Autors: Aelita Folkmane – Burgere,
LTPPA biedre, regresijas terapijas praktizētāja kopš 1997.gada
Lielākajai daļai no mums ir gadījies sastapt kādu cilvēku pirmo reizi, bet justies ar viņu kopā tā, it kā mēs pazītu šo cilvēku jau simts gadus, vai arī aizceļot uz kādu attālu pasaules malu un justies tur kā mājās. Tie ir gadījumi, kad mēs atkalredzamies ar cilvēkiem vai vietām, kuras esam pazinuši jau iepriekšējās dzīvēs jeb inkarnācijās. No iepriekšējām uz pašreizējo dzīvi mēs varam paņemt līdzi arī pieredzi, uzskatus, attieksmi, attiecību dinamiku un talantus. Reizēm tas ir patīkami, citreiz – diametrāli pretēji. Šokējoša nāves pieredze, mīļotā cilvēka zaudējums, nedziedinātas attiecības, bailes, aizvainojumi, disharmoniski pasaules uzskati, solījumi, zvēresti un lēmumi no iepriekšējām dzīvēm var sarežģīt mūsu tagadni. Regresijas terapijas mērķis ir atrisināt un pabeigt neatrisinātās un nepabeigtās lietas, un atbrīvoties no disharmoniskām domām un emociju uzkrājumiem, lai iegūtu pilnīgu brīvību netraucēti virzīties uz priekšu šajā dzīvē, kā arī, lai pārnestu no citām dzīvēm uz tekošo vēlamos talantus un pozitīvo pieredzi.
Citāts: “Regresijas terapija dod iespēju aizceļot atpakaļ (regresēt) laikā, sasniedzot problēmas reālo sākuma brīdi. Padziļināta relaksācija terapijas seansa laikā ļauj piekļūt atmiņām, kas citos apziņas stāvokļos nav tik viegli pieejamas”
Šodienas dzīves notikumi var mūsos izsaukt pašreizējai situācijai neadekvāti lielu emociju lavīnu, jo uzspiestajai “sāpīgajai pogai” apakšā var būt emociju kamols, kas ap sākotnējo traumu vai disharmonisko domformu krājies pat vairāku inkarnāciju garumā. Šāds kamols darbojas kā magnēts, atkārtoti pievelkot sākotnējai līdzīgas situācijas un atgādinot par nepabeigto darbu. Mēs varam reaģēt uz cilvēkiem un notikumiem neproduktīvos veidos, vai arī varam ieciklēties kādās problēmās, nespējot tām atrast nekādu risinājumu, lai arī cik uzcītīgi mēs to mēģinātu izdarīt. “Runājamām” terapijām un konsultēšanai, kuru darba diapazonā ietilpst tikai šīs dzīves notikumi, nav instrumentu piekļūšanai problēmu cēloņiem mūsu laikā bezgalīgās apziņas tālākiem apcirkņiem, un tādēļ šāds darbs stiepjas garumā kā gumija, varbūt sniedzot īslaicīgu mierinājumu (“es kaut ko daru lietas labā”), bet nenesot vēlamo rezultātu – pilnīgu atbrīvošanos no pagātnes sloga un no “maģiskā magnēta”, kas pievelk analogās situācijas, piedošanu sev un citiem no sirds, patiesas mīlestības atgūšanu pret sevi un citiem, spēju būt pašam savam dzīves apzinātam veidotājam.
Regresijas terapija dod iespēju aizceļot atpakaļ (regresēt) laikā, sasniedzot problēmas reālo sākuma brīdi. Padziļināta relaksācija terapijas seansa laikā ļauj piekļūt atmiņām, kas citos apziņas stāvokļos nav tik viegli pieejamas – arī no ļoti agrīnas bērnības, piedzimšanas brīža, deviņiem mēnešiem mātes vēderā, ieņemšanas brīža, citām inkarnācijām un arī periodiem starp inkarnācijām. Paceļot atmiņas par senajiem notikumiem šodienas apziņas gaismā, iespējams atbrīvoties no ar tiem saistītajām emocijām, kas kā tumšs enerģijas mākonis veido “korķus” mūsu energo-informatīvajā plūsmā, liekot mums atkārtoti “pievilkt” un “iestrēgt” vienās un tajās pašās situācijās. Pat ja cilvēks domā, ka šīs atmiņas neatspoguļo reālus iepriekšējo dzīvju notikumus un vispār netic reinkarnācijai kā tādai, to simboliskajai nozīmei un emocionālajam pārdzīvojumam terapijas laikā ir nepieciešamais terapeitiskais efekts šodienas problēmsituāciju risināšanai.
