Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Stāsts: Kā man palīdzēja socionika

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Gribu padalīties priekā par jaunām zināšanām, kuras pie manis atnāca īpatnējā veidā. Jau daudzus gadus esmu šķīrusies, man ir divi bērni un ir bijusi vairāku gadu neveiksmīga jaunu attiecību veidošanas pieredze  gan dažādos interneta portālos, gan arī klātienē. Pagājušā gada pavasarī internetā iepazinos ar vīrieti, kas no pārējiem patīkami atšķīrās ar pasaules uztveri, attieksmi pret dzīvi un attiecībām. Jau pēc dažām telefona sarunām man viņš ļoti iepatikās.

Arī viņam, tāpat kā man,  bija līdzīga neveiksmīgu attiecību pieredze, bērni, bet liela vēlēšanās turpmāk veidot saskanīgas attiecības un harmonisku dzīvi, turklāt viņam bija arī tādas dzīves recepte. Viņš iepazīstināja mani ar socioniku. Zinātni par cilvēkiem un attiecībām. Viņš informēja mani par sava socioniskā tipa nosaukumu  un palūdza ar testu palīdzību noskaidrot manējo. Tāpat viņš darīja zināmu, ka iepazīties klātienē un mēģināt veidot attiecības viņš sāks tikai ar savam sociotipam saderīgu sievieti. Sākotnēji es par šādu attieksmi ļoti apvainojos, jo uzskatīju sevi par vienreizēju un neatkārtojamu cilvēku, kas nevar tikt ietilpināts nekādā standarta rāmī. Tagad es zinu, ka es šīm zināšanām pretojos tāpēc, ka tests man piemeklēja nepareizo „rāmi” – tiku notipota neprecīzi. Kašķējos un sūtīju viņu ratā ar visu savu stereotipisko socioniku. Tomēr viņš bija uzstājīgs, turpinot pārliecināt mani par socionikas iespējām, un es nolēmu nopietnāk sevi izanalizēt un atpazinu sevi Balzaka tipa aprakstā.

Un tad tikai viss sākās! Jo es beidzot, beidzot, beidzot atradu pati sevi. Lasīju un nebeidzu brīnīties. Sajūsminājos, dusmojos un jutos bezgala atvieglota. Atvieglota par to, ka es TĀDA pasaulē neesmu vienīgā. Ka pasaulē ir miljoniem cilvēku, kas darbojas manā „Balzaka” diapazonā, kas piedzīvo tādas pašas sajūtas, risina tās pašas problēmas un pasauli redz manām acīm. Es sapratu kāpēc man ir tik grūti priecāties par materiālām lietām, kāpēc man svarīgāks ir saturs, nevis forma. Es uzzināju, kāpēc mani nomāc mazi bērni un nepatīk saviesīgi pasākumi. Es sapratu, ka esmu normāla, tipiska sava socioniskā tipa pārstāve. Jāatzīst, ka arī līdz šim es nesēdēju rokas klēpī salikusi un atbildes uz saviem jautājumiem meklēju gan vairāku gadu garās sarunās ar psihoterapeitu, personības pašattīstīšanas literatūrā, Bībelē. Tomēr socionika ar mani runāja man saprotamā valodā un ik dienu es par sevi atklāju ko jaunu un turpinu šo procesu līdz šim brīdim.

Iedvesmota no jaunajām zināšanām nolēmu socioniku apgūt nopietnāk un pabeidzu socionikas biedrības piedāvātos kursus.

Kļuvu zinošāka, drosmīgāka un „notipoju” savu ģimeni. Un jau atkal piedzīvoju kārtējo atvieglojuma pilno  atklāsmi – noskaidrojās, kāpēc mammas aizrādījumi mani skar tik sāpīgi un dziļi, bet jaunākā māsa pēc līdzīgiem „uzbraucieniem” kā pīle noskurina ūdeni un dodas tālāk.  Aizvainojuma reizēs mammai pat esmu metusi ar grāmatu!  Tas ir tāpēc, ka man ar mammu ir konflikta attiecības, bet māsa ir mammas duālais (vissaderīgākais) partneris. Tagad, kad to zinu, konflikts, protams, nekur nav pazudis, bet nu mēs abas apzināmies savas sāpīgās vietas, cenšamies tās apiet vai galējas krīzes gadījumā paliekam pie teikuma „nu, mēs taču esam nesaderīgas”.

