Sveikas, meitenes…
Šis būs mans pirmais bloga ieraksts, tādēļ ņemat par labu…
Šodiena man izvērsās kā lielā pārdomu pēcpusdiena, kurā man radās daudz neatbildētu jautājumu un pārdomu… Bet pati galvenā, ko es patiesi vēlētos saprast ir tas kā kļūt pašpietiekamai… Nez vai vārds “kļūt” būtu tas atbilstošākais, bet es ļoti gribu sajust to sajūtu, ka man pašai ar sevi ir labi… Tā, lai attiecības, simpatizējošs vīrietis, draugi un citas lietas būtu kā krāšņs papildinājums manai dzīvei…
Pašpietiekamība…
Dalīties.
4 komentāru
Man liekas, ka to nav iespējams iemācīties – būt pašpietiekamai. Jo tur nekas nav jāmācās, tikai jāizmaina sava domāšana un jānovērtē sevī jau esošais. Varbūt paņem lapu un uzskaiti visu, kas tev sevī patīk, visus savus plusus, visus savus interesantos ieradumus, hobijus, savas labās īpašības. Šoreiz neraksti negatīvās, tikai labās! Un pēc tam, kad esi tās uzrakstījusi, tev noteikti jau būs labāks garastāvoklis! Tad mēģini blakus sarakstīt visu, ko vienmēr esi vēlējusies un joprojām vēlies darīt, lai sevi attīstītu un palutinātu, tikai SEVI! Un pamazām sāc to īstenot, pa vienam vien, sākot ar mazākajām lietām, piemēram, krasām frizūras izmaiņām, beidzot ar vēderdeju apmeklējumu vai pat iestāšanos atkal skolā!
Karīnai tiešām labs ieteikums. Būs man arī tas jāpamēģina, jo ar to pašpietiekamību un pašapziņu man arī ka pa celmiem. Citreiz jūtos tik labi un par sevi pārliecināta, mīlu sevi, bet citreiz domāju,vai esmu vienīgā tāda idiote uz šīs zemes?!
Lasīju un domāju, vai būt pašpietiekamai maz ir labi, jo tas nozīmē, ka tev neviens nav vajadzīgs, tu visu vari viena. Tad arī zūd atbildība pret apkārtējiem, attiecībām, jo iekšā ir apziņa – kaut kas nepatīk ej, jo es taču varu arī viena! Bloga beigās gan sapratu, ka runa vairāk ir par pašapziņu, pašvērtējumu. Tur tiešām pirmajā komentārā minētie ieteikumi, manuprāt, ir labi, lai sāktu kaut ko mainīt! Lai veicas!
Mana pašpietiekamība nozīmē to, ka man ir labi un interesanti ar sevi. Man nevajag cilvēkus sev blakus ik brīdi, ik brīvdienas, lai būtu kāds, kas izklaidē, lai būtu kāds ar ko pačalot, lai varētu ciemoties pie kāda, ka tik izvairīties un nepalikt ar sevi divatā. Tā nu, ja arī kaut vai neparedzēti kādās garākās brīvdienās, skaistos vakaros palieku viena, man tas nav pasaules gals, man ar sevi ir interesanti – es lasu, adu, sapņoju vaļā acīm, izplānoju nākamo ceļojumu, nododos skaistumkopšanas procedūrām mājās, pārskatu un pārkārtoju senas bildes vai izroku kādu senāku un jau piemirstu DVD, dodos garākās pastaigās vai aizčāpjoju uz baseinu, pagatavoju kaut ko īpaši gardu savam mīļumam, vasarā parušinos pa dārziņu vai izbraucu kādu rinķīti ar riteni vai auto.