Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Peldvietas Rīgā: kur drīkstam peldēt?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vasara bez peldēšanās nav iedomājama. Ja dzīvojat mājā un jums ir savs dīķis, vai tuvumā ir cita peldvieta par ko esat droši, tā nav nekāda problēma. Bet ko darīt pilsētniekiem? Vai dzīvojot Rīgā, ir kur aiziet peldēt? Un kādas ir pieejamās peldvietas? Atbildes uz šiem jautājumiem mums sniedza Veselības Inspekcija.

Kopumā Latvijā ir 46 oficiāli atzītas peldvietas, tostarp Rīgā tās ir Vakarbuļļu pludmale, Vecāķu pludmale, Daugavgrīvas pludmale un Bābelītes ezers. Pilnais oficiālo peldvietu saraksts atrodams Inspekcijas mājas lapā www.vi.gov.lv sadaļā Vides veselība> Peldūdens, atspoguļots arī kartes veidā.

Jūlija sākumā ņemto peldūdens paraugu rezultāti liecina, ka visās četrās oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un tajās peldēties ir atļauts. Nākamās plānveida analīzes tiks veiktas 30.-31.jūlijā un 27.-28.augustā.   

ŪDENS MONITORINGS VALSTS OFICIĀLAJĀS PELDVIETĀS
Veselības inspekcija veic valsts apmaksātu monitoringu tikai tajās 46 vietās, kas noteiktas kā valsts oficiālās peldvietas, jo šīs peldvietas pašvaldības ir atzinušas par sabiedriski nozīmīgām, vienlaikus apņemoties ievērot šīm peldvietām izvirzītās higiēnas un labiekārtojuma prasības. Taču pašvaldībām, rūpējoties par iedzīvotājiem un administratīvās teritorijas labiekārtošanu, ir iespējams veikt peldūdens kvalitātes novērtējumu par saviem līdzekļiem arī citās peldvietās, kas nav oficiālo peldvietu sarakstā, bet kur peldas liels vietējo iedzīvotāju skaits.

Vides veselības speciālisti ikgadējo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās uzsāk maija otrajā nedēļā. Ūdens kvalitātes pārbaudes tiek veiktas visu peldsezonu – no 15. maija līdz 15. septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Peldūdens pārbaudes tiek veiktas biežāk, ja tiek konstatēts paaugstināts piesārņojums. Lai nodrošinātu biežāku paraugu ņemšanu, papildu peldūdens pārbaudes dažreiz organizē arī peldvietu apsaimniekotāji par saviem līdzekļiem arī oficiālajās peldvietās.

KĀ NOSAKA ŪDENS KVALITĀTI?
Jāatzīmē, ka Veselības inspekcijas  speciālisti ūdens kvalitāti nosaka gan pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem – fekālā piesārņojuma indikatoriem zarnu nūjiņām (E.coli) un zarnu enterokokiem (ūdens paraugi tiek nogādāti analīzei laboratorijā), gan vizuāli, novērtējot peldvietas vispārējo stāvokli. Īpašu uzmanību Inspekcijas speciālisti pievērš netipiskai ūdens krāsai, noturīgām putām, peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, naftas produktiem un zilaļģu savairošanās procesam.

Pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas un izvērtēšanas speciālisti sniedz slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts.

ESI VĒRĪGA UN INFORMĒ INSPEKCIJU
Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus, kuru dzīvesvietas tuvumā nav peldvietas, kas noteikta kā valsts oficiālā peldvieta, pirms peldēšanās novērtēt peldvietu vizuāli, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: netipiska ūdens krāsa vai smarža; virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas); peldoši un citi atkritumi ūdenī; naftas produkti; zilaļģu masveida savairošanās.  Piemēram, jāņem vērā, ka zilaļģu pārmērīgas savairošanās gadījumosūdens kļūst duļķains un nokrāsojas zili zaļā krāsā vai arī uz ūdens virsmas redzami zilganzaļi pavedieni vai plēve. Tādā ūdenī peldēties nedrīkst. Novērojot iepriekš minētās parādības, vai rodoties aizdomām, ka peldūdens kvalitāte ir pasliktinājusies, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt Veselības inspekciju, aizpildot anketu Veselības inspekcijas mājas lapas www.vi.gov.lv sadaļā Vides veselība – Peldūdens, kā arī par to būtu jāinformē peldvietas īpašnieks (apsaimniekotājs).

NEOFICIĀLĀS PELDVIETAS, KURĀS DRĪKST PELDĒT
Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, ir palielinājies to neoficiālo peldvietu skaits Rīgā, kurās ūdens pārbaudes tiek veiktas par pašvaldības līdzekļiem. Veselības inspekcija ir informēta par ūdens kvalitātes izmeklējumiem  maijā un jūnijā šādās Rīgas peldvietās:
Daugavā:
  peldvietā pie Salu tilta, peldvietā pie Grāpju pussalas, peldvietā pie Putnu novērošanas torņa (Ķengaragā),  peldvietā Dārziņos pie 7. Līnijas, peldvietā, Ķīpsalā pie Vanšu tilta, peldvietā Lucavsalā pie pieminekļa, peldvietā Lucavsalas ziemeļu daļa,
Ūdenskrātuvē pie Kleistu ielas,
Bolderājas karjerā (Bolderājā),
Buļļupē pie Birzes ielas,
Daugavgrīvas pludmalēs, kas nav oficiālajā centrālajā peldvietā – Flotes ielas galā un peldvietā pretī attīrīšanas iekārtām,
Ķīšezera peldvietā.

Visās uzskaitītajās peldvietās ūdens kvalitāte bijusi laba un peldēšanās ierobežojumi līdz šim nav bijuši noteikti.

 

Dalīties.

2 komentāru

  1. Nelatviete on

    Mīļās dāmas,<br>Lūdzu, pačukstiet saviem bagātajiem kungiem, kuri jums pērk privātmājas ar dīķiem, ka citās Eiropas pilsētās, ņemot vērā karsto laiku, tiek organizētas peldvietas cilvēkiem, kuri strādā un paši sev pelna iztiku. Bez tam, vasarās, karstā laikā, Eiropā pilsētās darbojas arī peldbaseini. Visas šīs aktivitātes var organizēt galu galā arī par maksu, bet slikti, ja vispār nevar atvēsināties, kad ārā ir +30C un vairāk. Var, protams, no pilsētas centra braukt uz Ķeizarmežu, tērējot ceļā pusi dienas, bet gluži normāli tas nav un džakūži pilsētas centra sporta klubos nav nekādi peldbaseini! Grrrrrr….

  2. Nevienam NEIESAKU izmēģināt LUCAVSALAS PELDVIETU! Pirmkārt, tur ir nenormāli sekls (to vēl varētu izmantot sīči), otrkārt, tur ir daudz ūdenszāļu, kuras nepatīkami apvijas ap kājām un pieglaužas ķermenim, treškārt, tur ir stikli, uz kuriem var sagriezt kājas (un man tā arī sanāca)! Padodiet šo ziņu tālāk. Lai Nils Ušakovs nestāsta, ka tā ir oficiāla peldvieta, jo to ir izdomājis KĀDS KURŠ VISPĀR NEPELD un nezina, kādi ir normāli, peldēšanai piemēroti apstākļi.

Atstāt Ziņu