Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

No vēža jāglābj arvien jaunākas sievietes

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Ko tu nodomā, kad lasi par baiso statistiku saistībā ar dzemdes kakla vēža saslimšanu Latvijā? No tās mirst vidēji 10 sievietes katru mēnesi. SievietesPasaule.lv tikās ar divām ārstēm, kurām šī statistika ir reāla un sāpīga darba ikdiena. Viņas ārstē sievietes ar dzemdes kakla vēzi un pārdzīvo kopā ar viņām, kad ir skaidrs- cerību vairs nav… Saruna ar Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģi-ginekoloģi Ellu ŅESTERENKO un staru terapeiti Liānu ŠVAMPĀNI.

Jūs esat ginekologs- onkologs, kas nozīmē, ka sievietes pie jums vēršas tad, kad jau ir kāda ļoti nopietna problēma. Varbūt varat īsi ieskicēt, ar ko jūs nodarbojaties?
Dr.Ņesterenko: Mēs izmeklējam un ārstējam sievietes ar pirmsvēža stāvokli un ar iniciālo dzemdes kakla vēzi. Mūsu nodaļa nodarbojas ar ķirurģisko ārstēšanu.
Mana kolēģe Liāna Švampāne (sarunai pievienojas nedaudz vēlāk) nodarbojas ar staru terapiju – ārstē sievietes, pēc operācijas, kā ari vēlīnām vēža stadijām. Tas ir tad, kad vēzis vairs nav lokalizējies dzemdes kaklā, bet pārgājis jau uz blakus orgāniem- mazā iegurņa orgāniem, dzemdi.

Mēs par šo tēmu – saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi – rakstām bieži un esam saņēmušas aizdomu pilnus jautājumus – kāpēc tik pēkšņi par to visapkārt sāk runāt? Kā Jūs komentētu šo jautājumu – vai kaut kas ir aktualizējies vai vienkārši beidzot par to sāk runāt?
Dr.Ņesterenko: Situācija vienkārši kļūst sliktāka. Strādāju onkoloģijā kopš 1989.gada. Toreiz situācija nebija tik nopietna kā šobrīd, kad tik daudz sieviešu mirst no dzemdes kakla vēža.
Atceros, kad vēl mācījos, bija tāds dobrovoļno prinuditeļņij skrining (brīvprātīgi obligātais skrīnings). Mums studentiem deva kociņus, stikliņus un sūtīja apskatīt pacientes, kas nebija vairāk kā gadu bijušas pie ginekologa. Uz vietas mājas apstākļos ņēmām citoloģiskās uztriepes.
Visas sievietes tolaik bija uzskaitē pie ginekologa. Ja vajadzēja doties pie stomatologa vai pie terapeita, pirmais jautājums sievietei bija- kad jūs apmeklējāt ginekologu? Un tikai tad, kad sieviete bija bijusi uz apskati pie ginekologa, viņa varēja apmeklēt pārējos ārstus.
Tagad pacientus nemeklē vairs kā toreiz piespiedu kārtā, viss ir pašu cilvēku rokās. Un, lūk, rezultāts – vidēji 10 sievietes katru mēnesi mirst no šī vēža.

Kādēļ, jūsuprāt, ir tik bēdīga šī situācija?
Dr.Ņesterenko: Ginekologi visi zina, kā pareizi paņemt citoloģisko uztriepi, tas nozīmē, ka savlaicīgi šo vēzi var atklāt un izārstēt, tikai ar nosacījumu – ja sieviete atnāk pie viņiem. Sievietei galvenais – atnākt. Problēma ir tā, ka neiet pie ginekologa. Un gadiem neiet.
Mēs ārstējam sievietes no visas Latvijas. Un lauku sievietes atklāti saka, ka viņām aizbraukt pie ginekologa nemaz nav tik vienkārši – vajag sarunāt, kas aizved, izplānot braukšanu un izbrīvēt dienu. Tomēr jāsaka, ka bezmaksas skrīninga ietvaros tieši reģionos ir lielāka atsaucība nekā Rīgā.
Ir grūti saprast, kādēļ tik daudzām atklāj šo slimību, jo, ja ņem globāli, Latvijā tagad ir pilnīgi viss pieejams, lai dzemdes kakla vēža pie mums nebūtu vispār. Ir bezmaksas skrīnings, vakcīnas, turklāt bezmaksas vakcinācija 12 gadīgām meitenēm. Bet arī to neizmanto. Piemēram, manas meitas klasē no 15 meitenēm vakcinējās tikai četras.