Atgriežoties pagātnē esmu secinājusi, ka mana neveiksmīgā laulība bija divu nesaderīgu tipu savienība un ir patīkami saprast, ka nav vairs vērts sev pārmests varbūtēji nepietiekamo cīņu par laulības saglābšanu, jo tāpat to nebūtu spējusi jebkāda mana rīcība  mūsu nesaderīgo socionisko tipu dēļ. Manās rokās nebija viņam saprotamu līdzekļu, mēs runājām katrs savā valodā. Turklāt zinot šo, nav vairs arī neviena sliktā, vainīgā  laulības izjukšanā.

Tāpat atceros laiku, kad strādāju darbu, kas man riebās. Toreiz vainoju sevi, jo likās, ka esmu nepietiekoši apzinīga, čakla, centīga. Tagad zinu, ka tolaik strādāju savām spējam neatbilstošu darbu, biju spiesta darboties ar savām vājajām pusēm, bet netika nodarbinātas stiprās. Ar atvieglojumu secinu, ka neesmu vis slikts darbinieks, tikai ir jāstrādā ar to smadzeņu daļu, kas darbojas visspēcīgāk, bet nevajag  lieki izaicināt savas slimās un vājās vietas. Šobrīd darbs, nodarbinot manu stipro funkciju – loģiku – sniedz vislielāko gandarījumu un prieku, tāpēc apzināti meklēju iespējas aizvien vairāk to nodarbināt un tādējādi saņemt bonusa punktus un stiprināt to. Šī ir arī atbilde uz daudzu cilvēku sāpi par to, ka viņi nejūtas dzīvē piepildīti. Tas ir tāpēc, ka nenodarbināta stiprā funkcija vairo neapmierinātību ar sevi un savu dzīvi kopumā. Labā ziņa ir tā, ka apzinot savas stiprās funkcijas, cilvēks viegli var savu dzīvi mainīt uz labo pusi.

Socionika man palīdz veidot attiecības ar maniem bērniem un arī viņiem pašiem savā starpā. Jau iepriekš novēroju, ka viņi abi kā brālis un māsa ir ļoti draudzīgi un patiesi mīl viens otru. Sarunās ar viņiem esmu noskaidrojusi, ka savstarpēji viņi abi ir duālie (vissaderīgākie) partneri. Laikā, kad viņiem tuvojas pārejas vecums, ir pastiprinājušies strīdi, pagrūstīšanās un mammas mīlestības dalīšana. Socionika man dod mieru, jo es zinu, ka viņu strīdi ātri tiks nogludināti un aizmirsti, tie neatstās viņu dvēselēs nekādas pēdas. Viņi neaizskar viens otra personības vājās vietas un netraumē tās.

Socionika nav panaceja un mana dzīve automātiski nav kļuvusi par rožu dārzu, tomēr socionikas zināšanas manā dzīvē ir ienesušas lielas pārmaiņas. Ir attīstījusies karjera, izveidojušās attiecības, par kādām sen biju sapņojusi, cēlusies pašapziņa un uzplaukusi īsta mīlestība pašai pret sevi. Ir izbeigušās draudzības un pazīšanās, kas iepriekš pastāvēja ar vieglu neapmierinātības fonu. Vairs necenšos par katru cenu uzlabot attiecības ar cilvēkiem, kuru klātbūtnē nejūtos komfortabli. Esmu kļuvusi harmoniskāka un apmierinātāka ar dzīvi. Joprojām turpinu apgūt socioniku pašmācības ceļā un ceru, ka tuvā nākotnē šīs zināšanas izdosies vairot kādā no kaimiņvalstu socionikas institūtiem.