Šodien regresijas terapija ārzemēs ir ieņēmusi stabilu un profesionāli akceptētu vietu psihoterapijā un atzīta par ārkārtīgi efektīvu metodi. Kur ar “parunāšanās” metodēm būtu nepieciešami mēneši vai gadi, vai kur citas metodes problēmas cēloņiem netiek klāt vispār, tur regresijas terapija var palīdzēt atrisināt problēmu pat viena vai tikai pāris terapijas seansu laikā.
Kādos gadījumos regresijas terapija spēj palīdzēt
Ir svarīgi prast atšķirt, kad problēmas ir risināmas tikai vai kopā ar citām metodēm, piemēram, pāreju uz veselīgu uzturu un dzīves veidu, vides un dzīves vietas nomaiņu, mācību iestādes vai darba vietas nomaiņu, ieklausīšanos un paklausīšanu savas Dvēseles balsij, vai metodēm, kas robežojas ar vai pieder pie šamaniskās prakses – piem., apsēstības (angl. possession) likvidēšana, dvēseles fragmentu atgūšana (angl. soul retrieval) un tml.
Regresijas terapija sekmīgi tiek lietota sekojošos gadījumos:
– Traucējoši uzvedības un attieksmes modeļi (arī pārmantotie no vecākiem, pieņemtie no skolotājiem, sabiedrības, reliģiskām kopienām un tml.), kas ir eksistējuši ilgāku laiku, par spīti centieniem no tiem atbrīvoties.
– Attiecību dinamika, kas šķietami ieguvusi dzīvi pati par sevi – intensīva pievilkšanās/atgrūšanās ar kādu cilvēku.
– Attiecību problēmas (t.sk. atkārtoti izjūkošas attiecības), sašķēlušās ģimenes, nepabeigtas attiecības ar mirušiem tuviniekiem.
– Problēmas, kas saistītas ar mazvērtības kompleksiem, pašapziņu, personīgo vērtības un spēka sajūtu.
– Nedrošības sajūta, iracionālas bailes un fobijas – piem., no augstuma, lidošanas, ūdeņiem, kukaiņiem, čūskām vai citām dzīvām radībām, noslēgtām telpām, uzstāšanās publikas priekšā, vīriešiem, sievietēm un tml., kam nav iespējams rast loģisku cēloni šīs dzīves pieredzē.
– Seksuālas izmantošanas sekas.
– Vardarbības sekas.
– Rekcijas uz karu, spīdzināšanu un sirdi plosošiem zaudējumiem.
– Uzmācīgas domas (“man jābūt tīram”, “man tas vēlreiz jāpārbauda”, “ar manu bērnu kaut kas var notikt” un tml.).
– Vainas sajūta, sevis sodīšana (līdz pat mazohismam).
– Depresija.
– Norobežošanās no cilvēkiem.
– Panikas lēkmes.
– Atkārtoti, stresa pilni sapņi par vienu un to pašu tēmu.
– Dominējošās attieksmes un emocijas, kas šķiet pārņēmušas visu dzīvi.
– Atsevišķas hroniskas fiziskas slimības, sajūtas un sāpes.
– Dziļas problēmas, kas nepadodas nekādiem risinājumu centieniem.
Regresijas terapiju nepielieto:
– ja klients atrodas alkohola vai narkotiku reibumā,
– ja klients lieto apziņas procesus bloķējošus medikamentus,
– atsevišķos specifiskos psihes stāvokļos,
– ja klients nespēj atbildēt par sevi un savu rīcību,
– ja klients vēlas, lai viņa problēma tiktu atrisināta, nepieskaroties tās cēloņiem,
– ja klients ir pieķēries cietēja lomai un nevēlas savā dzīvē neko mainīt,
– ja starp klientu un terapeitu neizveidojas uzticības pilna, labvēlīga gaisotne,
– ja klients dzelžaini pieturas pie kādiem reliģiskiem uzskatiem, kas kareivīgi noliedz reinkarnāciju,
– ja klients vīpsnā par jebko, kas saistīts ar realitātēm ārpus materiālistiskā pasaules uzskata,
– ja klients ir atnācis uz terapiju nevis ar motivāciju atrisināt problēmu, bet apmierināt ziņkārību vai pierādīt “uz mani šitā terapija neiedarbojas!”.