Jūs savu meitu vakcinējāt?
Dr.Ņesterenko: Jā, es savu meitu vakcinēju.

Sabiedrībā tomēr valda skeptiska attieksme pret dzemdes kakla vēža vakcīnu. Kādēļ tā?
Dr.Ņesterenko: Nezinu gan, ginekologi daudz runā par šo vakcīnu, informācija visur ir pieejama- žurnālos, internetā, bet vienalga pirmais jautājums, kas atskan no sievietēm – „ Es dzirdēju, ka tur tādas blaknes!” Bet arī analgīnam ir blaknes!
Nezinu, kāpēc cilvēki neuzticas šīm vakcīnām. Ir padarīts liels darbs, lai tāda būtu – cilvēks, kurš atklāja, kas izsauc dzemdes kakla vēzi, saņēma pat Nobela prēmiju! Un tikai pateicoties viņa atklājumiem varēja izstrādāt šādu vakcīnu. Šī vakcīna sieviešu veselības jomā ir nozīmīgs solis.

(Kamēr runājam, ieradusies arī Dr.Ņesterenko kolēģe staru terapeite Liāna Švampāne un iesaistās sarunā)

Dr. Švampāne: Desmitiem gadu tas viss ir pētīts. Un dzemdes kakla vēža saslimšana tomēr ir ļoti nopietna, un ārstēšanas rezultāti ne vienmēr ir pozitivi. Vakcīna ir labākais veids, kā sevi no tā visa pasargāt.
Dr.Ņesterenko: Atceros, ārstu kongresos kādus 12 gadus atpakaļ, kad mūs iepazīstināja ar šo vakcīnu, domājām- tagad mums darba nebūs. Bet  mēs skatāmies, ka darba mums paliek arvien vairāk un saslimšanas ir arvien sarežģītākas. Pieaug vēlīno gadījumu skaits.
Dr. Švampāne: Jā, vēlīno gadījumu ir daudz. Pārsvarā tās ir sievietes, kas ilgstoši nav apmeklējušas ginekologu.
Dr. Ņesterenko: Man bija paciente, kas 50 gadus nebija bijusi pie ginekologa! Viņa man toreiz teica- es ļoti labi atceros, ka pēc pēdējām dzemdībām, kas bija tad un tad, es vairs negāju pie ginekologa.
Dr. Švampāne: Ir daudz tādu pacientu, kas pēc dzemdībām vairs nav gājušas pie ginekologa. Pēdējos gados pie mums ārstējas arvien gados jaunākas pacientes.  
Dr. Ņesterenko: Tā ir kaut kāda strausa pozīcija – ar mani tas nevar notikt, es esmu jauna. Bet riska grupā ir ikviena sieviete, kurai kaut vienu reizi bijušas dzimumattiecības, kaut vienu pašu reizi!

Cik gadu vidēji ir tām sievietēm, kas nonāk pie jums?
Dr. Švampāne: Slimības attīstība norisinās  lēnām – laika periodā līdz pat 10 gadiem.  Viss atkarīgs no tā, cik agri uzsākta dzimumdzīve. To mēs redzam arī šeit- nāk arvien jaunākas sievietes. Mums nodaļā ar ielaistu dzemdes kakla vēzi ir bijusi pat 22 gadus jauna sieviete!
Dr. Ņesterenko: Jā, arī pirmsvēža stāvokli konstatē arvien jaunākām pacientēm. Tāds vienkārši šobrīd ir dzīvesveids – meitenes uz seksu raugās brīvi, tas tagad ir tāpat kā kokteili iedzert.
Dr. Švampāne: Un partnerus patīk pamainīt, kas rada lielāku risku inficēties. Turklāt prezervatīvs nepasargā no šīs saslimšanas. Vīrietis šajā gadījumā ir vīrusa pārnēsātājs.  Ja viņam bijušas dzimumattiecības ar vienu sievieti, kura varbūt ir vesela, bet arī ir šī vīrusa nēsātāja, viņš pēc tam ar to „apdāvina” nākošās partneres. Sieviete var arī nesaslimt uzreiz, jo tas vai šis vīruss attīstīsies vai nē, atkarīgs no daudziem nosacījumiem, kurus visus mēs nemaz līdz galam nezinām.
Dr. Ņesterenko: Daudz kas atkarīgs arī no imunitātes.
Dr. Švampāne: Organismā vienā brīdī vienkārši notiek kaut kāds „grūdiens” un vīruss sāk attīstīties. Piemēram, nopietns stress. Esmu ievērojusi, ka pie mums nonāk sievietes, kam ir bijuši nopietni emocionāli pārdzīvojumi dzīvē.
Dr. Ņesterenko: Principā jebkuru onkoloģisko saslimšanu provocē nopietns stress, jo tas grauj imūnsistēmu. Tāpat vīrusa attīstību var aktivizēt pārslimotas smagas slimības, kā piemēram,gripa utml.  
Bet atšķirībā no citām onkoloģiskām saslimšanām dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši viegli diagnosticējams, izmeklējams un līdz ar to savlaicīgi izārstējams.

