SERGEJS STUDZINSKIS ir spēcīgs vīrietis labākajos gados, kurš strādā prestižā Vecrīgas salonā Riga Top Hair par manikīra un pedikīra meistaru. Viņš ar darbu esot apmierināts, lai gan brīžiem traucējot sabiedrības domāšanas stereotipi par sieviešu un vīriešu profesijām.
Kā jūs nonācāt pie domas, ka kļūsiet par manikīru?
33 gados salauzu kāju, un šķita, ka salūzusi ir ne tikai kāja, bet visa mana dzīve – sākās depresija, mainījās uzskati par dzīvi un vērtībām. Pirms tam ilgi biju strādājis vairumtirdzniecības bāzē par augļu pārdevēju. Sāku kā krāvējs un beigās kļuvu par menedžeri, tomēr šķita, ka mana dzīve nav pietiekami interesanta un ekstrēma. Lai to uzlabotu, nolēcu ar izpletni un sabojāju visu, ko var sabojāt. Arī attiecības ar mīļoto sievieti. Pēc lūzuma mēs ar Larisu pašķīrāmies, jo es ar savu raksturu un depresiju biju kļuvis cilvēkiem neizturams. Uzskatīju sevi par neveiksminieku, kam dzīve jau beigusies. Tomēr draudzeni aizmirst nespēju. Pamazām man izdevās atjaunot attiecības ar viņu. Larisa, būdama manikīre, ieteica arī man pamēģināt šo nodarbošanos. Sākumā smējos un nepiekritu, bet ar lauztu kāju daudz iespēju strādāt man nebija. Viņa sāka mani apmācīt. Larisa manikīram pieiet kā mākslai, glezno uz gēla nagiem. Man patīk skaisti apgleznoti nagi, bet, tā kā man pašam nav talanta uz zīmēšanu, es ar to nenodarbojos. Tomēr piekritu 6 mēnešus apgūt zināšanas mācību centrā Soneil studio. Sākumā klasiskais manikīrs, tad citi manikīru veidi. Lieki piebilst, ka grupā bija tikai meitenes.
Vai sieva nebija greizsirdīga?
Larisa pazīst mani un uz situācijām mēdz reaģēt pietiekami adekvāti. Un tā taču bija viņas ideja!
Vai pirms lielā lēciena pievērsāt uzmanību sieviešu nagiem?
Nē, ne īpaši. Tikai tik daudz, cik Larisai tas bija svarīgi. Viņa ir aizrautīga, visu dzīvē dara ar sirdsdegsmi, arī nagus veido un apglezno. Larisai allaž gribas apmeklēt jaunus kursus, seminārus, izglītoties savā profesijā. Es vairāk esmu tehniskas dabas cilvēks, ar nagu dizainu nenodarbojos. Man vienmēr gribas, lai viss notiek kārtīgi, bet ātri. Un vienmēr mēģinu savu darbu paveikt skaisti – ar sākumu, vidu un beigām. Esmu estēts, man ir svarīgs fīlings telpā. Ja vien būtu vairāk naudas, ar prieku iegādātos skaistas lietas un gaumīgi iekārtotu vidi ap sevi.
Jums kā vīrietim manikīram klientu pulks ir kuplāks kā sievietēm manikīrēm?
Kad apguvu manikīra – pedikīra arodu, nācās dzirdēt izteicienus, ka man jau darba netrūkšot – visas sievietes kā mušas skriešot pie manis kā uz medus podu, tomēr realitāte ir skaudrāka. Ilūzijas man ātri izgaisa, jo viss ir pilnīgi otrādāk. Man ir vēl daudz grūtāk savākt savu klientu loku, jo nākas regulāri pierādīt, ka esmu ne tikai vīrietis ar šķērītēm, bet arī meistars, kurš savu darbu veic kvalitatīvi, ātri un ir konkurētspējīgs profesijā.
Vai darbā jums patīk uzturēt sarunu ar klientēm?
Ja man pretī cilvēks klusē, es arī labāk paklusēju. Ja klientei interesē mana reakcija, viedoklis, domas, tad es labprāt dalos. Ir labi gan tā, gan tā – un tieši to man ikdienā piedāvā tik dažādās klientes. Tomēr darba kolektīvā man nepatīk vērpt sarunas, veidot attiecības un kopējo viedokli.
Kas darbā rada vislielāko prieku?
Redzēt, kā salonā nogurusi vai nepamodusies sieviete pārtop par skaistuli. Divas stundas salonā – un no tā iziet pavisam cita būtne – skaists gulbis! Laikam mana misija dzīvē ir darīt sievietes skaistākas.
Vai vīrieši arī nāk uz salonu?
Ļoti reti. Gadās tā, ka sieva atved savu vīru pie manis ar domu, ka no cita vīrieša viņš kautrēsies mazāk kā no sievietes manikīres, bet iznāk otrādi – kautrīgums tikai palielinās.
