Palīdzi bērnam izaugt ģimenē

ēdējos piecos gados, pateicoties mērķtiecīgai valsts iniciatīvai, vairāku pašvaldību aktivitātei un veiktajiem pasākumiem, Latvijā ir strauji attīstījusies audžuģimeņu kustība. Nupat, šīs nozares speciālisti un iesiastītās personas tikās starptautiskā konferencē “ Palīdzi bērnam izaugt ģimenē”.

Latvijas situācija
Bērnu skaits ārpusģimeņu aprūpē uz 2013.gada janvāri ir 8,1 tūkstotis  bērnu. Kopumā bērnu skaits ārpusģimeņu aprūpe samazinās. Tomēr tā ir tikai medaļas viena puse. Arī kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās.

Pašlaik Latvijā ir 568 audžuģimenes, 530 no tām pašlaik uzturas bērni. 2013.gada maijā audžuģimenēs uzturas 1179 bērni.

Arhībīskaps Zbigņevs Stankevičs:
Tas nav viegli. Tas ir grūts darbs un ir vajadzīga pacietība.
Ja paskatāmies no teoloģiskā viedokļa – tu iegūsti atdodot. Ja tu atdod savu sirdi un laiku, noteikti saņemsi atpakaļ. Dievs atmaksā simtkārtīgi. Arī mūžībā par to gaida alga. Tas pārveido ne tikai bērna dzīvi, bet arī mūsējo un mēs noteikti esam ieguvēji.

ASV vēstnieka vietniece Karina Maklelanda:
Bērniem vajadzīgs atbalsts, lai tie sasniegtu savus mērķus. Man ir adoptēta meita un arī ivņa savus pirmso dzīves gadus ir pavadījusi audžuģimene. Un tieši pateicoties šo audžuvecāku atbalstam, viņa ir tāda, kāda viņa ir – gudra un priecīga.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle:
Ja konstatēti kādi faktori bioloģiskajā ģimenē, tad viņš jāizolē no tās.
Ārpusģimeņu aprūpes veidi (secīgā kārtībā):
– pie aizbildņa (vecvecāki, krustvecāki u.c.)
– audžuģimene (apmācīta ģimene, kas mērķtiecīgi gājusi uz šādu statusu)
– ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes

Tomēr, lai arī kāda ir kārtība, vienmēr jāizskata bērna viedoklis un vēlmes. Piemēram, ja esi vecvecāks, ar to nepietiek. Ne vienmēr bērnu atdos vecvecākiem, jo varbūt priekš bērna tas nav labākais risinājums.

ASV eksperte sociālo pakalpojumu attīstības, audžuģimeņu atbalsta sistēmu jomā Viviane Ngwa, uzsākot savu uzrunu, uzreiz teica:” Vai, cik patīkami, manā priekšā ir tik daudz potenciālo audžuģimeņu vecāku”. Viņa uzskata, katram jāsāk pašam ar sevi. Ja jau mēs par to runājam, lemjam kā darīt labāk, saprotam tā nozīmīgumu, tad mums arī jābūt pirmajiem, kas rāda piemēru.
Protams, ir dažādi faktori, kas nosaka, kas kļūst par audžuvecākiem – vēlme palīdzēt, reliģiskie uzskati, finansiālā situācija, vai, varbūt, ģimenei ir problēmas tikt pie sava bērniņa utt.
Tomēr ir jāapzinās, ka tas nebūs viegls darbs, un, ka jūs tomēr nebūsiet īstie vecāki, un bērns var atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē.

Kā kļūt par audžuģimeni?
Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu, cilvēkam vai laulātam pārim jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Sākumā jāvēršas dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, jāuzraksta iesniegums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, kā arī jāiesniedz ārsta izziņa par veselības stāvokli. Bāriņtiesa izskatīs dokumentus, izpētīs cilvēka vai laulāto dzīves apstākļus, kā arī motivāciju un spējas audzināt bērnu.

Mēneša laikā bāriņtiesa sniegs atzinumu par cilvēka vai pāra piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Potenciālajai audžuģimenei piedāvās bezmaksas apmācību, pēc mācību kursa beigām notiks pārrunas. Tad bāriņtiesa pieņems lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu.

Kad piešķirts audžuģimenes statuss, informāciju par audžuģimeni iekļauj audžuģimeņu reģistrā. Informāciju par audžuģimenēm, kas var uzņemt bērnus, ik mēnesi publicē VBTAI interneta vietnē www.bti.gov.lv/lat/arpusgimenes_aprupe/audzugimene/.