Reizēm no slavena darba pirmpublicējuma līdz tā tulkojumam latviešu valodā var paiet arī pusgadsimts. Tieši tā noticis ar grāmatu, ko klajā laidis Apgāds Zvaigzne ABC – amerikāņu rakstnieka Daniela Kīza (Daniel Keyes) pasaulslaveno zinātniskās fantastikas romānu “Puķes Aldžernonam” (Flowers for Algernon).
Darbā, kas 1959. gadā tika publicēts kā novele un 1966. gadā pārstrādāts romānā, rakstnieks risina jautājumus, kas nenoveco arī gadsimtos: kas ir cilvēciskās būtības pamatā un kā mēs katrs apejamies ar to, kas veido šo pamatbūtību – gan savu, gan sava tuvākā?
Romāns sarakstīts reālistiskā manierē – kā dokumentāri dienasgrāmatas ieraksti. Tajā atrodams tikai viens fantastisks pieņēmums: attēlotajā pasaulē (kas ārkārtīgi atgādina mums pazīstamo Rietumu patērētājsabiedrību) atklāta ķirurģiska metode, kas ļauj mākslīgi paaugstināt cilvēka intelektu. Tas taču ir kas tāds, par ko sapņo katrs, vai ne? Ārsti vēlas izstrādāt vienkāršu un katram pieejamu metodi, kas ļautu iepotēt “gudrības gēnu” gan skolēniem un studentiem pirms eksāmeniem, gan akadēmiķiem, kas cīnās ar kārtējo pētījumu… Vairs nekādu radošo krīžu, nekādu grūtu galvu un nesekmības! Vienīgā problēma: jaunā metode, protams, ir jāizmēģina. Un politnekorektajos laikos, kurus apraksta Kīzs, par izmēģinājumu trusīti tiek izmantots, pirmkārt, dzīvnieks – laboratorijas pele, vārdā Aldžernons, – un, otrkārt, cilvēks – garīgi nepilnvērtīgais trīsdesmitgadnieks Čārlijs Gordons. Sākumā viss izdodas vienkārši spoži: Čārlijs dažu mēnešu laikā kļūst par ģēniju, kurš tālu pārspēj pašus metodes izgudrotājus, taču tad… Jā, tad notiek neparedzamais.
Romāns ”Puķes Aldžernonam” ir piedzīvojis visu, ko vien var piedzīvot izcila grāmata: tā ir ekranizēta (filma ar nosaukumu “Čārlijs” 1968. gadā saņēma Oskara balvu par labāko galvenās lomas atveidotāja aktierdarbu), vairākkārt dramatizēta uz teātru skatuvēm lugu un mūziklu veidolā, pārveidota radiolugās un televīzijas iestudējumos, saņēmusi vairākus prestižus literāros apbalvojumus (tostarp Hugo balvu par noveli 1960. gadā un Nebula balvu par romānu 1966. gadā), mācīta skolās – un arī aizliegta un izņemta no skolu bibliotēkām kā amorāla un jauniešiem nepiemērota.
“Šim romānam jābūt tavā obligātās literatūras sarakstā,” raksta Palm Beach Post Times, savukārt The News & Observer grāmatu recenzents atzīstas: “Šajā grāmatā ir ainas, ko es nekad nespēšu aizmirst.”
Romānu no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.
