Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Spožā mazulīte. Romāns, kam upurē miegu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Belinda kā spožs taurenis virmo Holivudas zvaigžņu galerijā un izbauda dzīvi starp šīs pasaules varenajiem… Atklājusi, ka gaida bērnu no kāda, kuru nekad vairs neredzēs, jaunā sieviete izdevīgi apprecas ar smalku Parīzes aristokrātu – Aleksi Savagaru. Atklājis sievas viltību, jaunais vīrs atdod tikko dzimušo meitiņu uzaudzināšanai kādā Francijas klosterī. Taču arī pamesti bērni reiz izaug…

Pienāk diena, kad māte dodas uz klosteri pēdējoreiz, lai vestu mājās jaunkundzi. Jaunā un izskatīgā pusaudze nenojauš ne to, kurš ir viņas īstais tēvs, ne arī to, kādas iespējas viņu sagaida aiz klostera vārtiem…

Pilnasinīgs un nežēlīgi patiess vēstījums, šokējoši trāpīgs tēlu raksturojums jaunākajā Sūzanas Elizabetes Filipsas romānā liks jums aizrautīgi dzīvot līdzi grāmatas varoņiem, iespējams, pat upurējot savu naktsmieru.

Autore pretendē kļūt par kulta rakstnieci tulkotās daiļliteratūras žanrā Latvijā. Šobrīd Sūzanas Elizabetes Filipsas romāni ir vispieprasītāko grāmatu saraksta augšgalā.

Īss grāmatas fragments:
“Spožā mazulīte bija atgriezusies. Viņa nostājās arkā, kas veda uz Orlāni galeriju, lai svinīgā vakara viesiem dotu iespēju viņu atpazīt. Pieklājīgās saviesīgās tērzēšanas saceltā klusā murdoņa sajaucās ar ielas trokšņiem no ārpuses, kamēr klienti izlikās, ka aplūko pie sienām piekārto afrikāņu primitīvo mākslu. Gaisā vēsmoja Joy parfīma, importa zosu aknu pastētes un naudas aromāts. Bija pagājuši seši gadi kopš brīža, kad viņas seja tika uzskatīta par vienu no visslavenākajām visā Amerikā. Spožā mazulīte prātoja, vai viņi to vēl aizvien atceras… un ko iesākt, ja neatcerēsies.

Viņa lūkojās tieši priekšā ar iestudētu garlaicības izteiksmi sejā, viegli pavērusi lūpas un nevērīgi nolaidusi gar sāniem rokas bez neviena paša gredzena pirkstā. Siksniņkurpēs ar smailo papēdi viņa bija vairāk nekā sešas pēdas gara, daiļa amazone ar biezām matu krēpēm, kas krita pāri pleciem. Ņujorkas frizieri reiz bija sacentušies savā starpā, kuram izdosies atrast viņas matu krāsai visprecīzāko apzīmējumu. Viņi bija piedāvājuši tādus variantus kā “šampanieša”, “īrisa”, “krējuma”, taču neviens nebija īsti precīzs, jo viņas mati bija visās šajās krāsās, šķipsnas visos gaišajos toņos, un tās mainīja nokrāsu līdz ar apgaismojuma maiņu.

Ne tikai viņas mati vien rosināja fantāziju. Itin viss Spožajā mazulītē prasīt prasījās pēc superlatīviem. Pirms dažiem gadiem kāds temperamentīgs modes žurnāla redaktors ar skaļu skandālu atlaida savu vietnieku, kurš bija pieļāvis kļūdu, nosaucot šīs slavenās acis par “riekstbrūnām”. Pats redaktors bija pārveidojis rakstu, nosaucot Flēras Savagaras acu varavīksnenes par “zelta, tirkīzkrāsas un mirdzošu smaragdzaļu lāsumu sajaukumu”.
Šajā tūkstoš deviņi simti astoņdesmit otrā gada septembra vakarā Spožā mazulīte, lūkojoties pūlī, izskatījās skaistāka nekā jebkad. Augstprātīgs pārākums vīdēja viņas ne gluži riekstbrūnajās acīs, un smalki veidotais zods bija gandrīz izaicinoši izsliets, taču iekšēji Flēra Savagara jutās izbijusies. Viņa dziļi ievilka elpu, lai nomierinātos, un atgādināja sev, ka Spožā mazulīte ir pieaugusi un ka vairs nekad nepieļaus, lai kāds viņai darītu pāri…..”

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu