Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Sāc nedēļu kopā ar Gundegu Skudriņu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

undega Skudriņa nupat izdevusi savu grāmatu – “Lielā iedvesmas grāmata”, kurā dalās ar idejām, kā ikdienu padarīt košāku un skaisti nosvinēt svētkus. Tieši tas, ka Gundega idkienišķajā ierauga ko īpašu ir viņas viena no raksturīgākajām īpašībām. Un, tieši tāpēc, mirkli pirms Ziemassvētkiem, tieši Gundega, kas ir arī radošās apvienības “Skudras metropole” īpašniece, ir mūsu nedēļas iedvesmojošā personība.

Kāda ir Tava laba rīta formula?
Labs rīts ir tad, kad bērni ir mierīgi, nekašķējās un, kad vīrs man atļauj pagulēt nedaudz ilgāk, tajā laikā nodarbojoties ar bērniem, un iedodot viņiem brokastis. Tie ir mani laimīgie rīti, kad es varu kādu stundu ilgāk vienkārši pabūt ar sevi un pagulēt. Un jāsaka, šādi rīti sanāk diezgan bieži, jo vīrs mani lutina.
No rītiem obligāti dzeru kafiju, lielā steigā sapošos, jo man jau zvana telefons, bērni jau rausta un viss notiek. Ir tāds pilnīgi normāls haosiņš, kāds, manuprāt, ir ļoti daudzās Latvijas ģimenēs, kurās ir bērni un, kuri mani ļoti labi sapratīs.

Lietas, cilvēki vai vietas, kas Tevi iedvesmo?
Pirmkārt, protams, ģimene, bērni, draugi. Tas man ir pats galvenais. Man ir svarīgi uzlādēt savas baterejas savā tuvinieku lokā, ar, piemēram, visvienkāršākajām sarunām. Tas ir tāds nesteidzīgs brīdis, kopā būšana.
Iedvesmo, protams, kādi ļoti skaisti koncerti, grāmatas vai filmas.
Vēl arī Latvijas skaistā daba. Kā es pati par sevi saku – vai nu es palieku veca, vai arī vieda, jo man arvien vairāk un vairāk patīk katra lieta, katrs nieciņš, kas ir apkārt. Ne velti arī mana grāmata veltīta visiem četriem gadalaikiem. Esmu sapratusi, ka mums apkārt ir tik daudz skaistā. Piemēram, tā pati pieneņu pļava, ābeļdārzs vai ceriņi. Tas viss ir visiem pieejams un turklāt par brīvu. Mani tas tiešām iedvesmo. Viss tas skaistums, svētki, ir kā elektrības strāva, bet lādētājs esam mēs paši. Ja mēs labi uzlādējamies, tad mēs varam paveikt labas lietas.

Tavs pēdējā laika labākais atklājums?
Es vienmēr saku, ka dots devējam atdodas. Un mani iedvesmo tas, ka varu paveikt ko labu un tas patiešām pēc tam pieaudzē spārnus un man atkal ir enerģija padarīt ko labu. Ne pa velti, zinātnieki ir atklājuši – darot kaut kādas labas lietas, darbus, cilvēkā raisās laimes hormons, kas ir arī tad, kad mēs ēdam, piemēram, šokolādi. Tieši tas pats notiek, kad tu paveic ko labu. Tas uzreiz uzlabo omu. Un tas tiešām ir mans atklājums, esmu paspējusi pa gadu piedalīties dažādos pasākumos un esmu pilna iedvesmas un labu emociju. Es pilnīgi noteikti parakstos zem  vārdiem, ka dots devējam atdodas.

Par ko nav vērts uztraukties?
Tikai par vienu – par vakardienu. Pati cenšos nesatraukties, bet, protams, ne vienmēr sanāk, taču ir pilnīgi skaidrs, ka nevajag, jo to vairs nevar izmainīt. Un vispār, nav vērts uztraukties par lietām, ko vairs mainīt. Ne par gadalaiku maiņām, par dienām, ne datumiem, ne pulksteņiem, ne vakardienu, ne pagātni – to mēs nevaram vairs mainīt. Viss pārejais, kur mēs varam pielikt roku, savu izdomu, lai kaut ko lietas labā darītu, par to tad arī var uztraukties, jo to vēl var labot.

Pabeidz teikumu: Sievietes pasaule ir…
…tā ir kā okeāna dzelme – dziļa un neizprotama. Un, man šķiet, ka bieži vien, neizprotama ne tikai citiem, bet arī mums pašām.