Ja arī tu šobrīd jūties līdzīgi, ar savu pozitīvo pieredzi aicinu arī tevi iepazīt socioniku un padarīt savu dzīvi labāku. Latviski informāciju par socioniku var iegūt mājaslapās www.socionikaskola.lv  un www.yourideal.lv

Daudz vairāk informācijas pieejams Krievijas un Ukrainas mājaslapās, piemēram, www.terra-socionika.ru vai www.socionika.info  Angliski lasošie par socioniku var uzzināt www.socionika.com un citās lapās.

Lai Tev izdodas!

Dalīties.

11 komentārs

  1. Pirmo reizi par ko tādu dzirdu. Tas ir kā psiholoģija vai tomēr kaut kas uz ezotērisko pusi vairāK?

  2. Socionika ir tuvāka psiholoģijai, jo tā balstīta uz K.G.Junga tipoloģiju, Z.Freida psihoanalīzes teoriju un Kempinska informatīvā metabolisma teorijas pamatiem. Iespējams, ka par to pirmo reizi dzirdat tāpēc, ka zinātne ir jauna – tā radusies 70tajos gados un nav vēl guvusi plašu rezonansi sabiedrībā.

  3. Mūs ar vīru arī notipoja un izrādās, ka esam duālie tipi. Tagad man skaidrs kāpēc mēs tik labi sadzīvojam 😀 Bet vispār tiešām interesanta lieta un variants kā aizpildīt garos un tumšos rudens vakarus.

  4. Kā es varu noskaidrot savu tipu? No testa jautājumiem neesmu pārliecināta, ka izvēlos tiešām sev atbilstošos. Kur var to noskaidrot, vai iemācīties? Vispār man liekas, ka ļoti noderīga teorija! ar pielietojumu dzīvē un savstarpējo attiecību jomā!!!

  5. Paldies par aizraujošo rakstu!Es gribētu uzzināt Jūsu domas:<br>ja pārim ir atšķirīgi un it kā nesaderīgi tipi, vai tas nozīmē, ka saskanīga kopdzīve nevar veidoties, vai tomēr, izprotot katra tipa raksturīgākās iezīmes, ir iespējams "pieslīpēties" un tādējādi arī saglabāt attiecības? <br>Paldies.

  6. Maija, Jums taisnība – testi mēdz būt neprecīzi vai nederīgi, it īpaši cilvēkiem, kas sevi slikti pazīst. Vēl var lasīt visus aprakstus un tad, ja aprakstā minētais uz Jums attiecas vismaz par 70%, var uzskatīt, ka tipu esat noteikusi pareizi. Tomēr visdrošāk ir doties uz interviju pie zinoša socionikas eksperta vai pat diviem, kur sarunas vai pat vairāku tikšanās reižu laikā tiks noteikts Jūsu socioniskais tips. Iemācīties noteikt tipu var 1)apgūstot socionikas pamatzināšanas un 2) aktīvi trenējoties tipot savus radus, draugus paziņas un pat slavenības žurnālos pēc fotogrāfijām un intervijām.

  7. Lāsma, socionikā pastāv uzskats, ka katram ir jābūt viņam pašam un attiecības jāveido ar saderīgajiem. <br>Es pati domāju, ka pie mirāžas, pusduālajām, vienādo un spoguļa attiecībām "pieslīpēšanās" ir iespējama tādā veidā, ka ja mēs zinam partnera vājās vietas, tad cenšamies nekāpt uz "varžacīm", bet tas iespējams labi zinot šis sfēras un esot gatavai nopietni strādāt pie attiecībām. Turklāt pati tādās attiecībās nekad nejutīsities tik komfortabli kā duālajās vai aktivizācijas, lai arī kā censtos "slīpēties".<br>Superego, pilnīga pretstata un citas "beigu gala" attiecības jau ir cilvēka psihei traumējošas, tās atstāj nopietnas sekas personībā un nav veselīgi censties tādas saglabāt.<br>

