Vārda dienu svin: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Par piļīšanu, ļečīšanu un močīšanu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Pēkšņi klusumu istabā pārtrauc viņa smiekli: „Tas ir pilnīgi par mums. Vienam izdevies to īsi un konkrēti raksturot!” Manā priekšā tiek nolikta intervija ar Gundaru Skudriņu, kas publicēta žurnāla „Santa” 2010.gada augusta numurā.
Sāku lasīt tur, kur vairākkārt tiek iebakstīts ar pirksu:

– Intervijā jūs reiz stāstījāt par saviem strīdiem, kur bija trīs gradācijas – piļīšana, ļečīšana un močīšana.
Redzi, vispār jau es esmu mierīgs. Un sievietei ir tiesības uz vārda brīvību. Bet es arī saprotu, ka tāpat viņa mani nepārliecinās un es viņu arī ne – ja strīds ir no sērijas „šodien debesis ir zilas – nē, man liekas, ka viegli dzeltenīgas”. Nu, un ko tas mainīs, ja katrs ņemsies pārliecināt par savu taisnību? (..)

Prasu vai tad ir tik traki? Kas tad atbilst šai gradācijai mūsu attiecībās un sadzīvē?

Ko diez viņš pateiks…, pie sevis domāju.

Pirmais, kas viņam ienāca prātā – mani ierosinājumi pārkrāsot guļamistabu.
Atļaušos piebilst, ka tas bija pirms gada un pēc pārkrāsošanas pašam istaba šķiet pat vairāk kā mājīga un pats ir priecīgs par izdarīto. Bet tā vai tā, atmiņā istabas pārkrāsošana iegūlusi plaukstiņā „Izdarīts pēc intensīvas zāģēšanas”…

Prašņāju tālāk – kas tad vēl? Nu esot visādas situācijas, kad es varot „dragāt vienu un to pašu” līdz tas tiek izdarīts vai arī nonākam otrā grāvī – saskaišamies pa īstam…

Jā, arī šodien mums bija saruna. Manuprāt, tā bija saruna, bet viņam šķita, ka piļīšana par tēmu ‘bērns un televizors’ un to vai televizoram visu laiku jādarbojas telpā, kurā dzīvojas bērns. Beigu beigās izrunājām, vienojāmies „par mūsu kā vecāku nostāju”. Rezultātu sasniedzām. Bet vai pateicoties piļīšanai?

Man jau šķiet, ka tā vienkārši tāda uztveres atšķirība no sērijas „vīrieši no Marsa, bet sievietes no Venēras”. Vīrietim šķiet, ja viņam vairākkārt par kaut ko jautā, saka, prasa viedokli, lūdz rīkoties utt., tad tas jau ir spiediens kaut ko darīt un nekas cits kā zāģēšana tas nevar būt.

Es līdzīgās situācijās, kad viņš man vairākkārt kaut ko tiešā un netiešā veidā saka un cenšas par kaut ko pārliecināt, tikai nodomāju: viņam tas tiešām ir svarīgi, un pieņemu to… Vai tad ar manu guļamistabas sienu pārkrāsošanu bija savādāk?

Un kā jums sokas ar piļīšanu, ļečīšanu un močīšanu?

Dalīties.

9 komentāru

  1. nu, no vienas puses, kas vainīgs, tas bailīgs. Acīmredzot, ir kāds iemesls, kāpēc viņš to guļamistabu negrib krāsot, pateikt nevar, atteikt nevar, tāpēc sajūt to kā spiedienu. Bet no otras puses sievietēm vispār ir raksturīgi censties izmainīt vīrieti, uzlabot viņu savām vajadzībām.

  2. Piekrītu, ka vīriešu problēma bieži ir nespēja paskaidrot, kāpēc viņi negrib kaut ko darīt vai kādam ierosinājumam pretojas. Vienkārši noskalda nē un viss, bet nevienam taču ar pliku nē netop skaidrs, kādēļ gan tad nevarētu to darīt un tāpēc sāk no jauna vaicāt un prasīt.

  3. Mana pieredze rāda, ka vīrieši bieži vien sadzīviskās situācijās patiešām ar pirmo reizi neuztver to, ko viņiem saka. Vismaz par lietām, kas viņus tieši neskar. Tāpēc es arī nekautrējos teikt vairākkārt, ja man tas ir svarīgi. Un par piļīšanu es to nesauktu – drīzāk par iešanu uz savu mērķi. Manā skatījumā piļīšanai atbilstu tāda ēšanās par pilnīgi bezjēdzīgām lietām no sērijas "debesis ir zilas – nē, man šķiet, ka viegli dzeltenīgas".

  4. mākonitis on

    1-Mēs vīrieši,nespējam domāt par vairākām lietām vienlaicīgi.<br>2-Mums ir lietas kuras liekas mazsvarīgas,jeb nav primāras.Neiegrimstam sīkumos.<br>3-Ja tiek atgādināts katru dienu nedēļas garumā,tad tā ir pilināšana.<br>4-Vīrieti nevar izmainīt,bet attiecības var gan. Vīŗieti var pilnveidot,bet noteikti kādai citai,jo pilveidotājas acis viņš nebūs pietiekami labs,vajadzēs vel un vel.<br>Pieņemiet viņu tādu kāds viņš ir.Daudz runājiet par sadzīviskām lietām un meiģiniet viņu izprast.<br>Es lepojos ar sevi kāds Es esmu.Citai labs,citai varētu būt vel labāks.<br>

  5. Jautrīte on

    Strīds no sērijas „šodien debesis ir zilas – nē, man liekas, ka viegli dzeltenīgas"<br>Pilnīgi varu iztēloties, kā varētu no malas izskatīties šāda saruna… Jau tagad smiekli nāk.

  6. Un tad nu "nopiļījusies" zila palikdama brīnās, kāpēc viņš mīļāko meklē, un, ja sameklē, tad kāpēc viņam tāda necilā vajadzīga – atbilde – tāpēc, ka "nepiļī". Stulbums- ja kas nepatīk – izdari pati, viņam ir tiesības nedarīt, ja negrib…., bet tev tiesības nedzīvot ar tādu, kas negrib to ko gribi tu. Nevienu nepārtaisīsi, tā piļīšana tiešām ir izcili pretīga. ( mani piļīja iepriekšējais vīrs, patreizējam pat prātā nenāk…)

  7. Viviāna V. on

    Vispār jau ar vīru par šādām situācijām mēdzam pasmieties. Protams, tad, kad tās ir "pārciestas". Un, vismaz es, "nopiļījusies zila" nejūtos. Bet reiz pa reizei gadās! 🙂

  8. Līga Ozoliņa on

    Šodien ar otru SievietesPasaules Līgu runājām par šo tēmu. Nonācu pie secinājuma, ka katrās attiecībās ir kāds jautājums, par ko var iznākt šāda sava veida „piļīšana”. Viss gan atkarīgs, cik šis jautājums ir būtisks – tiek zāģēts liela koka mazs zariņš vai zāģis ir pieliekts pie paša stumbra. Pieļauju, ka īslaicīga „zāģēšana” par istabas sienu pārkrāsošanu nav jautājums, kas varētu novest līdz attiecību šķiršanai, bet, ja zāģēšana notiek ilgstoši un par dziļākām savstarpējo attiecību un uztveres lietām – tas jau ir nopietni. <br>Un der arī atcerēties, ka nezāģē jau tikai sievietes… Arī vīrieši to tīri labi pieprot! 🙂

Atstāt Ziņu