Šodien es pamodos ar savādām aizdomām. Itkā jau varbūt viss tik traki nav kā man var uz doto brīdi šķist, bet tomēr, ja sirds jūt aizdomas, tad nereti viņai ir jāuzticas, lai gan tā var arī pievilt.
Lai vai kā, es cenšos cik vien stipri varu – saglabāt veselo saprātu.
Vai esmu minējusi, ka līdzsvaru spēj saglabāt laba mūzika ?
Patreiz klausos pāris man mīļas un uzmundrinošas dziesmas. Jūtos mazliet nosvērtāk, bet es atgriežos atkal un atkal pie tās pašas domas.
Vai tiešām pamats tik ļoti uztraukties ?
Nezinu.
Sāpīgi jau vien ir apzināties, ka tomēr kaut kas nav kārtībā, bet nezini ko domā otrs.
Tas, ka NEZINI, ko domā otrs… Un šeit jau atliek tikai minēt un minējumi nav no tiem iepriecinošākajiem, bet varbūt vienkārši tās ir manas negativās domas un viss nav tā kā šķiet. Laiks rādīs.
Cik ilgi tā ?
