Ha! Forša tēma, ne?
Ievadot google.lv «sieviešu loģika» lasām visādus noniecinošus tekstus un seriālu cienīgus scenārijus. Ievadot «vīriešu loģika» atklājas, ka apgalvojumu nav, tikai jautajumi, kurus uzdod sievietes nesaprotot savu draugu vai otro pusi.
Esmu sieviete. Mani šie spriedumi aizskar. Un nav runa ne par kādu feminismu. Tīri par cilvēciskām attiecībām, saskarsmi darbā un mājās. Godīgi sakot, ja es būstu vīrietis, arī tad mani aizskartu spriedelējumi par sieviešu «loģiku». Es gudrs, labs un visāda ziņā izcils, bet nākas dzīvot kopā, strādāt un saukt par mammu kaut kādu «….». Tas nekam neder.
Iesaku visiem vismaz vienreiz izlasīt L.Rona Habbarda grāmatu «Dianētika. Mūsdienu zinātne par prātu». Kāpēc? Nu kaut vai tapēc, lai priekš sevis saliktu pa plauktiņiem un izlemtu kas ir kas. Kas ir cilvēks, kas ir prāts, kas ir saprāts, kas ir smadzenes un kā tas viss patiesībā funkcionē un ar kādiem mehānismiem ir jārēķinās un kur atrodas loģika un kam īsti tā piemīt.
Es vados pēc ļoti vienkārša principa — labāk zināt, nekā nezināt. Ja ir zināšanas, tad neviens gudrinieks man neiestāstīs nekādus spriedelējumus un versijas, kuras neatbilst patiesībai. Ja zināsanu nav — nu tad pati vainīga. Tad ir jāmeklē, nevis jāklausās gudros cilvēkos. Parasti raksti un grāmatas par šo tēmu ir ļoti sarežģītas un nesniedz vienkāršanas atbildes. Dianētikas gadījumā viss ir skaidri saprotams.
Tātad iesākumā tiksim skaidrība kas ir kas, ņemot palīgā parasto skaidrojošo vārdnīcu.
Cilvēks – Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
Smadzenes – Nervu sistēmas centrālā daļa.
Prāts – Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju; arī intelekts. Apziņa, izpratne, domas.Uzskats, uzskatu kopums.
Saprāts – Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
Pirmkārt, varam secināt, ka smadzenes nav prāts vai saprāts. Otrkārt redzam, ka cilvēka raksturojums ir spēja domāt. Treškārt prāts no saprata atsšķiras ar to, ka saprāts ir cilvēka SPĒJA, bet prāts ir analītisks un spēj veidot subjektīvus lēmumus, izzināt, izmantot informāciju.
Interesanti, Habbards nekur neraksta, ka sievietes prāts un vīrieša prāts ar kaut ko atšķiras. Prāta mehānismi ir vienādi un, kas ir viena no lieliskākajām ziņām, analītiskais prāts abiem dzimumiem strādā nekļūdīgi. Prāts savos aprēķinos nekļūdās. Nekad. Tas ir labākais kompjūters, kas cilvēkam vienmēr ir piederējis. Ir tikai viens BET. Programmas nodrošinājums. Tātad, ko prata ievieto, to viņš apstrādā un citas atšķirības nav.
Tad kāpēc mēs pieļaujam kļūdas, uzvedamies stulbi, dažreiz dīvaini vai ekscentriski, radam kašķus, kāpēc rodas pārpratumi un pat globāli strīdi? Savādi ne? No kurienes tas viss? Un ja vainīgi ir tie tur, kāpēc strīdamies un pardzīvojam mēs?
Habbards ir pētījis cilvēka prātu ļoti daudzus gadus, pie kam dažāda ienākumu līmeņa, psihiskā stāvokļa, reliģiskās piederības, ādas krāsas utt. Un jā, tieši dzīvus cilvēkus, nevis žurkas, peles, jūrascūkas, pērtiķus vai miroņus. Visu pētījumu apkopojums ir aprakstīts Dianētikā — mūsdienu zinātnē par prātu. Taču ar to viņš neapstājās. Turpmākie pētījumi un atklājumi ir vēl interesantāki. Taču par to vēlāk.
Tātad. Cilvēka prāts. Mehānisms, bez kura mūsu dzīve nav iedomājama, sastāv no divām daļām: analītiskā prāta (kompjūters) un reaktīvā prāta (kairinājums — atbildes reakcija).
