ielākoties mēs tās saucam par nezālēm, bet šo augu vērtība ir tik liela, ka tie pielīdzināmi redīsiem, diedzējumiem, lociņiem un citiem zaļumiem, ko pavasarī gardu muti ēdam un priecājamies par to veselīgumu. Pamēģināsim šopavasar savā ēdienkartē iekļaut arī savvaļas zaļumus – nātres, gārsas, pieneņu lapiņas, gaiļpiesīšu lapas, ceļtekas, pat jaunās kļavu un liepu lapiņas, pļavas āboliņa un raspodiņu lapas, neaizmirstiet arī par zaķkāpostiem!
Savvaļas zaļumi satur vitamīnus, hlorofilu un citas vērtīgas vielas. Mūsu organismam ļoti nepieciešams hlorofils, jo tam piemīt tonizējoša iedarbība, tas stimulē vielmaiņu, sirdsdarbību, uzmundrina nogurušu organismu.
Nātri daudzi lamā par nezāli, bet patiesībā tā ir vērtīgs dārzenis un garšaugs, varētu pat teikt- nevis nezāle, bet īstas dabas zāles!
Nātres uzturā lietot īpaši iesaka tiem, kas ziemā mocījušies ar saaukstēšanās slimībām. Nātre ir bagāta ar antioksidantiem, C vitamīnu, karotinoīdiem, D vitamīnu. Nātres satur daudz hlorofila un tās ir lielisks dzelzs avots. Tik daudz hlorofila kā nātrēs vēl ir tikai spinātos.
Nātres samazina cukura daudzumu asinīs, urīnā. Nātres veicina organisma attīrīšanu, uzlabo locītavu elastīgumu un asins sastāvu, optimizē visus atjaunojošos procesus. Jaunajām māmiņām nātres uzlabo piena sastāvu un stimulē tā sekrēciju.
Nātres var žāvēt tējai, tās lieto arī zupās, salātos un citos ēdienos. (Nātru zupu var vārīt līdzīgi kā skābeņzupu.)
Jāievēro gan viena svarīga lieta- ēdot nātres, nedrīkst ēst gaļu, zivis un dzert alkoholu!
Lasot nātres, var uzvilkt cimdus, lai tās nesadzeltu. Tiem, kam bail no nātru dzelšanas, augus pirms lietošanas uzturā var noplaucēt karstā ūdenī.
Gārsa ir nomierinošs, tonizējošs un vitamīniem bagāts augs, kas uzlabo locītavu un muskuļu veselību, lieliski attīra organismu. Gārsa samazina skābi visā organismā un sekmē sāļu izvadīšanu no locītavām. Gārsas iesaka lietot uzturā kuņģa, zarnu, nieru un urīnpūšļu slimību gadījumos. Gārsās ir ļoti daudz C vitamīna.
Uzturā lietojamas tikai jaunās gārsas lapiņas.Droši var likt klāt zupās, salātos, biezeņos.
Gārsas var arī žāvēt tējai.
Arī pieneņu lapiņas droši var griezt iekšā salātos kopā ar citiem zaļumiem. Jaunajās pieneņu lapiņās ir mazāk rūgtenuma. Taču, ja garša vēl šķiet par rūgtu, tad lapas var pamērcēt sālsūdenī. Pieneņu lapiņu rūgtenumu mazinās arī, ja salātiem pievienos skābenes, citrona sulu, lokus vai kefīru, krējumu.
Karotinoīdu pieneņu saknēs un lapās ir vairāk nekā burkānos, kālija – vairāk nekā banānos, organismam tik vajadzīgā lecitīna – vairāk nekā sojā, dzelzs – vairāk nekā spinātos un C vitamīna – vairāk nekā citronos!
Gaiļpiesīšus parasti ik pavasari lasām tējai, bet vai zini, ka var arī ēst gan gaiļpiesīšu lapiņas, gan ziedus? Šī auga lapas satur hlorofilu, karotīnu, C vitamīnu. Tie palīdz pret mazasinību, saaukstēšanās slimībām, vitamīnu trūkuma, plaušu slimībām, locītavu iekaisumiem, bezmiegu un galvassāpēm.
Salātos ieteicams pievienot arī ceļmallapiņas jeb ceļtekas. Tās īpaši labvēlīgi iedarbojas akūtu un hronisku kuņģa un zarnu traktu slimību gadījumos, pie kuņģa čūlām.
Ēdamas ir arī liepu un kļavu lapas – izmanto jaunās lapiņas, tikko plaukušās. Var saplucināt liepu un kļavu lapiņas, pievieno lokus, krējumu, sāli, var arī nedaudz jauno skābenīšu un salāti gatavi!
Liepu lapas ārstnieciskajā ziņā neatpaliek no liepu ziediem. Tās tāpat kā ziedi pazemina temperatūru un ir lielisks līdzeklis pie saaukstēšanās un elpošanas ceļu iekaisumiem.
Kā gatavot nezāļu salātus?
Ļauj savai fantāzijai izpausties un seko līdzi savām garšas izjūtām. Vari sagriezt gārsas lapiņas, nātres, pieneņu lapiņas, liepu lapiņas, pievienot jaunās skābenītes, lokus un visu apslacīt ar citrona sulu. Tikpat labi gārsas un citus savvaļas augus vari pievienot lapu salātiem vai redīsu salātiem. Savvaļas augu salātus var gatavot ar krējumu, kefīru, lociņiem, sāli. Cits variants- ar citrona sulu vai augu eļļu.
Vienu gan ievēro – lieto tikai tos augus, kurus pazīsti un skaidri zini, ka tie ir ēdami un veselīgi!
Rakstā izmantota informācija no grāmatām I.Jansone ‘Veselība visu gadu’, I.Jansones izdevniecība, A.Amata, R.Bērziņa-Bērzīte ‘Aizslēposim pēc avotkresēm’
