Slavēts un pelts – kofeīns

ai tā būtu melnā tēja, kafija vai varbūt šokolāde, mēs visi kādā veidā uzņemam ikdienas kofeīna nepieciešamo devu. Vai tā ir taisnība, ka kofeīns rada atkarību vai tas ir tikai vēl viens mīts? Cik daudzi kritizē kofeīnu, tik pat daudzi to slavē.

1819. gadā kofeīnu pirmo reizi no kafijas pupiņām izdalīja vācu aptiekārs un ķīmiķis Fridlībs Ferdinands Runge (Friedlieb Ferdinand Runge) kā kafijas pupiņu iedarbīgo vielu. Viņš šo vielu nosauca par “kaffein”, kas atvasināts no vārda “kaffee” (kafija). 1827. gadā francūzis Odrī atklāja melnās tējas lapās vielu, kas tika nosaukta par teīnu. 1837. gadā tika pierādīts, ka tējas un kafijas iedarbīgās vielas ir identiskas. 1895. gadā kofeīns tika sintezēts mākslīgi (Hermans Emīls Fišers).

Papētīsim dažus no mītiem par kofeīnu:

Kofeīns izraisa bezmiegu
Kofeīns ir stimulants, kas rada ietekmi uz smadzenēm, tādā veidā liekot cilvēkiem aplikt nomodā (bet, ne visus tas ietekmē vienādi). Tas paaugstina cukura līmeni asinīs, tādējādi palielinot enerģijas līmeni. Ir svarīgi zināt, ka kofeīns paliek cilvēka ķermenī apmēram piecas stundas pirms tas tiek izvadīts no organisma. Ja dzersi kofeīnu saturošu dzērienu piecas stundas pirms miega, nebrīnies, ka pēc tam mocīsies ar bezmiegu.

Kofeīns rada atkarību
Kofeīns ir viegls stimulants un tā ietekme palielināt enerģiju varētu būt iemesls, kāpēc lielākā daļa cilvēku ir atkarīgi no tā. Bet atšķirībā no narkotiku atkarības, piemēram, kokaīna vai nikotīna, kofeīns atkarība neietekmē negatīvi tavu dzīvi, un tāpēc nav uzskatāma par atkarību. 

Kofeīns palīdz pret paģirām
Tā kā kofeīns ir kā adrenalīna šāviens tavās asinīs, tas liek tev justies tā, it kā tu būtu atguvusi enerģiju, bet tam vairāk ir psiholoģiska ietekme. Liela daļa cilvēku uzskata, ka kofeīns palīdz savākties pēc jautras ballītes, tomēr, tava apetīte un reakcija vēl joprojām būs traucēta.

Kofeīns satur daudz kaloriju
Kofeīnu saturoši dzērieni, piemēram, tēja vai kafija paši par sevi nesatur kalorijas paši. Bet, tiklīdz tu pievieno cukuru, pienu, saldo krējumu vai kādu sīrupu, tas kļūs par kalorijām bagātu dzērienu. Tāpēc, ja rūpīgi seko līdzi savai figūrai, labāk izvēlies tasīti melnas kafijas, nevis kapučīno.

Kofeīna nevēlamā iedarbība
Par spīti kofeīna pozitīvajai iedarbībai uz dažādiem fizioloģiskiem stāvokļiem un darbaspējām, līdzās tam visam pastāv arī negatīva ietekme.
Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu un ar laiku tas var izraisīt nemierīgumu, galvassāpes un pastiprinātu uzbudinājumu. Ilgstoši un pārmērīgi lietojot kofeīnu organisms pie tā pierod un tam ir nepieciešams lielāks daudzums, lai sasniegtu vajadzīgo efektu. Līdz ar to notiek iejaukšanās organisma hormonālajā sistēmā, jo ar katru reizi tiek vairāk atbrīvots adrenalīns.

Cik daudz kafijas dienā ir veselīgi?
Normāli būtu dienā izdzert ne vairāk par 3 tasēm kafijas, kur vienas tases tilpums ir aptuveni 150ml.

Dzert kafiju nav slikti, līdz brīdim, kad tu to neizmanto ļaunprātīgi. Tomēr, neiesaka dzert kafiju grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti.

Kofeīna saturs pārtikas produktos un dzērienos:
1 tase kafijas = 100 mg 
1 tase tējas = 50 mg 
1 parastās šokolādes batoniņš = 50 mg
1 glāze (250 ml) „Coca-Cola” = 25 mg