Pirms pāris dienām pie mums birojā ieradās pastnieks- sirms kungs. Atnesa ierakstītu vēstuli. Parakstīju papīrus, apmainījāmies pieklājības frāzēm un tad, dodoties prom, viņš aši pagriezās un minēja, ka ir vēl kas. Izvilcis no kabatas kastani, viņš to iespieda man rokā- „Tas uz veiksmi!”
Nieks, bet tik jauks. Šis mazais žests joprojām, ik reiz kad palūkojos uz brūno bumbuli, kas tagad iekārtojies uz mana galda, liek lūpu kaktiņiem savilkties uz augšu un no sirds pasmaidīt.
Arī es mēdzu saviem draugiem un tuvajiem vienkārši tāpat iespiest rokā kastani. Rudenī neatradīsiet manā drēbju skapī nevienu virsjaku, mētelīti vai somiņu, kuras kabatā negulētu kāds no šiem apalīšiem.
Arī vakar Marijas Ābeltiņas vadītajā jautājumu-atbilžu vakarā ‘Rudens pārsteidzošā iedvesma’ pie lodziņa ‘Lietas, kas ātri uzlādē’ blakus šokolādei, dušai un telefonzvanam vīram ierakstīju- kastanis.
Piekrītu kaut kur dzirdētajam salīdzinājumam, ka kastaņi mums ir kā ķīniešu iņ – jaņ bumbiņas stresa un satraukuma mazināšanai.
Pavirpinu to pirkstos, cieši saspiežu, atlaižu vaļā. Cik skaists! Gluds un koši brūns. Kad tie ir tikko no zemes pacelti, vēl var labi redzēt, cik atšķirīgi tie ir. Še vienam raksti līkumoti vijās riņķī, otrs tumšāks un ar lāsumiņiem.
Sirmais pastnieks- lai gan man pilnīgi svešs cilvēks, dāvāja man prieku. Un kādēļ gan arī mēs tā nevarētu? Vienkārši svešam vai tuvam cilvēkam pateikt komplimentu, kādu labu vārdu vai iespiest saujā kastani un novēlēt veiksmi. Gan pašai prieks, gan otram.
Sūtu jums katrai pa kastanim! Veiksmei!
6 komentāru
tiesi sovakar pec krosinja tuveejaa parkaa, apstaajos, pagaajos atpakalj, lai paceltu zemee nokritushu kastani. nu tik ljoti shkjita, ka man vinju vajag. un vajag…. paaris stundas pat nepagaaja, kad sirsninja saskuma un taa vien gribas no shii kastanja izvilaat veiksmi turpmaak…
Kā tas sanāk ,ka arī man tieši šodien no ietves virsū lūkojās kastanis, kas tiko bija atbrīvojies no adatu kažociņa! Pacelt, nepacelt! Biju jau gandrīz garām pagājusi, tomēr atgriezos atpakaļ un tas tagad ir uz mana darba galda! Uz veiksmi…!
Vakar no vīramātes saņēmu veselu maisu ar skaistajiem brūnuļiem. Arī pati esmu šogad čakli lasījusi, jo neesmu varējusi paiet garām – veiksme laikam ir gribējusi, lai tiek pacelta!
Kastanis aizsargā, ārstē un novietots pretī televizoram, kompim u.c. elektroierīcēm mazina kaitīgo izstarojumu.<br><br>Kad kastanis galīgi sažujis, tad jānomaina!<br>
Es katru rudeni kabatā nēsāju divus kastaņus. Pa ceļam uz vai no darba mēdzu tos paviļāt rokās – jauki sajust rokā šīs bumbiņas, kam katrai savs grumbiņu raksts.Tas palīdz novērst domas un noskaņoties citām lietām.
Kastaņi kabatās, uz galda, pie televizora..jebkur, ir jātur pa pārīšiem. Tā lai katram ir draudziņš un viņam nav skumīgi. Tā man mācīja. Tam ir arī kāds pamatots skaidrojums, kuri diemžēl neatceros 🙂