Tuvojas septembris un es mēģinu atcerēties pagājušo gadu un tās sajūtas, kad pirmo reizi pielavījās doma, ka vārdam „krīze” varētu būt reālas izpausmes dzīvē.
Atceros kā cilvēki kļuva arvien nedrošāki vai tieši otrādi agresīvāki, dusmīgāki un izmisuši, nespēdami uzreiz pieņemt situāciju un ar varu gribēdami noturēties iepriekšējās pozīcijās ar tiem pašiem paņēmieniem kā līdz šim.
Pēkšņi vajadzēja iemācīties noturēties pretim negatīvajam vilnim, kas vēlās pāri sabiedrībai, jo katrs savā sirdī mēs tik un tā gribējām būt laimīgi, veiksmīgi, mierīgi un harmoniski.
Pēkšņi visu vajadzēja darīt savādāk, jo situācija bija savādāka.
Un tieši tādēļ tagad – pēc gada – varam pavērtēt ko tas mums ir devis vai varbūt, ko atņēmis.
Vai esi domājusi kādēļ gan mums bija jāpiedzīvo krīze un ko tas mums katrai dod? Vai vari saskatīt to, ko labu šis periods tev devis?
Varbūt tā ir bezgalīga mīlestība uz šo zemi un valsti un tu sevī esi skaidri apzinājusies, ka tik un tā nekur nebrauksi, lai cik slikti un grūti šeit būtu.
Vai arī, varbūt esi aizbraukusi un saņēmusies uz šo soli tieši tādēļ, ka dzīve tevi uz to pamudināja.
Varbūt tā ir milzu saliedēšanās ģimenē, kad vajadzēja palīdzēt vīram vai draugam pārvarēt situāciju, kad jāzaudē darbs.
Vai varbūt esi pati zaudējusi darbu un iemācījusies tik ar to galā.
Varbūt, ka tieši pateicoties krīzei esi atklājusi sevī kādas jaunas spējas un iespējas nodarboties ar to, ko esi gribējusi darīt visu mūžu.
Varbūt daudz vairāk esi pievērsusies garīgām vērtībām un gaišām domām, jo savādāk vienkārši šo laiku izdzīvot nevarēja.
Varbūt esi atklājusi cik brīnišķīgas ir vienkāršas lietas un vienkārši ikdienas rituāli.
Varbūt esi pārvērtējusi to, ko darīji darīšanas pēc, un tikai tagad to atmetot, saproti, ka tas viss ir bijis lieks.
Varbūt esi daudz vairāk sākusi lasīt grāmatas un domāt gaišas dziļas domas?
Varbūt esi iepazinusi kādu jaunu personības attīstības metodi un tā vietā, lai ietu kārtējo reizi uz lielveikalu iepirkties, nu ej meditatīvās pastaigās pa mežu, vai gar jūru.
Varbūt beidzot ir mazinājies tas milzu darba ritms un tu esi pamanījusi kā mainās gadalaiki.
Varbūt….
Varbūt….
Es, pateicoties šim īpašajam laikam, esmu izveidojusi pozitīvās domāšanas centru, izstrādājusi vairāk kā desmit dažādas tēmas un programmas personības attīstībai un pilnveidei, novadījusi vairāk kā simts seminārus un satikusi ļoti daudz brīnišķīgu cilvēku, izveidojusi meditāciju klasi un gandrīz jau uzrakstījusi savu pirmo grāmatu.
Pateicoties šim laikam, esmu sapratusi savu īsteno būtību un dzīves misiju.
Tieši pateicoties šim laikam, esmu vēlreiz pārliecinājusies, ka laimei un mīlestībai nav nekāda sakara ar „treknajiem” vai „liesajiem” gadiem. Tieši šajā laikā esmu vēl un vēl sapildījusi savu pašapziņu un apzinājusies citu cilvēku vērtību, neatkarīgi no materiālām iespējām. Tieši šis laiks manā skatījumā ir kļuvis par garīgu atjaunotni un cilvēku vērtību sistēmu sakārtošanās laiku.
Un kā tas ir Tev?
Vai šis laiks Tev ir vērtīgs?
Vai saskati šo kā iespēju laiku, kā jaunu atziņu laiku, kā vērtību izkristalizēšanos, kā pilnveides un stiprināšanās laiku?
Par visu šo un daudz citiem jautājumiem es labprāt ar jums parunāšu komentāru sadaļā, kā arī, ja vēlaties pieteikties uz konsultācijām vai semināriem, labprāt aicinu jūs uz tikšanos klātienē.
Kur un kā varat meklēt mājas lapā www.pavasarastudija.1w.lv