  8. Ar socioniku iepazinos pirms vairākiem gadiem un tā mani tiešām aizrāva. Protams, nekas nav absolūts, tomēr saderība/nesaderība daudz ko izskaidro. Ne tikai ģimenē, bet arī darbā. (Ja socionikas speciālists notipotu KNAB darbiniekus, konflikta bāze atklātos kā uz delnas!)Veiksmīga komanda iespējama tikai, ja savācas "pareizie" tipi. Jebkurā gadījumā ir labi,ja zini, kāpēc notiek tā un ne citādi. Svarīgi zināt, kas ir tavi bērni, lai netraumētu viņus tikai tāpēc, ka nesaproti viņu uztveri un domu gaitu (es šo kļūdu pieļāvu, nezinot, kas ir socionika). Pašlaik mani fascinē cilvēku ārējā līdzība, ik uz soļa to saskatu! Piemēram, Māra Upmane-Holšteina,Amber, Marija Bērziņa un Zane Daudziņa – salieciet kopā bildes un redzēsiet! Vai Evija Skulte un Marija Berseņeva (Margoša) utt.,utt 🙂 <br>Turieties pie socionikas, iesakiet to saviem draugiem – tas ir tā vērts!

  9. Var jau būt ,ka lielos vilcienos ir kādas līdzības noteiktiem cilvēkiem, bet es tomer esmu pret to, ka cilvēkus saliek vienādos rāmīšos. Tas ir tas un tas ir šitāds. Tad jau attiecības kļūst par prastu darījumu- o, mēs esam vienāds tips, saderam kopā. Tikai mīlestībai vienalga, kas par tipu cilvēks ir un katrs cilvēks tomēr ir unikāls, tāpat arī gadu laikā mēs maināmies.

  10. Redziet Ritux, attiecībās Jūs rīkojaties nevis, tā kā Jūs sarunājat (kas, it kā būtu darījums), bet tā, kā Jūs to katrs jūtat un ja šīs attiecības nebūs saderīgas, Jūsu mīlestība var viegli pārvērsties pat naidā. Ja kas nav kārtībā, mēs vainojam otru un bieži arī sevi. Galvenais kā manuprāt socionika var palīdzēt, ir ja esošās attiecībās Jūsu parneris ( arī bērns) piemēram ir diezgan nekārtīgs, tad nevajag uz to koncentrēties un censties salauzt. Nekas tā pat nesanāks. Tā vietā būs citas labās rakstura iezīmes, kuras novērtēt un apbrīnot. Tas ir tikai sīks piemērs. Un vēl. Zinot savu socionisko, dibinot jaunas attiecības var izvairīties no smagas "ietrīšanās". Reāli ietaupīt laiku, naudu un nervus, jo mums jau nav nevienam nekas jāpierāda, mēs vienkārši gribam justies labi.

  11. Ritux, es ļoti labi saprotu Jūsu emocijas, jo sākotnēji reaģēju tieši tāpat. Jā, katrs cilvēks tik tiešām ir unikāls, bet dabā tomēr ir zināma kārtība un likumsakarības. Jūs taču neapvainojaties, ka esat ielikta sievietes rāmītī un nepieprasāt sev unikālu dzimumu. Jūs neaizvaino tas, ka Jums ir tāda pati asingrupa un elpošanas sistēma kā miljardam cilvēku. Tad kāpēc ir jāapvainojas, ja izrādās, ka smadzenes Jums strādā tā pat kā vienai sešpadsmitajai daļai planētas iedzīvotāju?<br>Vai nekad neesat aizdomājusies, kāpēc mainās gadsimti, bet cilvēki aizvien rīkojas vienādi – tās pašas problēmas, tās pašas situācijas, tās pašas sajūtas. Tāpēc, ka iespējamo variāciju nemaz nav tik daudz… 16 x 16… Un jā, gadu gaitā mēs tiešām maināmies, bet tikai savu robežu ietvaros.

Atbildēt Ritux Atcelt