Pirms apmēram diviem gadiem žurnālā Dārza Pasaule izlasīju rakstu par melotrijām. Dzirdēju par tādām pirmo reizi, un kā jau viss jaunais – šķita vilinoši un es noteikti gribēju to arī savā siltumnīcā. To žurnālu diemžēl kaut kur pazaudēju, nespēju vairs atrast, bet vārds „melotrija” man prātā aizķērās. Divus pavasarus nesekmīgi meklēju sēklas, lai arī Latvijā tās iegādāties var, tomēr ne visur, un divas reizes esmu saņēmusi atbildi: „Visas izpirktas, un vairāk, diemžēl, nebūs.”
Šinī pavasarī pasūtījām sēklas ārzemju sēklu internetveikalos. Jāsaka, ne uzreiz melotrijas atradām, jo meklējām tās pie gurķiem, bet izrādās tās bija paslēpušās starp melonēm. Lai arī garša patiesi atgādina gurķus, tādus nedaudz skābenus (mana draudzene ļoti labi raksturoja, sakot, ka atgādina tādus pāraugušus gurķīšus), iespējams tieši ārējā izskata dēļ, melotrija tiek saukta arī par Meksikāņu mazo arbūzu. To nosaukumu gan ir daudz, un melotrijas dēvē arī par meksikāņu gurķīšiem, arī par peļu melonēm (mouse melons), to lieluma dēļ, jo tās skaisti iederētos uz peļu piknika galda.
Melotrijas nāk no Ziemeļamerikas, kur tās ir audzētas jau pirms eiropiešu ierašanās. Nezinu, cik sen melotrijas ir pazīstamas un audzētas Latvijā, jo daudz par tām dzirdējusi neesmu, un šķiet, vēl joprojām, īpaši populāras nav.
Melotrijas tāpat kā gurķis sastāv no ļoti daudz ūdens. 96% ūdens. Lai arī uzturvērtība nav liela, tas jau nenozīmē, ka nav garšīgi, vai ne? Un melotrijas, tāpat kā gurķus var izmantot sejas maskās.
Kāda melotrija izskatās?
Aug līdzīgi kā gurķis, vijas ar stīgām, nepieciešams piesiet. Bet pašas melotrijas man bija pārsteigums. Nebiju iedziļinājusies, cik lielas tās ir, prātā tas gurķa vārds, tad jau droši vien līdzīgas kā gurķis. Bet izrādās NĒ. Melotrijas ir vīnogu lielumā.
Par audzēšanu, viss jādara tāpat, kā ar gurķiem. Iesējam sēklas, tad tās stādam siltumnīcā, kad jau nedaudz paaugušies, piesienam, lai melotrijas var kāpt augšup.
Audzējam siltumnīcā, bet skatoties, cik skaistu sienu veido melotrija, pačukstēšu, ka nākamgad ir doma to izstādīt ārā, kādā no vējiem pasargātā vietā, pie vīnogu režģa. Varbūt izdosies izaudzēt.
Vēl viens mazs padoms, ko kura sekas šīs dienas izbaudām. Melotrijām vajadzīgas bites! Kad siltumnīca stāv vaļā, nekādu problēmu, raža ienākas, bet bijām izbraukuši no mājas, un siltumnīca kādas dienas stāvēja ciet, tāpēc tagad nav tikpat kā nevienas melotrijas. Bet ceru, drīz atkal būs.
Kā ēst melotrijas?
Pirmkārt, noteikti svaigā veidā. Maniem bērniem (pusotrs gads un divi gadi,9 mēneši) garšo svaigā veidā pat labāk nekā gurķi. Galvenokārt tāpēc, ka izskatās, kā mazas odziņas, un tādas ir daudz interesantāk ēst.
Otrkārt, salātos. Vai nu pievienojot veselas, vai pārgriežot uz pusēm, tie lieliski iederēsies jebkura veida salātos, kur parasti liekam gurķus.
Treškārt, gatavojot salsas mērces, piemēram, samalt līdz ar tomātiem, aso piparu un pilienu eļļas.
Ceturtkārt, sautējumos, pievienojot melotrijas pašās beigās.
Piektkārt, noteikti, noteikti samarinēt. Garšo lieliski (es jau pagaršoju savu pirmo marinējumu), un arī izskatās skaisti, tādi mazi marinēti arbūziņi. (Marinādi gatavoju tāpat kā gurķiem – uz 1 litru ūdens 2 ēdamkarotes cukura, 1,5 ēdamkarotes sāls, 80-100ml 9% etiķa, pasterizēju 5 minūtes)
