Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Pēc Aleksandras Jolkinas grāmatas izlasīšanas

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Grāmatā “Piesmietā misis Eiropa” ir aprakstīta Aleksandras Jolkinas veiktā žurnālistiskā izmeklēšana par fiktīvajā laulībām kā Eiropas Savienības imigrācijas likumdošanas apiešanas veidu. Šī grāmata viennozīmīgi ir ilgas un pamatīgas pētnieciskās žurnālistikas paraugs. Turklāt to lasīt ir viegli. Autorei ir laba valoda, kas ne mirkli nekļūst pārāk sausa vai sarežģīta. Viņa apraksta ne tikai faktus, bet arī savas sajūtas un skatu uz notikušo. Ik pa laikam sev ir jāatgādina, ka tas nav detektīvromāns, bet reāli notikumi šeit pat Latvijā.

Grāmatas autore ne vien pati izlikusies par meitenēm, kas neiebilst laulāties Īrijā apmaiņā pret 1500 – 6000 eur (katrs no vervētājiem sola citu naudas summu), bet arī pamatīgi izpētījusi ES dalībvalstu likumdošanu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu. Turklāt autorei izdevies likumu “caurumus” izskaidrot vienkārši un uzskatāmi. Grāmata šokē ar vairākiem faktiem. Izrādās, ka Īrijas likumdošanā nav paredzēts sodīt fiktīvo laulību organizētājus un tajās iesaistītos. Vēl ļaunāk, pēc vairākkārtējiem Latvijas amatpersonu un fiktīvajās laulībās ar viltu iesaistīto meiteņu sūdzībām īri saņēmušies tikai uz simboliskām pārbaudēm, ne likuma grozījumiem. Otrkārt, grāmata šokē ar latviešu meiteņu (līgavu) naivumu un cietsirdību (vervētāju). Nepilngadīgi skuķi bez sirdsapziņas pārmetumiem izprecina savas draudzenes indiešiem un pakistāniešiem. Dažas no viņām tiek arī izvarotas. Es ik pa laikam sev uzdodu jautājumu – kā tā var būt tepat Latvijā?

A.Jolkina spējusi iejusties abu iesaistīto pušu “ādā”. Man ļoti patika autores rezumējums: “Svarīgi saprast: musulmaņu, gluži tāpat kā jebkuras citas reliģiskās vai etniskās grupas pārstāvju vidū ir gan labi, gan slikti cilvēki. Un fiktīvo laulību gadījumā mēs varam runāt par KONKRĒTU CILVĒKU RĪCĪBU, nevis islāmticīgajiem kopumā.”

Autore, stāstot par Īrijas nesakārtoto likumdošanu, stāsta arī par Latvijas sabiedrības daļu, kas šokē ar savu primitīvo domāšanu un vienīgo mērķi – ātri un viegli nopelnīt. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas daudz lielāku cieņu manās acīs iemantoja visi tie cilvēki, kas no krīzes mēģina izķepuroties strādājot pat sev neatbilstošu darbu ārzemēs.

Grāmata aizrauj. No tās ir grūti atrauties. Šī grāmata būs īstā tiem, kam patīk tādi TV raidījumi kā “De Facto”, “Nekā personīga” utml. Mazāk šī grāmata varētu patikt lasītājiem kuru mīļākā literatūra ir īpaši salkanās “lubenes”. Piecu baļļu sistēmā šai grāmatai liktu 4,9. Par plašumu, iedziļināšanos, pašaizliedzību, labo valodu un patieso interesi, kas jūtama visas grāmatas garumā. 0,1 paturu pie sevis pavisam primitīva un smieklīga iemesla dēļ – lasot grāmatu gultā, to grūti noturēt rokās. Grāmata ir bieza. Tieši tik bieza, lai no vāka līdz vākam ierautu tevi citā pasaulē. Ja man jāraksturo šis darbs ar vienu vārdu, tas būtu – (ne)noticēt.

 

Anotāciju Aleksandras Jolkinas grāmatai “Piesmietā misis Eiropa” vari lasīt ŠEIT >>

Dalīties.

Atstāt Ziņu