Gan klientam, gan terapeitam ir tiesības no terapijas atteikties, ja kaut kādu iemeslu pēc viņš uzskata kopdarbu par neproduktīvu vai neiespējamu.
Kā notiek terapijas seanss
Pirmajā vizītē terapeitam ir nepieciešams iepazīties ar situāciju, kuru klients vēlas atrisināt, kā arī ar klienta dzīves konteksta svarīgākajiem notikumiem. Pirmās sarunas mērķis ir arī iepazīstināt klientu ar regresijas terapijas procesu, iespējam un ierobežojumiem, un paskaidrot, ka tā ir domāta nopietnam darbam ar sevi, nevis ziņkārības apmierināšanai.
Tipisks regresijas terapijas seanss ilgst apmēram divas stundas, taču atsevišķos gadījumos tas var būt nedaudz īsāks vai garāks. Atšķirībā no parastajām terapijām vai konsultēšanas, kur var būt ir strikti noteikts ~50 minūšu garš vizītes laiks, kā rezultātā klientam nereti nākas iziet atpakaļ ikdienas situācijā ar “uzšķērstu brūci” un pār malu plūstošām, neintegrētām emocijām, kas līdz nākošai reizei “uzkaras” vai tiek aizmirstas un ignorētas, regresijas terapijas seansa beigu momentu nosaka paša klienta process: NEKAD terapijas seanss netiek pārtraukts pusceļā, atstājot klientu emociju uzplūda vidū un neizpratnē par notikušā jēgu un garīgo nozīmi.
Terapijas seanss tiek uzskatīts par pabeigtu, kad ir acīmredzams, ka problēma ir vairāk vai mazāk atrisināta, resp., kad problēmas cēlonis ir atrasts un pārdzīvots, ar to saistītās, dvēseli mokošās emocijas atlaistas un to vietā ienākusi pozitīva enerģija, un disharmoniskās domformas nomainītas ar harmoniskām.
Atsevišķos gadījumos terapijas seansu iespējams pārtraukt, ja:
– klients uzrāda neapzinātu pretestību, kuru nav iespējams pārvarēt ar konkrētajā brīdī pieejamiem līdzekļiem – šādā gadījumā ar klientu tiek pārrunāti potenciālie pretestības cēloņi un līdzekļi to likvidēšanai (reizēm tās ir vienkārši bailes redzēt zemapziņā iestrēgušo), alternatīvu metožu pielietošanas iespēja, klienta motivācija terapijai vai konkrētās terapijas lietderība risināmajā problēmsituācijā;
– seansa laikā pārdzīvotās emocijas ir bijušas smagas, ar lielu enerģijas patēriņu un klientam pietrūkst spēka procesu turpināt – šādā gadījumā terapijas seanss tiek novest līdz klientu uz doto momentu apmierinošam starprezultātam, kas ļauj atgriezties ikdienas situācijā “nesaplosītam” un turpināt uzsākto darbu pēc dažām dienām.
Drošā un mīlestības pilnā atmosfērā regresijas terapijas laikā terapeits palīdzēs:
– skaidri atpazīt galvenās problēmas un kompleksus, kas diktē klienta dzīvi,
– ceļot laikā, lai atrisinātu bērnības un vēl senākas traumas,
– dzīvi atkalpārdzīvot un atrisināt emocionālos konfliktus, tādejādi atbrīvojoties no uzkrātajām sāpīgām un pat smacējošām emocijām (bailēm, dusmām, aizvainojumiem, naida, skumjām, sērām utt.),
– pievērst uzmanību ar atmiņām saistītajām fiziskajām sajūtām ķermenī un atlaist tās,
– atlaist vecos, nevēlamos senču modeļus un ietekmes,
– integrēt traumatiskās situācijās ievainotos un/vai pazaudētos dvēseles fragmentus,
– attīrīt enerģētisko lauku no negatīvām ietekmēm, kas saistītas ar apskatīto materiālu,
– atvērties mīlestībai un augstākiem garīgajiem resursiem sevī pašā.