Saka, ka vēzis ir slimība, kas nesāp. Tāpēc labāk pārbaudīties, jo saslimšanas gadījumā simptomus nekādus sākumā nejutīs.
Dr. Švampāne: Agrīnās stadijās sūdzību nav, bet, ja „vēzis sāp”, tas liecina par to, ka process ir pārgājis uz citiem orgāniem, spiež uz kāda nerva, vajag bieži urinēt, ir apgrūtināta vēdera izeja – sākas aizcietējumi, kāju tūska. Un tad sākas riņķa dancis- sieviete ar šiem simptomiem sāk iet visur kur – pie urologa, pie vēnu speciālista, pie dziednieka, tikai ne pie ginekologa. Faktiski tas ir pirmais ārsts, pie kura būtu jāiet, ja parādās kādas problēmas ar mazo iegurni un vēderu.
Galu galā pie mums uz starošanu viņas nonāk tad, kad slimība bieži ir jau vēlīnā stadijā, kad ir mazāk garantiju uz izveseļošanos un ilgu dzīvildzi. Otrkārt, viņām jāpavada slimnīcā divi mēneši, turklāt ārstēšana ir ļoti nopietna. Piemēram, dažreiz vēlīnā stadijā ir tā, ka vienkārši nevar vairs urinēt, nierēs jāliek kateterus, jāstaigā ar speciālu  maisiņu, kamēr urinācija atjaunojas.
Kad vēzis ir ielaistā stadijā, sievietei var būt arī asiņaini izdalījumi, kas liecina par nopietnu problēmu.  
Man bija gadījums, kad pacientei konstatēts audzējs pirmajā stadijā pirms četriem gadiem, bet viņa neatnāca uz ārstēšanu, jo vīrs bija slims. Redziet, vīru vispirms vajadzēja ārstēt.  Pēc laika viņu atveda ar ātro palīdzību, jau vēlīnā stadijā. Un atveda tikai tāpēc, ka sievietei noliecoties  pie dobes ravēt, sākās asiņošana. Citādi  viņa nemaz nebūtu nākusi.
Dr. Ņesterenko: Nesen es operēju pacienti – skolotāja, izglītota jauna sieviete. Viņai uzstādīta diagnoze pagājušā gada maijā. Konsīlijā nolēma, ka nepieciešama nopietna operācija. Ko atbild paciente? „Es gribu vēl vienu bērnu! Esmu pārliecināta, ka man viss būs labi.” Taču tagad viņa atgriezās pie mums, jau būdama grūtniece. Grūtniecība un dzemdes kakla vēzis – tā ir kritiska kombinācija, jo vēzis attīstās ļoti strauji. Šajā gadījumā slimniecei viss beidzās labvēlīgi, vēl bija iespējams viņu operēt. Var teikt, ka paciente ielēca „pēdējā vagonā”.

Operējāt, lai gan viņa bija stāvoklī?
Dr. Švampāne: Bet ko citu darīt? Viņai ir viens bērns, par kuru jādomā, tas ir jāizaudzina.
Dr. Ņesterenko: Jā, ir pat bijušas situācijas, kad operējam dzemdes kakla vēzi uzreiz pēc ķeizargriezieniem. Tas ir gadījumos, kad pacientēm grūtniecības laikā uzstādīta diagnoze – vēzis.
Dr. Švampāne: Bet šajos gadījumos tālāko vēža attīstību grūti prognozēt. Metastāzes var būt jau izplatījušās uz citiem orgāniem un viņas aiziet… jaunas sievietes..
Dr. Ņesterenko: Bet līdz tam var nenonākt, ja vienreiz gadā aiziet pie ginekologa. Es kā onkologs brīnos – ir visi nosacījumi, lai neielaistu šo vēzi, bet tik un tā ir ļoti daudz ielaistu gadījumu. Protams, tajā brīdī, kad pasaka, ka slimība progresē un palīdzība ir ļoti ierobežota, viss mainās – tad sievietes grib ārstēties.
Dr. Švampāne: Sievietes, kas to visu ir pārdzīvojušas, iet un vakcinē savas meitas. Viņas saprot, kāds ir risks. Bet, kamēr neskar pašu vai tuviniekus, viņas neaizdomājas.

