Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

‘Paliksim tikai draugi’ neder!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Dodoties uz randiņu ar nepazīstamu vīrieti, gandrīz katra sieviete iekšēji cer uz to labāko – ka vīrietis būs inteliģents, galants, ar lielisku humora izjūtu un pratīs vadīt aizraujošas sarunas visa vakara garumā.  Bet ko darīt situācijā, ja esi atnākusi uz tikšanos, bet vīrietis šķiet tik ļoti tev nepiemērots, ka liekas – vislabāk būtu palikusi siltā gultā ar cepumiem un pienu, skatoties savas mīļākās Sekss un Lielpilsēta sērijas.

Nolēmām vērsties pie vīriešiem un jautāt viņu viedokli – ko viņi vislabprātāk (lai cik neglaimojoša šī situācija būtu, bet nu tomēr…) gribētu dzirdēt no sievietes situācijā, kad viņa ir nolēmusi otrreiz netikties un kādi ir bijuši visnejēdzīgākie atrunu teksti, kādus vien ir nācies no sievietes dzirdēt.

Grib dzirdēt skaidru un gaišu ‘nē’, nekādus mājienus
Pirmais, pie kā vēršamies ir Romāns (27), un viņš atzīst, ka ir no tiem  cilvēkiem, kuriem patīk dzirdēt patiesību. Nevis dzirdēt: “varbūt tiksimies vēl”; “kādu citu reizi”, “šodien nē, bet citreiz”. „Ja cilvēkus pievelk vienam pie otra, tad viņi noteikti atradīs laiku , lai satiktos,’’ teic Romāns un piebilst: „Pēc randiņa gribētu dzirdēt par sevi gan labās, gan sliktās īpašības. Es tad nākamreiz padomātu, ko manī vajadzētu pamainīt. Un tad var sekot atteikums: “Paldies par neparasti pavadīto laiku kopā, bet es uzskatu, ka mums vairs nevajadzētu tikties, jo tu neesi manā gaumē”.”

Savukārt Juris (46) vārdos ir kodolīgāks, bet ļoti konkrēts: „Nu, ar mani ir tā, ka man vajag skaidru tekstu, nevis kaut ko aplinkus. Nekādus mājienus un zemtekstus es nesaprotu. Es gribu dzirdēt patiesību un būt pārliecināts par to, lai pēcāk nerastos sarežģījumi.’’

Arī Ēriks (32) uzsver, ka atbildei jābūt tiešai un lakoniskai, piemēram: „Piedod, bet tu man ne visai!”. Viņš piebilst, ka tās meitenes, kuras velk garumā ir tikai zaudētājas, jo ar laiku viņām būs jāskaidro garāk un plašāk. „Jāievēro, protams, pieklājības normas,” Ēriks nosmej un turpina – „Bet pirmais, kas jāpavaicā vīrietim, vai viņš nav precējies! Un ja ir, tad gan, piecelies un ej prom…Ir arī lietas, kuras neredz bildēs, piemēram, smarža. Ja sievietei nepatīk vīrieša smarža, tad nekas tur nebūs, un tāpēc sievietei jāpasaka tas ļoti korekti… Rezumē – man patiktu dzirdēt tiešu un konkrētu – nē. Un iemeslu – tikai patiesu…”

Māris (32) atbild, ka noteikti vēlētos no sievietes saņemt skaidri pateiktu ‘nē, vairs nevēlos ar tevi tikties’ un, ja būtu iespējams, tad arī uzzināt kāpēc.

Aigars (27) tāpat kā jau lielākā daļa vīriešu, atzīst, ka gribētu dzirdēt kaut ko ļoti konkrētu, taču uzsver, ka tajā pašā brīdī ne aizvainojošu, lai nesagrauj pašapziņu. Piemēram: „Randiņš bija foršs, bet esmu pārliecināta, ka mums nepasēs, sorry. Galējais lēmums.”

Uldis (30) ir pārliecināts, ka runāšana „riņķī un apkārt” ir tipiski sieviešu dabā un tur nekas nemainīsies, tomēr uzsver: „Vīrietim vajag loģiku, pamatojumu, pat ja tas būs sāpīgi, viņš zinās, ko sevī attīstīt, lai nākamā meitene to nepiedzīvotu.”

