Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Pieredze: kā es devos uz fotoplenēru

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Paņemot rokās fotoaparātu un nospiežot pogu, mēs spējam radīt attēlu, bet nereti tajā paraugoties, tas “neuzrunā”, notvertais mirklis ir nedabīgi stīvs. Fotogrāfija ir kas vairāk, kā tikai spēja ieraudzīt ko skaistu un uz tā fona nobildēties – tā ir nebeidzama spēle ar gaismu, izjūtām un iztēli.

Mani jau sen fascinē fotomāksla – tieši tā – māksla. Lai līdz tai nokļūtu ir garš ceļš ejams, jo ne visiem ir šūpulī ielikts talants. Taču, ja vien ir gribasspēks, to ir iespējams iemācīties. 

Meklējot internetā informāciju par to, kur būtu iespējams sazināties ar fotomāksliniekiem un arī apskatīt viņu darbus, atradu fotosiena.lv. Sakritība vai liktenis, bet uzreiz kā atvēru forumu, uzdūros informācijai par fotoplenēru, kura programmā bija paredzēts tieši tas, kas mani interesēja. Daudz nedomājot pieteicos doties fotokluba Siena rīkotajā fotoplenērā uz Vaidavu, lai gūtu jaunas zināšanas, iespaidus un noklausītos Aivja Šmuldera lekciju par foto, iepazītu talantīgus fotogrāfus un no viņiem kaut ko arī iemācītos.

Ir agrs maija sestdienas rīts, diena solās būt silta, par to liecina rāmais vējš un spoži austošā saule, kuras pirmie rīta stari atmirdz pareizticīgo baznīcas krustā, radot iespaidu, ka tas deg sārtās liesmās. Skaists sākums paredzētajam fotoplenēram, uz kuru biju ceļā.

Kādi viņi ir- šie fotomākslinieki?
Norunātajā tikšanās vietā, gaidot pārējos uz brīdi nozib prātā doma – “Kādi ir šie fotomākslinieki? Vai tādi kā sabiedrībā pieņemtais stereotips par radošām personībām, proti, ka viņi ir no citas pasaules – neizprotami savdabji?”

Dienu iepriekš biju izstudējusi dalībnieku sarakstu un izpētījusi, ko katrs ir paveicis kā fotogrāfs. Es nobālu viņu priekšā – cienījamas personības ar neticami skaistiem mākslas darbiem.

Fotomākslinieks ar latviešiem „netipisku” vārdu – Jānis, ir atsaucīgs un draudzīgs, izstāsta man visu interesējušo par dienas plāniem un agrākajiem fotoplenēriem, lai man rastos priekšstats par gaidāmo. Pamazām izzūd nedrošība un parādās pārliecība, ka šie mākslinieki nav tādi, par kādiem viņus izveidojuši sabiedrības stereotipi. Es tieku laipni uzņemta starp visiem, neskatoties uz to, ka mana fotografēšanas pieredze ir neliela. Man nepārmet nezināšanu, gluži otrādi- laipni visu izskaidro un parāda. Nekādi noniecinoši un pazemojoši pārmetumi, par kuriem mani brīdināja draugi un paziņas, kad stāstīju viņiem, ka vēlos doties uz šādu pasākumu.

Dziļāka dzīves izpratne …
Ar patiesu interesi klausos Jāņa stāstījumu par ceļojumu uz Maroku un kā tas mainījis viņa dzīves filozofiju. “Mēs neprotam novērtēt to, kas mums ir dots, dzīvojam īstā paradīzes stūrī – padomā … Ne tuksnešu, ne vētru, ne indīgu mošķu, ne zemestrīču, zeme mums ir auglīga, klimats miermīlīgs …, bet tur cilvēks cīnās par katru ūdens lāsi..Kad ko tādu redzi, saproti cik patiesībā esam laimīgi dzīvojot Latvijā.”

Pasākuma galvenā organizatore – jauna, atraktīva, talantīga fotogrāfe ar pseidonīmu Spīgana draudzīgi sasveicinās un var redzēt, ka no sirds priecājās mani redzēt. Māksliniekiem ir raksturīgi būt dabiskiem un tāda ir arī Spīgana. Brīvā dzīves uztvere un neatkārtojamais skatījums uz pasauli fascinē – tik daudz labsirdības, pozitīvisma un krāsu viņas skatījumā ir ap mums.

Es jautāju, kāds bijis viņas ceļš līdz fotogrāfijai. “Manā galvā dzīvo tūkstošiem attēli, tie neļauj man mierīgi dzīvot un man ir kaut kas jādara, lai tos realizētu un fotogrāfija ir lielisks veids kā to izdarīt,” viņa atbild.

Igors, kurš ar savu aizraujošo stāstu iedvesmoja mani pamēģināt radīt attēlus ar gaismu Pinhole tehnikā, ir arī labs ainavists, kura darbi liek elpai aizrauties. Kad jautāju, kāpēc viņam patīk fotografēt tieši dabu, saņēmu atbildi – “ar dabu ir vieglāk saprasties – tā ir patiesāka.”

