Vārda dienu svin: Lita, Sibilla, Teika

Somu duncis. Epilogs.

Pinterest LinkedIn Tumblr +

…nē…, šis vīrietis, kurā toreiz es tik akli iemīlējos – nebija mans izredzētais. Īstenībā, viņš bija manas dzīves izšķirošais pārbaudījums – vai aklā mīlestība pārtaps tik pat aklā egoismā?<br />
<br />
Nē. <br />
Tas nenotika… <br />
<br />
* * *<br />
…speciālisti mēdz apgalvot – vajag mīlēt sevi… <br />
<br />
…bet es nebiju spējīga “baudīt dzīvi”… – es nevarēju piekrāpt savu vīru…<br />
<br />
Šķirt laulību nav viegli. <br />
Nav viegli atteikties no ierastās stabilitātes, nodrošinātas dzīves – un sākt dzīvot no jauna…<br />
<br />
…skaitīt santīmus makā…, bet – apmaksāt visus rēķinus, nokārtot saistības… <br />
Un sākt sarežģīto ceļu – pie sevis. <br />
<br />
Brīvībā… <br />
<br />
* * *<br />
…nu, bet, šķiet – es biju aizdomājusies… <br />
<br />
…paskatījos apkārt – laiks it kā būtu bijis apstājies…, un es sajutu, kā Ēdoles Pils mani vēro…, senā Leģenda – pēta…, bet Goda aplis… – vēl aizvien bija ciet…<br />
<br />
…nu, ko. <br />
Viss ir pareizi! <br />
<br />
– …kas šajā situācijā kopš sāktā galā tiek gaidīts no sievietes…?<br />
<br />
– Šķīstums…<br />
<br />
* * *<br />
…bet…, – kas manī ir šķīsts…? <br />
<br />
Par ko es aizlūdzos Mīlestības alejā…? <br />
Es palūdzu mīlestību…, bet – valdīja klusums… <br />
<br />
– Kāpēc? <br />
<br />
– Ak, jā… – mīlestību vajag dāvāt, nevis lūgt…<br />
<br />
…un, kad atnāks Viņš – īstais… un mans izredzētais – es pasniegšu Viņam manas Mīlestības kausu… <br />
<br />
…pilnu līdz pēdējām pilienam – lai bauda! <br />
Tas ir neskarts! <br />
Šķīsts!<br />
<br />
…manas Mīlestības kauss – ir šķīsts!<br />
<br />
* * *<br />
…tiklīdz tā padomāju…, Ēdoles Pils Goda aplis – pavērās vaļā!<br />
<br />
* * *<br />
– …vai esi gatava, Ludmila? – man pavaicāja latviešu māksliniece…<br />
<br />
– …jā – es pieņēmu lēmumu…<br />
<br />
– Tad seko man! – Viņa pavēlēja…<br />
<br />
* * *<br />
…un…!<br />
<br />
* * *<br />
…un, – manas kājas atkal tik vieglas…, un manas acis – tik gaišas, kā jauniņai skuķei…, un… – ar smaidu uz lūpām… <br />
<br />
…es… <br />
<br />
…es… – pa Ēdoles Pils Goda apli sāku savu ceļu pretim Viņam…, pretim… Viņa melīgajām acīm un siltajām lūpām…, un manām melnajām negulētajām naktīm un izraudātām acīm…, pretim aizmirstības mirkļiem Viņa apkampienos… -<br />
<br />
– …pretim manai sarežģītajai Pasakai par Mīlestību… tik ilgi gaidītai… <br />
<br />
…manējai!<br />
<br />

Dalīties.

8 komentāru

  1. Labdien, mīļā Līga R.!<br><br>…nu, ko – kā jau, dzīvē… visam ir savs sākums un arī savas beigas. Un arī manam raksta "Somu duncis" – ir pienācis laiks pielikt punktu…<br><br>Tā tās ir… – tādā ir dzīve.<br><br>…bet, patiesi žēl šķirties no šiem… uzticēšanās mirkļiem, kurus es pavadīju kopā ar Jums, ar Sievietes Pasauli…<br><br>Paldies!<br><br>Un… ir laiks – Pasakai!<br>Manai… – mūsu Pasakai! – par Sievietes Mīlestību…<br><br>Jūsu Ludmila

  2. Gunta Leona on

    Ludmila, neesmu LīgaR., bet ja būtu teiktu – ko nozīmē vārdi – žēl šķirties? Manuprāt, neviens jau neliek šķirties. <br>Duncis ir galā, laiks nākamajam. Īstu jūtu un arī stāstu trūkst. Lai ir kaut duncis otrais.

  3. Līga Rozentāle on

    Tieši tā, mēs nešķiramies. Viens stāsts beidzas, otrs -sākas. Gaidam, Ludmila, Jūsu pasaku.

  4. Murgs kaut kāds…..<br>Tas jau drīzāk pēc nekrologa izskatās-nevis pēc epiloga…..<br>Bet nu vispār-katram jau laikam savs…….vai pa savam………..(tas krieviski labi skan….)<br>Bij jau tāda reklāma-nu tik būs……bet beigās pufffffff……izgāja pēdējais gaiss…<br><br>

Atstāt Ziņu