Vieta tukša nestāvot. Viens aiziet, cits nāk. Tas nekas, ka mūs viņš neredz, bet dziedāt dzied. Skaisti. Kaut kur fonā skanēja Andrea Bočelli dziedājumi, līdz izdzirdēju teikto un gandrīz nokritu. Ābolu šogad daudz. Lieli, skaisti, spīdoši, mīksti, cieti. Visi nokrīt. Daži jau sapūst nokrituma vietā. Bet tiem visiem ir sēklas. Arī puvušā ābolā sēklas ir. Gandrīz nokritu, dzirdot, ka Bočelli dziedās savulaik Elvisa Preslija skandēto Love me tender. Neesmu Preslija fane, kaut jaunībā ne viena vien ballīte pagājusi, Preslijam dimdinot. Bet Love me tender ir vienīgā dziesma, kam zinu pat nosaukumu. Citas ir vienkārši dziesmas, skaļa mūzika, pat nezinu, vai Preslija vai kāda cita izpildīta. Bet Love me tender ir love me tender. Un Bočelli ir šodien. Bočelli vēl kādu laiku skanēs.
Skanēja. Skan
Dalīties.