Terapijas seanss notiek guļus stāvoklī, ar aizvērtām acīm. Pirmās 15-20 minūtes aizņem klienta ievadīšana relaksācijas stāvoklī, kas palīdz pieslēgt padziļinātu apziņas stāvokli, kas nepieciešams senāku atmiņu un emociju pacelšanai gaismā, vienlaicīgi saglabājot skaidru ikdienas apziņu. Tad klients tiek aicināts pievērst uzmanību sajūtām fiziskajā ķermenī un nosaukt diskomfortās sajūtas (piem., smagums pakrūtē, duršanās aiz kreisās auss, auksta labā pēda utt.). Fiziskās sajūtas kalpo kā “vārti” uz neintegrētajām emocijām un to cēloņsituācijām. Nekāda bezmērķīga līkloču klejošana ar risināmo problēmu nesaistītās atmiņās un melna kaķa meklēšana tumšā istabā nenotiek: ar specifisku, noteiktā loģiskā secībā uzdotu jautājumu palīdzību notiek mērķtiecīga virzīšanās pagātnē, uz problēmas sākumpunktu, pa ceļam pilnīgi atbrīvojot ar situāciju saistītās iesprostotās emocijas. Kad tās atlaistas, tad daudz skaidrāk kļūst redzama situāciju patiesā realitāte. Terapeita uzdevums ir palīdzēt klientam nenoslīkt un nepazust emocijās, bet sekot tām un saskatīt kontekstu, kā arī nodrošināt klienta drošību, ja emociju izpausmes ir saistītas ar krasām vai biedējošām fiziskām kustībām un izjūtām. Pilnīga atbrīvošanās no uzkrātajām emocijām ir obligāts priekšnosacījums klienta spējai izveidot kontaktu ar savu augstāko apziņu, kura sniedz vispareizākās atbildes. Terapeita centrālais uzdevums ir klientam palīdzēt izveidot šo kontaktu, nevis sniegt viņa rīcības interpretācijas un gatavas atbildes no grāmatas.
Parasti terapeits vada klientu cauri traumatiskām situācijām, kuras vieno kāds kopējs vadmotīvs, kopīga tēma, piem., “mani nedzird”, “mani nemīl”, “ar mani nerēķinās”, “atkal attiecības ar alkoholiķi”, utt. Procesa gaitā klientam pašam veidojas iespēja redzēt situāciju ķēdi no garīgā jeb augstākās apziņas viedokļa, apzinoties veiktās kļūdas, savu atbildību situācijas radīšanā, saskatot vecas situācijas jaunā gaismā un plašākā kontekstā, apgūt neapgūtās mācību stundas, piedot, atlaist vecas situācijas un tajās iegūtās “ieciklējušās” domu formas un disharmoniskus uzskatus, atbrīvoties no veciem līgumiem un solījumiem, utt. Svarīgi ir saskatīt, kā iepriekšējo situāciju pieredze ietekmējusi šodienas situāciju. Agrākajā traumatiskajā pieredzē iegūto vai pieņemto disharmonisko domformu un uzskatu nomaiņa uz harmoniskiem, piedošana, zaudētu kontaktu un mīlestības jūtu atgūšana, aizvainojuma un naida jūtu atlaišana, savas vērtības sajūtas atgūšana un tml. dod iespēju šodienas situāciju pilnīgi mainīt. Izmaiņas nereti iespējams sajust, pat vēl neizejot no terapijas telpas.
Regresijas terapija var tikt pielietota atsevišķi vai kompleksā ar citām terapijām.
Regresijas terapijas rezultāti
Mentālajā līmenī:
– prāta skaidrība,
– sevis izzināšana,
– labāka citu cilvēku izpratne,
– atbrīvošanās no ierobežojošām domu formām un uzskatiem.
Emocionālajā līmenī:
– iekšējais miers,
– drošības sajūta,
– sevis akceptēšana un pārliecība par sevi,
– atjaunota empātija,
– pozitīvas jūtas,
– drosme brīvi izpaust savas jūtas un emocijas.
Fiziskajā līmenī:
– psihosomātisko sūdzību – pazemināta enerģijas līmeņa vai enerģētiskā izsīkuma, spriedzes, saasināta neveselīga jūtīguma – izzušana,
– sāpju un pat fizisku problēmu pēkšņa izzušana bez medicīniskas iejaukšanās un izskaidrojuma vai daudz straujāka atveseļošanās par prognozēto.
IEGAUMĒJIET:
– regresijas terapija NAV panaceja visām situācijām: lai mainītu veselības stāvokli, var būt nepieciešams mainīt ne tikai dvēseles stāvokli, bet arī dzīves veidu un paradumus;
– regresijas terapija NAV bērnu spēlīte: to nevar profesionāli veikt jebkurš, kurš ir pats pabijis pāris regresijas terapijas seansos un izlasījis pāris grāmatas par reinkarnāciju.