Vēl tikai šī nedēļa un tad jau atkal varēs domāt par lapu skaistumu (cerams, lapas vēl uzreiz nebūs jāgrābj), par lietu, sauli, siltumu, bērnu naidu, jūtām. Arī mīlestības jūtām.
Šis politiķu priekšvēlēšanu laiks tāds kluss. Varbūt pēdējās dienās viņi “izsolīs lielos labumus”, kuriem kāds noticēs. Būs tādi, kam šis priekšvēlēšanu laiks sauksies “kad Šlesers raudāja”, būs tādi, kas vispār to nepamanīs un pat “izlaidīs vēlēšanas”…
Bet tāds jau tas latvietis ir – gļēvs, verga dvēsele, spējīgs savās nelaimēs vainot tikai citus, uz sevi nemaz nevar un pat negrib paskatīties. Ziemeļnieki ir stiprāki, ne jau velti vecos laikos viņi bija iekarotāji. Šodien stipri ir arī daži latvieši. Tik stipri, ka spēj izturēt šīs dzīves grūtības. Vai godīgi, atklāti? To jau mēs nezinām.
Par ko balsot? Es nezinu. Kā smejies – ja grib ātri iziet no krīzes, tad jābalso par Šleseru, ja lēni – par zaļajiem zemniekiem, ja iziet no krīzes vispār – nav zināms.
Labi, ka tik maz laika atlicis domat par politikāņiem, mīlestība ir arī bez viņiem. Vienalga ir vai nav ko ēst. Jūtas cilvēkā ir.
Politika vai jūtas?
Dalīties.