Analītiskais prāts glabā un apstrādā VISU informāciju, kura jebkad ir nonākusi cilvēka redzes lokā. Šeit glabājas visas mūsu idejas, mērķi, lēmumi, zināšanas, koncepti, slēdzieni utt. Analītiskais prāts visu laiku ir ļoti aizņemts, tas nodarbojas ar informācijas uzglabāšanu, atmiņām, viņš veido aprēķinus, nosprauž mērķus un uzdevumus, pie kam izvēloties pašu labāko risinajumu no viņam (prātam) pieejamā informācijas apjoma.
Reaktīvais prāts ir tā dzīves pieredzes daļa, kura glabā visu negatīvo informāciju: visu, kas ar mums ir noticis, kad esam izjutuši sāpes, bezsamaņu, alkohola reibumu, zāļu radīto trulumu, nogurumu, radiācijas ietekmi (ieskaitot saules apdegumus), ciešanas, zaudējumus. Ja pavisam īsi — reaktīvais prāts darbojas tad, kad atslēdzas analītiskais, savukārt analītiskais atslēdzas, kad cilvēka organismam ir slikti.
Ņemot verā šo reaktīva prāta īpatnību iedomājaties situāciju, kad jūs esat vienkārši noguris un sliktā garastāvoklī. Ja mēģināsiet atcerēties kādu no šādiem momentiem, atcerēsieties, ka reaģējāt uz apkārtni ne īpaši adekvāti — varbūt burkšķējāt, varbūt uz kādu uzbļāvāt, kad jums vienkārši pajautāja «kā tev iet» vai jums sāka kaut kas sāpēt, kas pirms tam nesāpēja, vai jūs pieļāvāt kļūdas vai notika vēl kādas nepatikšanas. Un nākamajā rītā jūs nekādi nevarējāt saprast «kāda muša jums bija iekodusi». Visas šīs neadekvātās reakcijas glabājas vietā, ko sauc par reaktīvo prātu. Un tur nav loģikas vai veselā saprāta. Tur ir tikai un vienīgi reakcijas. Ja cilvēkam nebūtu šīs prāta daļas, tad varētu dzīvot daudz racionālāk un nenodarboties ar kļūdu labojumiem lielāko daļu laika vai nemēģināt kaut kā attaisnot savu ne īpaši gudro rīcību kādā situacijā.
Reaktīvais prāts ļoti traucē. Vēl viena tā īpašība ir sekojoša — viņam viss ir vienāds ar visu. Tas nozīmē, ka nav starpības starp mammu un tanti līdzīgu mammai, vai onkuli, kurš bērnībā jums ir uzbļāvis un onkuli, kurš ir līdzīgs tam onkulim un kurš jums nedz kāpēc nepatīk.
Varbūt jūs esat ievērojuši, ka ir kaut kādi pārtikas produkti, kurus jūs mistisku iemeslu dēļ vairs neēdat, kaut gan bērnībā un varbūt pat vēlāk jums viņi ir garšojuši. Vai esat atteikušies no lietām vai darbošanās, kura ir agrāk nesusi prieku un gandarījumu, īsti nevarot paskaidrot kāpēc jūs to vairs nedarat vai nevēlaties darīt?
Nav īpaši racionāli ne? Kaut kā gribas no tā tikt vaļā?
Īstenībā Habbards ir šo pašu pētījumu rezultātā radījis terapiju, kura palīdz cilvēkiem atbrīvoties no reaktīvā prāta un tas ir iespējams pateicoties mūsu pašam vērtīgākajam, kas mums pieder — mūsu prātam, kurš glabā PILNĪGI VISU informāciju par mūsu dzīvi un notikumiem tajā.
Vēl viena labā ziņa — visa informācija (pieredze) terapijas rezultāta kļūst pieejama analītiskajam pratam, jāpiebilst, ka reaktīvais prāts «slēpj» no mums ļoti lielu un vērtīgu informācijas apjomu. Un kā bonuss visam, mēs kļūstam racionālāki, pieļaujam mazāk kļūdas un esam daudz spējīgaki būt veseli, laimīgi un darīt to, ko patiesībā vēlamies.
Sīkāk par terapiju lasiet Dianētikā — mūsdienu zinātnē par prātu. Tad jūs saņemsiet pilnu ainu par to, kam es šaja rakstā tikai pieskāros un atradīsiet atdildes uz simtiem «kāpēc». Vienkārši izlasiet un saprotiet priekš sevis kas jums pieder un ko jūs patiesībā varat.
Liene Gudkova
5. jūnijs, 2013 Kopenhāgena
