Sveiki! Ir pats nakts vidus, bet man atkal nenāk miegs. Bērni sen jau saldi guļ un es atkal varu ļaut vaļu domām par to,kas notiek ar mani pašu. Man ir ģimene,kurā viss ir ok, mīlošs vīrs,kas liegs kaut ko sev,lai tikai mums viss būtu. Bet laikam lielākā sāpe ir,ka viņš nav mums ikdienā blakus. Arī mēs esam LV upuri, ja tā var teikt,kuriem ir jāpārdzīvo šķiršanās uz kādu laiku,jo viens no mums strādā ārzemēs. Šobrīd dzīvojos pa mājām ar mazo un liekas,ka kaut kas nav īsti tā. Es pat nevēlos atpakaļ uz darbu,bet kaut kas nav… Es jau smejos,ka man 30-gadnieku krīze mācās virsū un sākas pārdomas par dzīvi. Par to,kas man ir un ko vēl vajadzētu.
šajā laikā,ko pārsvarā cīnos viena jau esmu kļuvusi pieaugušāka,jo nav jau uz ko paļauties, tā vienmēr “ledlauzis” bija vīrs un bija viegli un patīkami paļauties uz viņa stiprā pleca. Apkārtējie arī īsti mani nesaprot,visiem liekas,ja vīrs strādā ārzemēs,tad mums tagad zelta dzīve sākuies un ko tad es vēl varot gribēt,man tak viss ok. Tikai viņi nepadomā,ko mums tas prasa un arī tas liek sirsniņai iesāpēties. Iespējams tāpēc vairāk izvēlos būt viena,lai nebūtu jāklausās apkārtējo runas,cik man labi,bet viņiem slikti.
Patiesībā uz labo pusi jau iet,jo esmu sākusi izsijāt lietas par kurām tiešām būtu vērts uztraukties un par kurām ne. Cenšos nelaist klāt negatīvo,jo tā jau nav viegli,īpaši,ja nedod Dievs saslimst bērni. Viss jāsāk ar mazumiņu, un tagad uzrakstot sāk likties ka tomēr jau tik traki nav, pa druskai sāku “kārtoties”.Tā jau varētu rakstīt daudz, 🙂
Sakārtot sevi…
Dalīties.
4 komentāru
Sveika ! Arī man arī ir šādas pārdomas par dzīvi. Pat ļoti bieži. Es ieteiktu Tev novertēt to, kas Tev dzīvē dots. Pateikties paldies par to, kas Tev ir un ko Tu vari vēl gūt, jo nekas nav apstājies – pie vīra un bērna iegūšanas dzīve neapstājās, Tu vari sevi pilnveidot un gūt mērķus, kas liks Tev justies vēl laimīgākai. <br>Es katru dienu pasakos par to, kas man dots, kas man ir, jo labi zinu, ka visiem tā nav.
Sveika beāte! Es tiešām novērtēju to,kas man jau ir,jo otrā pusīte,kas man ir tagad (mans vīrs) mani ļoti visā atbalsta (gan manā idejā,ka vajadzētu iet vēl kaut ko mācīties,gan visā citā),pat no tālienes,pat daudz vairāk nekā tie,kas man ir ikdienā blakus. :)<br>Tāpēc arī man tagad ir tāds laiks,kad cenšos sakārtot sevi un būt apmierināta ar sevi un lai saviem bērniem būtu jauka,mīļa,skaista mamma 🙂 un vīram sieva 🙂
tikai nevajag censties būt perfektai, tas arī saēd tevi..
ļoti pareiza attieksme :)<br>tā vajag turpināt dzīvot – ar tādu pašu pozitīvu attieksmi, mēģināt visu sakārtot savā dzīvē pa plauktiņiem 🙂 veiksmi ! 🙂