas skatus un savādi mājīgā gaismā novietotas lietas un dzirdam šņirkstoņu, kas rodas, saskaroties kaļķamens smaguma raksturiem. Saistošu stāstu rakstītāji lielākoties nespēj būt tik vēsturiski izglītojoši, kāds ir Kross savā pirmajā romānā. Un vēstures erudīti reti spēj rakstīt tik saistoši.”
Jāns Undusks, igauņu literatūrvēsturnieks un literāts
Par autoru
Jāns Kross (1920–2007) ir visvairāk tulkotais igauņu rakstnieks. Dzimis Tallinā, studējis tieslietas un strādājis par pasniedzēju universitātē. 1944. gadā Krosu apcietināja vācieši, 1946. gadā – padomju vara un aizsūtīja uz gulagu. Pēc Staļina nāves Kross atgriezās Igaunijā un drīz vien kļuva pazīstams dzejnieks un tulkotājs. No 1958. līdz 1969. gadam Kross publicēja četrus dzejas krājumus. Pēcāk Kross pievērsās prozai un vēsturisko romānu žanrā drīz vien kļuva par neapstrīdamu autoritāti.
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga
Mākslinieks Aigars Ozoliņš
Grāmata izdota ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Igaunijas Kultūrkapitāla fonda tulkojumu programmas “Traducta” atbalstu.