Jānis (31) ir ļoti atklāts: „Vīriešiem (vismaz man pašam un man pazīstamajiem) nepatīk aplinkus teksti un visādi nesaprotami mājieni, kurus var pārprast vai dažādi interpretēt. Ja vīrietis nepatīk un gribas tikt no viņa vaļā, tad jāsaka skaidri – “Šķiet, ka mums nekas nesanāks, jo…” un tad tur var izdomāt kaut ko pieklājīgu, lai vīrietis nejustos aizskarts. Jo, protams, nevienam nav patīkami būt atraidītam un tas gan sievietēm jāņem vērā „dodot groziņus”.

Aiz deguna nevazā, bet arī nepārsteidzies ar kurvīti
Jānis tomēr uzsver, ka tai sieviešu vēlmei visu pateikt aplinkus ir arī sava labā puse: „Abu dzimumu attiecību vēsture ir pilna ar piemēriem, kad vīrietis sievietei sākumā nav paticis un varbūt par ir to kaitinājis vai riebies, bet vēlāk, ieskatoties viņā ciešāk, sieviete ir atklājusi tādas personības īpašības, kas liek iemīlēties vai bez prāta. Par to ir sarakstītas daudzas jo daudzas grāmatas, iestudētas lugas un nofilmētas neskaitāmas filmas.”

Tāpēc viņš norāda – „Ja ir skaidri redzams, ka vīrietim nav izredžu, tad vajag attiecības pārtraukt pēc iespējas ātrāk, lai nedotu liekas cerības un nevazātu vīrieti aiz deguna. Jo tāda vazāšana var beigās dārgi maksāt pašai vazātājai. Sabojātas attiecības, naids uz mūžu vai pat atriebība. Tomēr, ja tās ir tikai kaut kādas atsevišķas lietas, kas nepatīk, tad vajag pagaidīt pāris randiņus un paskatīties, varbūt vīrietis vēl pamanīsies sievieti ar kaut ko patīkamu pārsteigt. No pirmā randiņa ir pāragri spriest, jo arī ne katra kleita, kas izskatās slikti plauktā vai uz manekena, izskatās slikti arī uz konkrētās sievietes auguma.”

Pēc sarunas ar puišiem secinājums ir viens – ja esi nonākusi situācijā, kad pirmais randiņš ir bijis un to vairs atkārtot nevēlies, tad zelta atslēga uz to, lai tu tiktu saprasta, ir atklātība, konkrētība un godīgums. Nekādi apkārtceļi un rozes krūmos!

 

Noslēgumā pāris atbildes no puišiem par to, kādas nejēdzīgākās atrunas viņiem nācies dzirdēt no sievietēm, kas iedevušas viņiem ‘kurvīti’.

Aigars (27): „Ka viņa vēl nav pārliecināta ko grib un vaina ir tikai un vienīgi viņā, tāpēc pagaidām jāiepauzē.’’

Sandis (34): „Piemēram, studējot Unī, viena sākumā piekrita iet uz randiņu, bet otrā dienā pārdomāja, jo pie viņas kojās esot kāda cita, kurai es neesot vienaldzīgs. 5 gadu laikā tā otra tā arī pie manis nepienāca. Vissāpīgākais atteikums bija, kad meitene randiņā pateica, ka es viņai pārāk labi patīkot, tāpēc nekas tālāk mums nesanāks. Sākumā tas izklausās stulbi, bet man jau bija nojauta, kas vēlāk arī apstiprinājās, ka viņai ir cits, kurš tajā brīdī laikam studēja (vai strādāja) ārzemēs.”

Andris (36): „Tu esi ļoti jauks un visādā ziņā burvīgs vīrietis, bet es šobrīd gribētu pievērsties karjerai un sevis pilnveidošanai. Man tev šobrīd nav, ko dot.’’

Jānis (31): „Visnejēdzīgākā atbilde, ko vien sieviete var vīrietim šādā situācijā pateikt, ir šāda: “Labāk paliksim tikai draugi!” Ja vīrietim uz sievieti ir kaut kādi nolūki seksuālā vai emocionālā plāksnē, tad viņu neinteresē vienkārši draudzība. Es saprotu, ka sievietēm gribas kaut kā viegli un pieklājīgi pateikt savu “nē”. Tomēr šis šķietami īsākais ceļš, kuru par nelaimi sievietes izmanto ļoti bieži, manuprāt, nav tas labākais. Vienkārši draudzēties ar sievieti, kuru tu iekāro, ir kā sēdēt pie garšīgas tortes ar šķīvīti un dakšiņu, bet neēst to, jo torte, lūk, ir domāta tikai apskatei. Šādai draudzībai nevar būt nekādas nākotnes, ja vien vīrietis nav galīgs lupata. Tad jau labāk uzreiz katram iet uz savu pusi.’’

Dalīties.