Kur un kā tas notika?
Visa diena aizritēja praktiskās nodarbībās fotografējot interesantākos dabas skatus pa ceļam uz Vaidavu, līdz visi kopā savācāmies apbrīnojami skaistā viesu namā “Rāceņi 3” pie Vaidavas ezera.

Mājas saimniece Antra Ulmane, stāsta, ka šo īpašumu ir pārņēmusi 2000. gadā no brāļa un veiksmīgi iekārtojusi kā viesu namu, kur var braukt atpūsties jebkurā gadalaikā, iet pirtī, peldēties, braukt ar laivu, atslēgties no apkārtējās pasaules.

Jāpiekrīt saimnieces teiktajam – esot tur pārņem sajūta, ka esi nokļuvis pasaku zemē. Izejot pa mājas durvīm, nokļūsti uz laipas, kura ieiet ezerā, pa labi tajā ietek strautiņš, apbrīnojams klusums – ūdens dzidrs, tajā raugoties redzi zivis, kurām pasviežot baltmaizi, tās to kāri notiesā, pār ezeru cēli pārlido vanags, manam plecam maigi pieskaras gaišzils tauriņš – viss ir tik rāms un dzīve te rit pēc dabas likumiem, kuriem cilvēks pat negribot sāk pakļauties.

Es dzirdu man sakām: “Nogulies uz laipas un atliec galvu atmuguriski – neticams skats, kad redzi virs galvas ūdeni un priekšā debesis! Pamēģini arī tu uz dzīvi paskatīties savādāk!”

Visas dienas garumā, sarunas ir tikai par un ap fotogrāfiju, dalīšanās pieredzē un idejās, kā arī neiztrūkstošas sarunas par dzīves filozofiju. Andris pauž uzskatu, kuram nevar nepiekrist, ka ikvienā fotogrāfijā ir jāieliek stāsts un daļa dvēseles, lai tā skatītājam spētu nodot fotogrāfa vēstījumu.

Vakarā fotomākslinieks Aivis Šmulders stāsta par saviem darbiem un kā tie tapuši. Ar interesi klausos un cenšos nepalaist neko garām. Viņa darbi ir iedvesmojoši, interesanti un nedaudz pat savdabīgi, līdz ar to, jo īpaši saistoši.

Nākamā dienā pie rīta kafijas tases sarunā ar Aivi, jautāju arī par viņa ceļu uz fotomākslu. Viņš pastāstīja, ka fotografēšanas tehniku apguvis pašmācības ceļā, visvairāk viņam patīkot fotografēt ainavas un vietas, kuras pat nav īpaši sakārtotas, jo tās spēj radīt iedvesmu jaunām idejām, sniedz citādāku skatījumu uz apkārtni.

Informācijai:

Aivis Šmulders –  Dzimis 1940. gadā, piedalījies vairāk kā 40 grupu izstādēs, jau pirmā no tām bija starptautiska – 1979.gadā Novisadā (Dienvidslāvijā). 17 gados notikušas 10 personālās izstādes: pirmā – 1984.gadā

Fotoplenērs – Fotogrāfēšana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus fotostudijas.

Fotomāksla – Tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku

Pinhole –  Pinhole ir primitīva fotokamera, kādu ikviens var izgatavot mājas apstākļos, tai nav objektīva, tikai nelies caurumiņš gaismas nokļūšanai uz filmas. Pinhole tehnikā asuma dziļums ir  bezgalīgs, jo bildi veido gaismas stars.

Aptuvenās fotoplenēra izmaksas-
Summa ir mainīga, tā var būt gan 15 Ls, gan 10 Ls, gan 5 Ls, atkarībā no pasniedzēju skaita un ceļa izdevumiem

Dalīties.

6 komentāru

  1. Kristīne Filipsone on

    Interesanti ,man ar patīk fotogrāfēt,biju dzirdējusi par fotoplenēriem ,bet nebija skaidrs kas tie ir tie tādi ir un vai ir jēgas tādus apmeklēt ,jo cik zinu foto forumos pret iesācējiem izturas skarbi. Tagad domāju ka nebūtu tādu par skādi apmeklēt.

  2. Hmm, tiešām interesanti! Arī man patīk fotografēt, pat prātā nebija ienākusi doma, ka arī man būtu pieejams tāds pasākums, ja arī kādreiz bija ienākusi, tad tūlīt arī tā doma ir atmesta, jo man likās, ka tas tik pašiem spečukiem pieejams un iesācējam tur nav ko darīt un šie uz mani ar smīniņu lūrētu – nez ko tā no sevis iedomājas un būtu interesanti zināt, ko viņa tur cenšas saregulēt uz sava fotoaparāta un vai maz jēdz ko dara! :)) Šķiet manas domas sāk mainīties un tas varētu būt gan noderīgi, gan patīkami pavadīts laiks. 🙂

  3. Lielisks raksts! <br>Vieta, noskaņa, dialogi – ļoti spēcīgs klātesamības efekts…<br>Paldies autorei! 🙂

  4. neobjetīvs raksts (lai gan interesants), jo pati autore ir māksliniece, iespējams skats uz visu būtu citādāks, ja to būtu rakstījis cilvēks, kurš no foto neko nesaprot.<br>

Atbildēt Marita Atcelt