Vai tiešām mūsdienu cilvēki ir tik aizņemti,steidzīgi un egocentriski, ka viņi neredz neko, kas notiek apkārt? Šodien braucot sabiedriskajā transportā pamatīgi par to sacepos – es nesaprotu, vai mēs dzīvojam laikmetā, kur izteikties vai uzrunāt otru ir grēks?!
Kā vienmēr 40. autobuss ir pārpildīts [lai gan ir dienas vidus], es stāvu ejas vidū, kur parasti mēdz stāvēt cilvēki un pieturos, jo šoferīši mums arī “prot braukt dažādi”.
Es redzu, ka sieviete man pa labi gatavojas izkāpt – nav problēmu, kad autobuss piestās, es pavirzīšos un palaidīšu sievieti garām, bet te lūk rodas situācija – autobuss strauji [tik tiešām strauji ar ašiem manevriem]tuvojas pieturai un nu izkāpt sadomājusi ne tikai sieviete man pa labi, bet arī pa kreisi un kā izrādās arī tā aizmugurē, it kā jau nekādu problēmu,tikai vai palūgt palaist garām nebūtu pieklājīgāk par nekaunīgu gāšanos virsū no visām pusē visām trim reizē?
Godīgi. Vienu brīdi man šķita, ka nokritīšu autobusā uz grīdas un visiem izkāpējiem kalpošu kā paklājiņš, jo situācija tiešām bija egoiska, lai neteiktu vairāk.
Esmu tik tiešām sašutusi par cilvēkiem. Es nesaprotu, vai tiešām tik grūti ir pajautāt, paprasīt, kaut vai piebikstīt? Laikam jau vienkāršāk ir uzgrūzties virsū, pagrūzt malā un iet kā tankam, vienalga.. galvenais, ka paspēj laikā izkāpt. Taču, ja tu zini, ka nākamā pietura ir tava un autobuss ir pārpildīts, tad tu nevari pieslēgts savas smadzenes un aizdomāties par to, ka cilvēcīgāk pret sevi un apkārtējiem būtu laicīgi “pārkārtoties” pie izejas?!
Emm… laikam jau nē.
Tā tikai es kā muļķe, visiem “lūdzu”, “atvainojiet”,”piedodiet”, “paldies”, bet pretī saņemu grūstīšanos, iznīcinošus skatienus un sazin’ vēl ko!
Sabiedriskā transporta lietotāju EGO
Dalīties.
