Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Romantiskais stāsts Mēnessgaismā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Tas notika Korsikā – vienā no deju kolektīva kopīgajiem braucieniem. Līdz šim braucienam mēs kādu laiku atpakaļ bijām pāris reizes tikušies, bet Viņš tā arī atklāti pateica, ka neesmu meitene, kādu meklē viņa sirds. Man viņš patika, bet pieņēmu viņa lēmumu un turpināju baudīt dzīvi. Tā nu pienāca šis ideālais brauciens. Ideāls tas bija ne tikai mana romantiskā piedzīvojuma dēļ. Tās bija paša septembra beigas, kad Latvijā bija atnācis rudens – auksts, pelēks un lietains un tā vien pietrūka saules smaida un siltuma. Savukārt Korsikā turpinājās īsta vasara – karsta, ar nebeidzami zilām debesīm un spožu sauli. Un, protams, kas gan brīvai meitenei šādos mirkļos liedz būt atvērtai, starojošai un laimīgai! Acis mirdz, lūpas smaida, āda ar katru dienu iegūst arvien zeltaināku toni un tiek valkātas pašas krāsainākās un plānākās vienīgās līdzpaņemtās kleitiņas. To šķiet pamanīja arī Viņš.

Kādu vakaru pēc kārtējā vēlā koncerta Viņš mani pēkšņi uzaicināja uz peldi mēnesgaismā .. pa pliko. Es piekritu, jo neticēju, ka Viņš atnāks. Viņš savukārt neticēja, ka es būšu tik drosmīga un piekritīšu un pēc 23 minūtēm atnākšu uz mūsu norunāto tikšanos vietu .. Tā nu es paslepus lavījos no visiem prom, lai nokļūtu līdz palmu alejai, kuras galā sēdēja Viņš. Es tuvojos. Tai naktī jūra pūta dzestru vēju, kas spēlējās ar maniem matiem un kleitiņu un šo satikšanās mirkli darīja neaizmirstamu. Viņš maigi aplika savu roku ap maniem pleciem un mēs devāmies jūras virzienā. Lai arī visapkārt valdīja tumsa, mēness bija tik spožs, ka izgaismoja mums ceļu. Pa ceļam uz jūru, mēs runājām par visu ko, bet tai pat laikā par neko. Kad nonācām līdz jūrai, secinājām, ka ūdens ir neticami silts, lai arī gaiss, sajaucies ar vēju, bija pavēss. Viņš uzmanīgi mani izģērba. Es izģērbu viņu .. un tad ātri metāmies siltajā ūdenī. Kādu mirkli mēs peldējām un centāmies sasildīties, bet nekas nelīdzēja .. es visa drebēju. Ne tamdēļ, ka auksti, bet šī mirkļa burvības dēļ .. Un tad, neatceros kā, bet mūsu kailie augumi cieši sakļāvās, manas rokas apvijās ap viņa kaklu, viņa stiprās rokas maigi aptvēra manu vidukli, mans smaids sildīja viņa acis, mēs lēni slīdējām pa silto ūdeni līdz viņa lūpas piekļāvās manējām un … mēs skūpstījāmies … un baudījām viens otru. Tai mirklī aizmirsās visa pasaule. Biju tikai es, Viņš, jūras mierīgā žūžošana, zvaigžņu piebērts debesjums un žilbinošs pilnmēness …

Nākamajā dienā saņēmu SMS, ka Latvijā ir uzsnidzis pirmais sniegs .. Bet manu sirdi sildīja atmiņas par iepriekšējo nakti un es pasmaidīju 🙂

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu