Vārda dienu svin: Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis

Sekss brīvā dabā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Saka, ka vīrieši par to domājot vairāk kā divdesmit reizes dienā. Hm, teikšu, ka manas domas nemaz no viņiem neatpaliek. Kaut vai nopētot garāmejošā izskatīgā vīrieša dibenu, mazgājoties dušā vai pucējoties randiņam, lasot romānus, un, jā, pat klausoties radio. Tā, lūk, šodien parasta radio reklāma mani ierāva patīkamās seksatmiņās. Reklamēja viena sieviešu žurnāla jaunāko numuru, kurā vienu no rakstiem pieteica ar tādu tekstu: ‘Atklāj, vai sekss brīvā dabā tiešām ir tik lielisks piedzīvojums!’

Sasmējos. Nu gan daudz atklāsi, lasot žurnālu! Šeit der citēt zināmo teicienu – „Ar to ir jānodarbojas, nevis par to jārunā!” Lai atklātu kaut ko par seksu brīvā dabā, nav jālasa par to žurnālā, bet pašai jāizmēģina.

Mēs ar manu Ādamu arī reiz izlēmām – tas ir jāpamēģina! Paķēruši padusē segu, devāmies „mežzemenēs”. Visupirms bija jāatrod vietiņa, kur nebūtu lieku acu pāru. Neliels uzbudinājums, bet lielāks uztraukums. Šoreiz mūs neslēps sienas – vai tās būtu mājas ķieģeļu vai telts auduma veidotas.

Noskatījām ērtu ieplaku pie kāda bērza, izklājām segu un sākām viens otru izģērbt. Bet viņa pirksti un lūpas nebija vienīgie, kas mani kņudināja. Kutināja skudras, rāpojot augšup pa kāju pirkstiem līdz pat ciskām, bet uz kailās muguras mielojās odi.

Pēc brīža, ko pavadījām vienlaikus mēģinot mīlēties un cīnoties ar kukaiņiem, iespringām uz vienu ašo, jo nekādu paradīzi vairs nebija ne patikšanas, ne gribēšanas gaidīt.

Nākamreiz nolēmām, ka par mežu piemērotāka vieta varētu būt rudzu lauks. Izklausās taču romantiski, vai ne? Iebriduši lauka vidū, nogūlāmies uz siltās zemes. Skaisti- visapkārt rudzi, rudzi vien. Te nu nevajadzēja uztraukties par to, ka kāds mūs varētu ieraudzīt.

Ļaujamies skūpstiem un glāstiem, jau ieriktējos uz sava vīrieša, bet saule karsē un nelīdz pat uz galvas uzklātā blūzīte. Nē, pārāk karsti. Samaināmies vietām. Noguļos uz muguras un jūtu- aplauztie rudzi kā asi sprungulīši duras mugurā, turklāt – jo vairāk iekarstam (un līdz ar to- svīstam), jo vairāk arī te uzmācas kukaiņi. Spurdzot un atgaiņājoties no dažādiem lidoņiem, tā arī līdz baudas virsotnēm mums neizdodas tikt. Sanāk vien tāds ašais rudzu laukā, par kuru vēl pāris dienas atgādina pušums uz muguras.

Taču nestāstītu es jums par šīm neveiklajām brīvdabas seksa reizēm, ja nebūtu arī kas labs. Ir, meitenes, ir! Un tas notika nejauši.

Bija tveicīga vasaras diena, ar vīrieti braucām auto. Logi plaši vaļā, vējš matos un svārki, protams, uz augšu. Mīļotā roka iesākumā noglaudījusi kāju, pavirzījās tālāk un tālāk, līdz atradās jau zem svārciņiem. Tveices vai mirkļa kaisles noreibuši iestūrējām auto kādā meža ceļā. Īpaši nepūlējāmies meklēt ērtāku vietu. Turpat pļavā iebriduši ļāvām mašīnā piešķiltajai dzirkstelītei uzliesmot. Tas bija pirmatnīgs mežonīgums sakausēts ar juteklisku maigumu. Kaut kas skaists un sirreāls. Mirklis, par kuru vēlāk stāstot var teikt – tas bija kā filmā. Mēs – kaili ziedošā pļavā, virs mūsu galvām – zilās vasaras debesis, smaržoja madaras un zumēja bites. Kā Ādams un Ieva. Savā paradīzē.

Dalīties.

5 komentāru

  1. forši :)) es arī atceros romantiskos mirkļus dabā mīlējoties, kad tu konstatē, ka neesi viens. apkārt tevi vēro un skauj skudras, glāsta vai drīzāk dursta skujas un čiekuri 🙂 bet sajūtas ir jaukas un trauksmainas 🙂

  2. Njā, uzbūra atmiņas 🙂 Teikšu, ka siena šķūnī var mēģināt – tur pat labāk nekā zem klajas debess :))

  3. Tā tas ir, kad speciāli gribas uztaistīt to romantiku,nekas nesanāk. Bet kad vienkārši noķer to mirkli tad tā romantika pati atnāk, pat nepūloties un speciāli negatavojoties. Un tur pat ne vīnu, ne sveces, ne segu uz mežmalu nevajag! 🙂

Atstāt Ziņu