Ir latvju Saulgrieži. Vasara pilnā briedumā. Un skaistumā. Cēlā un Dievišķā. Un… Mans Slapjdraņķis klusiņām pieklauvē pie mana loga…
– …Tu? Saulgriežos?
Neticami. Tas nevar būt – Slapjdraņķis vasaras vidū…
* * *
– …vairs netici Brīnumam?
Kāpēc? – Slapjdraņķis man uzsmaidīja.
– kušš… – es pačukstēju. Nepamodini Viņu. Manu Mīlestību. Viņa guļ…
– Drīz pamodīsies. Vai atceries- es Tev stāstīju par Viņa vēstulēm? Vēlies izlasīt…?
– …jā. Es vairs nespēju pretoties.
– Un vēl kas. Slapjdraņķis pielidoja tuvāk. Viens skūpsts. Un Viņš noskūpstīja manas lūpas.
– …mitrs. Tavs skūpsts, Slapjdraņķi, ir… mitrs. Nu gluži, kā Viņa lūpas, kad es tās skūpstu un… aizmirstos Mīlestībā. Un nevēlos pamosties šajā pasaulē. Es vēlos būt prom, prom no visa… tikai Viņa rokās.
* * *
– …kas tas bija? – pēkšņi apvaicājās Mana Mīlestība.
– Slapjdraņķis. Viņš atnesa Viņa vēstules. Un… noskūpstīja mani, – es neveikli uzsmaidīju.
Kādu laiku mēs abas klusējām.
– …vai vēlies, es uzvārīšu tējiņu? Man vēl ir gards aveņu ievārījums! – es jutos apjukusi.
– Jā! – Mana Mīlestība man uzsmaidīja. Mēs tagad vienmēr būsim kopā! Jo Tu tik ļoti mīli šo Latviešu Vīrieti…
– …jā. Es Viņu mīlu.
Es Viņu mīlu.
1 komentārs
..kavējos. <br><br>Jo kādu laiku biju projām. Vajadzēja sakārtot domas, izjūtas. Tā mēdz gadīties. Un tas ir pareizi.<br><br>Bet tāpēc atgriešanās SievietesPasaulē – ir tik laimīgās un sirsnīgās!<br><br>Ar sirds siltumu,<br>Ludmila <br><br>