Kā tu svini dzīvi un kas vispār ir dzīves svinēšana?
Vajag darīt lietas ar mīlestību, darīt labas lietas. Tas raisa prieku un tā arī ir tā svinēšana, ka tu esi priecīgs, pozitīvs, uzlādēts, enerģētisks, jo labā enerģija vairo nākamo labo enerģiju un tad tas kļūst par tādu nebeidzamu apli. Un tajā aplī ir viegli elpot un skaisti dzīvot. Bet, protams, pašam ir jāpieliek sava roka un savs darbs, lai kaut kas tāds notiktu.
Es izvēlos iet netradicionalu ceļu. Uzskatu, ka ne vienmēr ir jābrauc pa asfalta šoseju, var iet arī pa meža taciņām, kurās, protams, gadās nobrāzti ceļi un dubļi, bet galarezultātā mēs ļoti bieži esam gandarītāki, nekā vienkārši braucot pa šoseju. Tas, ko es mēģinu darīt pati savā dzīvē – ikdienišķajās lietās saskatīt ko vairāk un pārvērst tās neikdienišķas. Nu, piemēram, lējkannā liekot ziedus, vai uz galda izbērt pogas, kā kristālgabaliņus. Uz lietām, ar ko dzīvojam ikdienā, kas ir it kā parastas, paskatos no cita skatupunkta un gala rezultātā tas atkal raisa prieku un ir pārsteigums. Un, pieaugušie jau ir kā bērni, viņi tik un tā vēl joprojām gaida brīnumu, tikai tas brīnums nenāk, ja tu viņam nepastiep pretī roku. Ja pastiep rociņu, brīnums nāk un tu esi priecīgs un līdz ar to arī gandarīts.

Kas var sabojāt jebkuru pasākumu?
Pasākumu var sabojāt cilvēku īgnums vai augstprātība. Tas, ja cilvēks sevi ir iedomājies par pasaules nabu. Ja tu esi atvērts, pasaule tev spēj iedot ļoti daudz. Piemēram, ja paskatāmies apkārt – ārā ir balta diena. Tu vari par to priecāties vai visu dienu pukstēt, ka ceļi neizbraucami. Tas ir atkarīgs no cilvēka, un tādi īgni cilvēki mēdz aplipināt ar savu īgnumu citus un, jā, tas var kaut kādā mērā svētkus nedaudz sabojāt. Bet, ja pa vidu gadās kāds priecīgs cilvēks, tad viss atkal ir labi, jo arī prieks tik pat ātri pielīp.

Kā tu svētkos apdāvini savus tuvos?
Katru gadu cenšos laicīgi par to padomāt, bet kā nu kuru gadu sanāk. Bet viens ir skaidrs, man sķiet, ka nav jāizraujas ar mantām. Ar mantām mēs pārāk apaugam. Vislabākās dāvanas, manuprāt, ir sajūtu dāvanas, kas ir – kopīgs kino apmeklējums, koncerts, teātris, vakariņas, vai izbraukums uz viesu namu. Ko nu kurš pēc rocības var atļauties, bet katrā ziņā tas ir laiks, ko mēs veltam viens otram. Tas ir dārgākais, ko mēs tagad viens otram varam sniegt – nedalītu uzmanību.
Bet, ja arī tas neder,un kāds ļoti  grib dāvanu, kā dāvanu – taustāmu lietu, tad tā varētu būt grāmata ar personīgu ierakstu vai mūzikas diska izlase, ko pats esi sastādījis, kalendārs vai foto kolāža vai varbūt, kas paša cepts. Katrā ziņā kaut kas, kur var redzēt, ka cilvēks tur ielicis laiku un savu attieksmi, ka ir piedomāts. Tas ir pats galvenais.

Ko tu parasti  dari Ziemassvētkos, kā tos atzīmē?
Katru gadu atzīmeju vienādi un tradicionāli – kopā ar ģimeni. Ikdienā maz esmu majās, maz sanāk kontaktēties un būt kopā ar vecākiem, brāļiem, māsām, tapēc es ļoti gaidu šo Ziemassvētku vakaru, lai būtu ar viņiem kopā. Tas man ir ļoti svarīgi.
Protams, neizpaliek tādas tradicionālas izklaides kā šmorēšana, dzejoļi, dziesmas, dāvaniņas. Dažreiz, ja ir laiks sarīkoju pa māju vai pagalmā dāvanu orientēšanos. Mēs, piemēram, nesam jaunatklātus gada ēdienus, iespējams, kāds kaut kur ir ceļojis un atklājis jaunu recepti tur. Vai arī var uzraksīt krustvārdu mīklas, kur ir katra ģimenes locekļa jaunatklātā filma, teātris, grāmata vai krāsa. Tādā veidā tu savus tuviniekus atkal un atkal vari iepazīst, parunāt, jo ikdienā ne vienmēr sanāk izrunāties. Dažreiz mēs rādām bildes vai vienkārši stāstam un izrunājam, kas nu katram ir pa gadu noticis, bijis svarīgs. Izrādās, kas vienam svarīgs, otram nesvarīgs. Tas ir labs veids, kā painteresēties par otru. Bieži vien, pat tiem, kas saka, ka nekas tāds nav noticis, ļoti bieži, sākot to filmu šķetināt, nākas secināt – bija tas un tas un tas. Un tad tu saproti, cik bagātu dzīvi mēs esam nodzīvojuši, tikai tajā vāveres ritenī, lielajā skrējienā ne vienmēr ir laiks par to padomāt.

 

Priecīgus svētkus visiem!

Dalīties.

4 komentāru

  1. Apbrīnoju Gundegu, šķiet, ka viņa pa dzīvi iet ar tādu vieglumu, savu vēju. Laikam jau tiešām labi darbi, nāk atpakaļ un iedvesmo jauniem labiem darbiem!

  2. Reti no publiskajām personībām tādu var sastapt, bet tiešām ļoti patīkams cilvēks, izstaro dzīvesprieku un labsirdību.

Atbildēt Ina Atcelt