Provokatīvais Frederiks Beigbeders

iņu dēvē par franču kulta rakstnieku, pat par „dzīvo klasiķi”. Frederiks Beigbeders ir šobrīd viens no populārākajiem mūslaiku franču autoriem. Man gribētos uzsvērt tieši vārdu- populārākajiem, jo par savu atpazīstamību un regulāru parādīšanos dzeltenajā presē viņš rūpējas tikpat cītīgi kā rokzvaigznes. Izaicinošas ir arī viņa grāmatas- skandalozas, ironiskas, pat piedauzīgas.

Es tērēju, tātad esmu
Pasaules slavu F.Beigbederam atnesa 2000.gadā izdotā grāmata, kas aprakstīja reklāmas nozares aizkulises -“14,99 eiro” (sākotnējais nosaukums- 99 franki). Tolaik viņš strādāja reklāmas aģentūrā Young and Rubicarn par reklāmas tekstu redaktoru un savus vērojumus pēc desmit tur nostrādātiem gadiem visai krāšņi aprakstīja grāmatā. Protams, pēc grāmatas publicēšanas Beigbederu no aģentūras padzina.

„Grāmatā aprakstīta brīnišķā mūsdienu reklāmas pasaule – pasaule, kurā tērē miljardiem eiro, lai cilvēkiem, kuriem nav tam nepieciešamo līdzekļu, radītu vēlmi iegādāties lietas, kas tiem nav vajadzīgas. Tā ir grāmata par mūsu, jūsu, manu sabiedrību, par to sabiedrību, kuras radīšanā arī es esmu pielicis savu roku, desmit gadus darbodamies reklāmas aģentūrās, par sabiedrību, kurai mēs visi spītīgi esam ļāvuši pieņemties spēkā,” par grāmatu teicis F.Beigbeders. Viena no šī romāna „pērlēm” ir teikums – „Es tērēju, tātad esmu”, ko nu jau itin bieži izmanto, lai raksturotu mūsdienu patērētājsabiedrību.

Grāmata “99 franki” ir ekranizēta. 2007.gadā iznāca tāda paša nosaukuma filma. Šeit apskatāms filmas treileris.

Uzvedas kā rokzvaigzne
Beigbeders ir atzinis, ka viņa darbi ir daļēji autobiogrāfiski, arī grāmatas “14,99 eiro” varonis Oktāvs lielā mērā ir pats Beigbeders. Tāpat kā Oskars Difrēns no Beigbedera 2007.gadā izdotā „Romantiskā egoista”. Difrēns ir slavens rakstnieks, kas mīl uzdzīvot bāros un klubos, šņauc kokaīnu un dzer, meklē gadījuma sakarus ar skaistām meitenēm un visus šos savus „piedzīvojumus” un pārdomas pieraksta dienasgrāmatā, ko pēc tam publicē. Izklausās pēc paša Beigbedera, un tā arī ir – viņš atzinis, ka daudzi „Romantiskā egoista” notikumi aizgūti no viņa personīgās dzīves.

F.Beigbeders uzskata sevi ne tik daudz par rakstnieku, cik par rokzvaigzni. „Mūsdienu rakstnieki bieži liedz sev iespēju būt par slavenībām. Muļķi tādi! Rakstniecība ir vientuļnieka darbs. Tu ieslēdzies istabiņā un raksti, raksti… Bet es tā nevaru. Es uzskatu, ka mūsdienu rakstniekam ir tiesības būt slavenam: spīdēt smalko aprindu hronikās, izklaidēties ar sliktajām meitenēm, lietot narkotiskās vielas,” teicis rakstnieks.

Lasītāji grāmatas nelasa, viņi tās pērk
Atsauksmes par Beigbedera grāmatām ir pretrunīgas- ir sajūsmināti Beigbedera piekritēji un tādi, kas nespēj lasīt „kokaīna aptumšota prāta murgus”. Taču viens ir skaidrs- viņa darbi vienmēr izraisa reakciju, tie provocē lasītāju ieskatīties, cik atvērts, atklāts vai rāmjos iesprostots ir viņš pats. Taču, lasot F.Beigbedera darbus nepamet sajūta, ka tās provokācijas ir labi „izkalkulētas”.

Antonija Skopa portālā Satori.lv par F.Beigbedera „Romantisko egoistu” ir teikusi tā: „Grāmata ir izklaidējoša, iespējams, pat gaumīga ar visu savu vulgaritāti, taču tā neizskar – neuzrunā un  neaizkustina, nekaitina un neapvaino. Ja reizēm tā izaicina, tad izaicinājumam var redzēt cauri – tukša provokācija lasītāja izklaidēšanai. Tai nepiemīt arī kādas ārkārtējas stilistiski estētiskas īpašības, īsāk sakot, tā vien šķiet, ka autors ir aprēķinājis (vai intuitīvi nojautis) kādu vidējo lasītāju un uzrakstījis vidēju darbiņu – tā lai kritiķi pārāk nevaikstās, lai patīk mājsaimniecēm, pusaudžiem un arī bankas darbiniekiem, tā lai visi saprot.”
Ņemot vērā, F.Beigbedera pieredzi reklāmas nozarē ir visai ticami, ka viņš visai labi zina, kas varētu „vidējam patērētājam” patikt. Un, kā raksta pats Beigbeders – mūsdienās „lasītāji grāmatas nelasa, viņi tās pērk.”

Beigbederam vispār ir talants radīt trāpīgas atziņas, ar kurām pilni viņa romāni. Lūk, dažas no tām:

Bezdarbnieki ir nelaimīgi tāpēc, ka viņiem nav darba, bet tie, kas strādā, – tāpēc, ka tiem darbs ir.

Kas ir sliktāk: sekss bez mīlestības, nemīlēt vispār vai mīlēt, bet dzīvot bez seksa?

Šodien tiem, kam ir nauda, nav laika, bet tiem, kam ir laiks, nav naudas.

Cilvēki nezina, ko vēlas, tikmēr, kamēr viņiem to nepiedāvā.

Smalko aprindu ļaudis ir vientuļnieki, kas noklīduši paviršu paziņu gūzmā.

Visās malās meklēju, kurš varētu būt tas, kas spēs pārveidot pasauli, līdz kādu dienu aptvēru, ka varbūt tas esmu es pats.

Mēs ienīstam pasakas ar laimīgām beigām, ja vien šo pasaku varoņi neesam mēs paši.

Vai zini, kāda ir atšķirība starp laulību un šķiršanos? Laulību svin tikai vienu dienu, šķiršanos – katru vakaru.

Latviski Zvaigzne ABC izdevniecībā ir izdotas šādas Frederika Beigbedera grāmatas:

Vai Tu esi lasījusi Beigbedera darbus?

Kādas pārdomas tie raisījuši Tev?