6 komentāru

  1. Vērtīgs raksts! Interesanti lasīt vīriešu domas. Bet man būtu gribējies zināt, kā šie puiši paši atsaka meitenei, kura nav iepatikusies. Arī tik pat tieši un loģiski? =) Dzīve rāda pretējo. <br><br>Ir vērts padomāt, kas tie ir par iemesliem, kuri traucē būt tiešiem un atklātiem – vēlme nebūt sliktajam tēlam, gļēvums, patiesa vēlme nenodarīt pāri vai neapzināta "glābēja" loma, vai tml.? Atcerēsimies kaut vai klasisko gājienu ar draudzenes "glābējzvanu" randiņa laikā, ar ko parasti nodrošinās sievietes, ja nu pirmo reizi satiktais vīrietis nav iepaticies. Muļķīgi? Bet dzīvē tas tā notiek! Kāpēc? Būtu interesanti lasīt kādas sievietes skaidrojumu, kas ir licis izšķirties par šādu gājienu, nevis būt brīvai no šādām bailēm un godam izturēt randiņu, lai kāds tas būtu un ar cieņu atvadīties no vīrieša.

  2. Sievietes vismaz pieklājīgi aplinkus pasaka, a vīrieši bieži vien vnk vairs nezvana un izvairās! Tas ir pieklājīgi?!

  3. kāpēc kaut kas ir "jāiztur", turklāt randiņš, kurā nezini kā tas viss beigsies un vai tev ir intereses par ko runāt. es esmu gājusi uz tādiem randiņiem un vislabākais ir sarunāt, ka pirmajā reizē saskrienas uz 5 min apskatīties, apostīties un tad skatās tālāk. mēs jau zinām daudzas teorijas, kā atbildēt vīrietim tad un kā citad, bet realitātē nesanāk. kādēļ? kā nu kuro reizi, bet ir tā, ka nesanāk. tādēļ ir labi, ka ir backup plan.

  4. p.s. nupat konkrēti atcerējos tieši šādu situāciju, tikos ar džeku, kas neatbilda manām vēlmēm, ilgām un vajadzībām, redzēju (laikam jātic tam, ka pareizais priekšstats veidojas pirmajās sekundēs) to jau pirms viņš nebija atvēris muti, nemaz nerunājot, ka oda pēc cigaretēm (esmu izbijusi smēķētaja, šobrīd nesmēķētāja). es ar viņu kādu brīdi parunājos un tad viņš uzdeva šo jautājumu – nu, kā tev izskatās? <br>pēc dabas esmu godīga un netaktiska, tādēļ teicu, ka man šķiet, ka mums varētu būt maz kopīgu interešu. tas bija mājiens bez meliem un visai "ar mietu", cilvēks, kas ir atvērts godīgai atbildei, to būtu dzirdējis. bet viņš saka – nu to jau nevar zināt, varbūt vajag satikties vēlreiz. vēl pāris teikumu no manis, no viņa diņģēšanās – "nu lūdzu lūdzu pamēģinām vēlreiz" tipa.<br>viss beidzās ar to, ka sarunājām sazvanīties, bet ne viens ne otrs to neizdarīja. <br><br>ir jāļauj tam otram cilvēkam saglabāt pēdējās cieņas paliekas un tādēļ es neticu šiem džeku komentāriem. tādēļ ir labi glābējzvani. <br><br>un nav vērts runāt par 100% atklātību attiecībās ar svešu vīrieti, ja nespējam to nodrošināt savā ģimenē.

  5. Līga Rozentāle on

    Eh, man randiņu laiks jau vairākus gadus aiz muguras, bet,ak, laikam arī es esmu bijusi no tām, kas saka- Paliekam tikai draugi! :)<br>Ja tā iedziļinās šajā atteikumu jautājumā ,tad jau patiesībā var saskatīt arī tās problēmas, kas liek iziet uz tiem aplinkiem. Piemēram, problēmas vispār pateikt 'nē' un kādam atteikt. Šitā iemesla dēļ toreiz esmu piekritusi uz atkārtotām tikšanās reizēm, lai gan šķita, ka pa īstam to nevēlējos. Nekas briesmīgs jau nenotika, tikai taisnība jau vien ir- grūtāk pēc tam gan ir paskaidrot, kāpēc tad īsti nekas nesanāks.<br>Lai gan no personīgās pieredzes varu tikai piekrist arī domai,ka ja ir kaut nedaudz šaubas- jā vai nē, tad ir vērts dot otro iespēju. Var atklāties kas pārsteidzošs 🙂 <br>

Atbildēt Annija Atcelt