Vārda dienu svin: Ilze, Ildze, Izolde

Pārāk stresaina, lai tiktu galā ar stresu?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Stress ir tik visuresošs mūsdienu pasaulē, ka jau doma vien par stresa menedžmenta ieviešanu tavā dzīvē tev var šķist nepārvarama un biedējoša.
Vai tu raugies uz stresa vadīšanu un mazināšanu, kā uz vēl vienu veicamu uzdevumu, kas tikai papildinās tavu jau tā nekad nepadarāmo un pārblīvēto darbu sarakstu?
Tomēr, tomēr stress ir un prom iet negatavojas; tas bojā tavu veselību, pasliktina dzīves kvalitāti, sabojā tavas attiecības, mazina tavu profesionalitāti. Ko darīt?

Uzstādi sev paveicamus stresa pārvaldīšanas mērķus
Neskaidrs mērķis, piemēram, “kontrolēt savu stresu,” var būt diezgan biedējošs. Tomēr, ja tu gudri izvēlies to, ko vēlies sasniegt, laika gaitā tavi ieguvumi var būt nozīmīgi.

Viens no veidiem, kā uzlabot tavu panākumu izredzes ir uzstādīt pavisam konkrētu mērķi (ja liekais svars tev izraisa papildus stresu, uzstādi mērķi “zaudēt desmit kilogramus līdz jūnijam”, pretstatā vispārējam mērķim “mazliet notievēt”). Tas tev dos iespēju sekot līdzi mērķa izpildei, un reāli novērtēt savus sasniegumus.

Piemēram, tā vietā, lai uzreiz atrisinātu, kaut ko tik visaptverošu un gigantisku kā “stress”, izvēlies vienu stresoru (stresa izraisītāju), kuru vēlies mainīt vai vienu stresa samazināšanas metodi, kuru tu vēlies iekļaut savā ikdienas rutīnā, un tad koncentrē savus centienus uz šo vienu konkrēto mērķi.

Nepadodies pārāk ātri, ja izmaiņas neizdodas īstenot tik ātri, cik tu būtu vēlējusies. Jaunu paradumu ieviešana prasa pacietību un neatlaidību.

Ierosmei šeit ir daži stresa samazināšanas mērķi, kuri tev palīdzēs dzīvot veselīgāku, laimīgāku un mazāk stresainu dzīvi.

Mācies elpot!
Tas vai izklausīties pat muļķīgi. Katra no mums taču zina, kā elpot. Mēs to darām automātiski. Bet tikai dažas no mums zina, kā elpot pareizi.

Iemācoties pareizi elpot un izmantojot šo metodi stresa situācijās, tavā rīcībā vienmēr būs ātrs un ļoti efektīvs ierocis, lai cīnītos pret stresu un atjaunotu enerģiju. Dziļā elpošana sūta informāciju smadzenēm, ka stresa briesmas ir garām: stresa reakcija atslābst, un iestājas relaksācija. Ahhhhh!

Ieelpo caur degunu lēni un dziļi, aizskaitot līdz četri. Pārliecinies, ka ieelpa izpleš vēdera daļu, bet nepaceļ krūškurvi.

Izelpo caur muti lēni un pilnīgi, izraisot vēja pūsmai līdzīgu skaņu. Atbrīvo muti, mēli un žokli, dari to visu, skaitot līdz četri.

Lai nomierinātu prātu, pilnībā koncentrējies uz elpošanu un skaitīšanu.

Atkārto 5–10 reizes un izveido paradumu izpildīt šo vingrinājumu vairākas reizes dienā, pat ja nejūti stresu.

Lieliska metode- vienkārši, efektīvi, un vienmēr ‘pa rokai’!

Veic mentālu ķermeņa skenēšanu
Spēja atpazīt, kā tavs ķermenis reaģē uz stresu var būt nozīmīga stresa samazināšanas prasme. Tavs ķermenis reģistrē stresu ilgi pirms to apzinās prāts. Muskuļu saspringums ir veids, kā tavs ķermenis tev ziņo, ka kaut kas tev izraisa stresu. Tikai tad, kad tu apzinies sava ķermeņa stresa zīmes tu vari spert pirmo soli, lai stresu mazinātu. Ķermenis vienmēr ar tevi runā, tas nekad nemelo. Vai tu dzirdi, ko tas saka?

Vairākas reizes dienā velti dažas minūtes, lai veiktu sava ķermeņa mentālo skenēšanu. Ikdienas stresa situācijās (kaut kas notika, kāds kolēģis kaut ko pateica utt.) apzināti izskenē visu ķermeni, un meklē ‘karstos’ stresa punktus.

Kur es jūtu spriedzi? Kakla rajonā? Kuņģī? Mugurā? Mani stresa ‘karstie punkti’ ir pleci un muguras augšējā daļa.

Pēc tam, kad esi atradusi savus karstos punktus, koncentrējies uz šo ķermeņa daļu un iedomājies, ka tu spriedzi aizstāj ar siltumu, vieglumu un relaksāciju.

Izskenē ķermeni arī relatīva miera periodos. Saspringuši muskuļi per se ir fizisks stress, kas iztukšo tavas enerģijas rezerves.   

Smejies!

 “ Katra diena, kurā tu neesi smējies, ir pazaudēta diena”. Čārlijs Čaplins

Smiekli atjauno prātu un ir patiesi ātrs, ērts un efektīvs veids, kā samazināt stresu. Smaidam var būt tāds pats efekts. Tātad… 

Noskatīties kādu komēdiju. 

Tiecies ar jautriem cilvēkiem.

Dari lietas, kas tev liek smieties.

Izlasi dienas jokus internetā.

Uzsmaidi kolēģiem un garāmgājējiem.

Pētījumi parāda, ka pat viltotiem smiekliem ir labvēlīga ietekme. Negribas? …vienalga pasmaidi!

Ko darīt, ja noskaņojums pavisam drūms un pat uz viltotu smaidu prāts nenesas: paņem starp zobiem tievu zīmuli – tā, lai mutes kaktiņi atstieptos iespējami tālāk uz sāniem. Eksperimetāli ir pārbaudīts, ka šādi mēs smaidām automātiski un – automātiski jūtamies labāk, un stresa sajūta mazinās.

Izkopt gara vieglumu nemaz nav tik grūti. Ja tu esi pārlieku nopietna, tev ir nepieciešama vienīgi vēlēšanās savā dzīvē ienest mazliet humora un vēlēšanās mainīties. Smiekli taču ir labākās zāles…arī pret stresu.

Inese Millere
stresa menedžmenta koučs and konsultante
http://stresavadibastresamenedzments.blogspot.com

Dalīties.

Atstāt Ziņu