Sabiedrībā valda viedoklis, ka vīriešiem nepiestāv kopt sevi salonos un rūpēties par izskatu. Viņam jābūt mazliet robustam, brutālam, savi nagi pašam reizi mēnesī ātri jāapgriež un vairāk uzmanības roku izskatam nav jāpievērš.
Vai, jūsuprāt, Latvijā abi dzimumi ir līdztiesīgi?
Vīrieši ir tiesīgi būt par vīriešiem un sievietes līdzvērtīgi – par sievietēm. Sieviešu spēks ir viņu spējā būt vājām. Sievietei nav jācenšas līdzināties vīrietim, jo tieši šī sacensība izjauc attiecības. Kuram patīk dzīvot nemitīga kara apstākļos? Sievietei jābūt maigai, pakļāvīgai, labestīgai, un tad vīrietis viņai pasauli noliks pie kājām, ja vien varēs. Bet pasaule joprojām tā ir iekārtota, ka to pārvalda vīrieši.
Ko domājat par sievietēm feministēm?
Man patīk visas sievietes, arī feministes. Ja viņām tas sagādā piepildījumu dzīvē, lai nodarbojas kaut vai ar feminismu. Galvenais, lai viņas ir laimīgas un smaidīgas, nevis kareivīgas un dusmīgas.
Kuras profesijas, jūsuprāt, piestāv sievietēm?
Agrāk pavāres bija sievietes, bet tagad sieviete pavāre man asociējas ar lētu skolas vai bērnudārza virtuvi, bet vīrieši pavāri strādā dārgos restorānos un kafejnīcās. Kur ir nauda, tur vīrieši – kāpēc tā notiek, man nav atbildes. Agrāk pasniedzēji bija vīrieši, tagad sievietes, un šī profesija savu prestižu līdz ar to ir zaudējusi.
Vienu gan zinu skaidri – cilvēkam savā darbā ir jānopelna tik daudz, lai viņam nebūtu jāuztraucas par elementārām sadzīves lietām. Nav patīkami, piemēram, braukt autobusā, kura šoferis ir neapmierināts – vakar nav varējis īri samaksāt vai bērnus paēdināt, un tāpēc šodien bremzē kā negudrs it kā vestu malku, nevis cilvēkus.
Vai bērni jums ir?
Jā, mūsu dēlam Konstantīnam ir pieci mēneši. Tagad abi ar Larisu uz maiņām nodarbojamies ar viņa audzināšanu. Uzstājīgs raksturs, jau tagad ir noskaidrojis, kuru skaņu salikums spēj piesaistīt vecāku uzmanību. Viņš ļoti bieži grib, lai ar viņu noņemas.
Kā jūsu vecāki reaģēja uz to, ka dēls būs manikīrs?
It kā banāla attieksme, bet paaudžu paaudzēs tā ir kultivēta, proti – nav svarīgi, ar ko bērns nodarbojas, galvenais, lai neraud un neniķojas.
Vai arī pēc 20 gadiem plānojat strādāt par manikīru?
Es vēl neesmu redzējis sirmus vecīšus taisām manikīru sievietēm, bet, kas zina – varbūt es būšu pirmais, man ir visas iespējas izcelties uz kopējā fona! Kad atbrauca franču delegācija un uzzināja, ka šajā salonā vīrietis ir manikīrs, viņi iepleta acis un brīnījās tāpat kā latvieši. Laikam jau visur pasaulē manikīres ir sievietes.
Raksts publicēts sadarbībā ar ES Māja portālu esmaja.lv
Marts ES Mājā tiek aizvadīts, papildu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesības aktualitātēm Eiropā un Latvijā. Sieviešu un vīriešu attiecības ir bijis aktuāls temats visos laikos un jebkurā nācijā, arī mūsdienās un Latvijā. Sievietes šodien ir ne tikai mātes un ģimenes pavarda sargātājas, bet arī aktīvas uzņēmējas, politiķes, sabiedrības grupu līderes. Mainījusies ir arī vīrieša loma – mednieka ampluā nomainījis mīlošs tēvs, kas par bērniem rūpējas ne mazāk kā māte. Un vēl joprojām tieši PROFESIJA ir tā, par kuru sakām „Tā jau vīriešu (sieviešu) amats!”.
Tieši tāpēc martā Esmaja.lv piedāvās rakstu sēriju „Profesija – vai stereotipu varā?”, uzrunājot tās Latvijas sievietes un tos vīriešus, kuru izvēlēto arodu nereti par piemērotāku atzīstam tieši pretējam dzimumam.
Aicinām arī lasītājus, kuru dzimuma „atbilstība” profesijai apkārtējos izraisījusi izbrīnu un smaidu, sūtīt savus stāstus un, ja iespējams, arī foto, uz redakcijas adresi redakcija@esmaja.lv! Pārsteigumu balvas interesantākajiem garantētas.
