Apgāds Zvaigzne ABC izdevis filosofijas zinātņu doktores Klarisas Pinkolas Estesas (Clarissa Pinkola Estés, Ph.D.) grāmatu “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” (Women Who Run with Wolves), ko nemitīgi apspriež akadēmiskos semināros, teologu un psihologu saietos un par ko runā skolotāji, sportisti, televīzijas raidījumu dalībnieki, draugi un mīļākie, dzejnieki un fotogrāfi… īsi sakot, visi.
Klarisa Pinkola Estesa ir filosofijas zinātņu doktore, godalgota dzejniece, Starptautiskās analītiskās psiholoğijas asociācijas Junga skolas vecākā analītiķe, kā arī cantadora – seno teiksmu glabātāja Latīņamerikas tautu kultūrā. Nu jau divdesmit gadus viņa strādā par pasniedzēju un vada privātpraksi, kurā palīdz pacientiem “atcerēties sevi” – atgūt pirmatnējo, savvaļīgo iedabu un instinktīvo patību, apzināties savu spēku.
Dr. Estesa ir vairāku grāmatu autore, taču “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”, nenoliedzami, ir populārākā no tām – izdota jau 32 valodās daudzās pasaules valstīs, saņēmusi vairākas balvas (Amerikas Grāmatizdevēju asociācijas balva, Kolorādo Rakstnieku savienības augstākais apbalvojums u.c.) un kļuvusi par “bībeli sievietēm, kuras tiecas darīt dvēseles darbu”. Kaut arī grāmata pirmo reizi publicēta 1992. gadā, tā vēl joprojām tiek apspriesta dažādās aprindās, presē, radio un televīzijas raidījumos.
Grāmatas mērķis, kā saka pati autore, ir “rādīt sievietēm ceļu uz pilnvērtīgu dzīvi gan iekšējā, gan ārējā pasaulē, atdzīvināt sievietes seksualitātes, radošuma, darba un spēles ciklus, ļaut ieraudzīt sevī iedvesmas avotu, intuīcijas meistaru, zintnieku un orākulu”. Dr. Estesas piedāvātās ceļa zīmes ir sensenas pasakas, mīti, teiksmas, sapņi un sieviešu atmiņu stāsti – skatīti feministiskā interpretācijā, tie skubina ikvienu sievieti doties sava iekšējā gara meklējumos. Dr. Estesa atklāj, kā visiem labi zināmās pasakas, piemēram, “Zilbārdis”, “Vasilisa Brīnumgudrā”, “Neglītais pīlēns”, “Sarkanās kurpītes” un daudzas jo daudzas citas, spēj sekmīgi atrisināt jautājumus, kurus tradicionālā psiholoģija piemin tikai garāmejot vai vispār noklusē, – jautājumus par arhetipisko, intuitīvo, seksuālo un ciklisko, par sievietes vecuma posmiem, viņas rīcību, viņas zinību, par sievietes radošo uguni. Ar apbrīnojamu talantu grāmatas autore ir uzbūrusi brīvu teksta plūdumu, drosmīgi šķērsojot robežu starp mītiem un medicīnu, starp senču gudrībām un laikmetīgām atziņām. Grāmatas papildu vērtība ir aizraujošā un saviļņojošā pasaku teicējas valoda, ko dr. Estesa bērnībā iemācījusies no savām krustmātēm.
“Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” būtu jāizlasa ikvienai mūsdienu sievietei, kuras savvaļīgā iedaba sabijusies slēpjas kultūras, intelekta un Es ēnā, ikvienai sievietei,kura vairs nedzird savu sirdsbalsi un nejūtdzīvesspēku, ikvienai sievietei, kura ir iestigusi ikdienībā, intelektuālās rotaļās vai bezdarbībā.
Atsauksme no žurnāla Hispanic: “Sātīga, garšvielām bagāta vira ikvienai sievietei, kura jūtas izdegusi, bez elpas, nomocīta vai gluži vienkārši piekususi. Ņemiet bļodu ar Estesas sautējumu un remdējiet to, ko viņa pati sauc par hambre del alma, dvēseles slāpēm. “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” ir feministisks manifests, uzsaukums visām sievietēm neatkarīgi no vecuma, rases, pārliecības, ticības – aicinājums atgriezties pie savām saknēm, ielūkoties spogulī. Estesa apgalvo, ka mūsu līdzība ir lielāka nekā mūsu atšķirības. Viņa ir cantadora, curandera, vecmāte, audzinātāja.”
Grāmata “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. No angļu valodas tulkojusi Andžela Šuvajeva, zinātniskais konsultants Igors Šuvajevs.
9 komentāru
Gribētos lasīt kādu SP lasītājas atsauksmi, jo pati grāmatu esmu iegādājusies, bet viļāju pa rokām kā karstu kartupeli – nelasās… Pirmais iespaids – pārāk daudz "lirikas", liekvārdība, pārspīlēts patoss par sievietes patieso dabu. Mēģināšu vēl, jo esmu tikai sākumā.
ar prieku padalīšos :). Pirmkārt, šo grāmatu nopirku pēc ieteikuma, un lai gan no sākuma uz šo pasākumu raudzījos skeptiski, tad jāatzīst, ka tagad esmu gandarīta, ka man ir tik vērtīga grāmata.<br>Otrkārt, jau sen meklēju gan informāciju, gan veidu , lai izzinātu savu sieviško daļu, savu sievišķo būtību. Patīk, ka lasot šo tekstu, autore it kā nemanot aizved tevi līdz tiem nostūriem, kurus jau sen klāj biezi putekļu mākoņi. <br>Sen nebiju lasījusi kaut ko tik vienkāršu, bet skaistu un vērtīgu. Man patīk.
Man grāmata lasās lēni, ne visu izprotu. Bet tomēr tajā atrodu daudz vērtīga priekš sevis. Neteiktu, ka tā ir uzrakstīta vienkāršā valodā, mani mulsina daudzie filozofijas un psiholoģijas termini, svešvārdi. Un tomēr laba grāmata.
lloti praatiigi, tikai kaa to izdariit?
Manuprāt, viss, kam pie mums jāatnāk, atnāk īstajā vietā un laikā. Arī grāmatas. Par sevi varu teikt, ka mani pie šīs grāmatas "kāds aizveda"…un jā – man šī grāmata bija vajadzīga tieši šobrīd. Ne agrāk un ne vēlāk. <br>Šo grāmatu vajadzētu izlasīt visām sievietēm. Bet – tikai tad, kad viņas ir tai gatavas. Lai to lasītu, izprastu un attiecīgi uztvertu, sievietei ir jābūt nobriedušai kā personībai.
Man ir tāpat kā Elīnai- nelasījās. Man traucēja grūti uztveramie vārdu virknējumi. Galu galā izšķirstīju grāmatu un izlasīju atziņas, kuras mamma bija atzīmējusi. <br>Grāmata izslavēta ar to, ka tur atspoguļoti sievietēs dusošie spēki, bet manuprāt vajadzēja precizēt, ka grāmata vairāk piemērota sievietēm, kuras zaudējušas saikni ar sievišķību.
konkreto gramatu neesmu lsījusi-lielako daļu ņemu no bibliotekas ,kur darbinieces vienmēr aizcinājušas pierakstīties uz jaunajām grāmatatām -uz ko es atsaku -katra grāmata atnak pie manis noteiktā laika-varbūt pēc gada ,bet varbūt pēc 10 gadiem