Un kādi ir ārstēšanas rezultāti? Cik procentuāli pacientu izdodas izglābt no tām, kurām konstatētas vēža vēlīnās stadijas?
Dr. Ņesterenko: Ir onkoloģijā tāds termins piecu gadu dzīvildze – tas nozīmē, ka cilvēks pēc ārstēšanas vēl pēc 5 gadiem ir dzīvs. Pie ceturtās stadijas praktiski nav tādu gadījumu diemžēl..
Pacientes ar dzemdes kakla vēzi trešajā stadijā- 36 % gadījumu sasniedz piecu gadu dzīvildzi, pie otrās stadijas- 70% un tās, kurām konstatēta pirmā stadija – 94%. Tātad, ja laicīgi atnāk pie daktera, ir krietni lielas iespējas izārstēties. Pēdējie brīži  dzemdes kakla vēža gadījumā slimniecēm ir grūti un sāpīgi. Jālieto atsāpinoša terapija.

Jūsu darbs ir psiholoģiski un emocionāli ļoti smags. Vai nav bijis tā, ka vakaros jūs aizejat mājās un liekas- viss, vairs negribu to darīt!
Dr. Ņesterenko: Darbs emocionāli ir ļoti smags.
Dr. Švampāne: Jā, katru dienu. Neviena situācija neatkārtojas. Ļoti grūti aizejot mājās no darba pārslēgties, kad domas vēl ir darbā. Mēs taču arī esam cilvēki. Un tas ko mēs ikdienā redzam, nevar atstāt vienaldzīgu.  
Dr. Ņesterenko: Tas pats piemērs ar to skolotāju, par ko stāstīju – kā mēs visi pārdzīvojām par viņu, kā mēģinājām atrast vārdus, lai pierunātu uz operāciju!
Ārzemēs ir speciāli psihologi, kas strādā ar onkoloģijas pacientiem.
Man dotajā brīdī ir pacientes, kuras grib no manis tieši psiholoģisku palīdzību.
Dr. Švampāne: Jā, mums jāspēj būt arī psiholoģēm. Tikko pirms šīs sarunas sēdēju un runāju ar vienas pacientes vīru. Paciente – jauka sieviete, ar dzemdes kakla vēža diagnozi vēlīno stadiju. Pirms pusotra gada saņēma pilnu staru terapijas kursu. Gadu bija labi, bet pirms diviem mēnešiem process no jauna sāka aktivēties un tagad jau izplatījies arī uz citiem orgāniem. Man bija tik grūti atrast īstos vārdus, lai viņai to pateiktu un vienlaicīgi mēģināt viņu tomēr uzmundrināt,  pašai asaras acīs. Viņa skatās man virsū un prasa: Dakter, ko mēs tagad darīsim? Bet es zinu, ka īsti neko vairs..

Kur jūs rodat stimulu turpināt savu darbu?
Dr. Švampāne: Ir, protams, arī ne mazums pozitīvu gadījumu, un tie iedvesmo. Kad atnāk pacientes pēc daudziem gadiem pie mums un pasaka paldies, un tu redzi, ka viņa dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un kopā ar saviem mīļajiem, vai tad tas nav stimuls darbam?

Dr.Ņesterenko sarunas noslēgumā man vēlreiz lūdz: „Bet jūs patiešām kaut kur lieliem burtiem uzrakstiet, lai aiziet pie ginekologa. Izmeklēšana nav sāpīga, bieži vien sieviete pat nejūt, ka citoloģiskā analīze tiek paņemta. Un atrunāties par laika trūkumu, tas nav attaisnojums. Attiecībā uz mašīnas tehnisko apskati, gan vienmēr visi zina, kad ir jāiet un visu pamet, lai to izdarītu. Par savu organismu jārūpējas tāpat kā par mašīnu!!!

Tādēļ, mīļās, lieliem burtiem jūs visas aicinu: IEPLĀNO SEV VIZĪTI PIE GINEKOLOGA!


Dalīties.

18 komentārs

  1. Ja godīgi, pēc izlasīšanas tiešām nosolījos sev pierakstīties pie ārsta..Divi gadi nav būts. <br>Man šķiet, ka pie ginekologa neiet tieši tāpēc, ka it kā nekādu sūdzību nav, kāpēc tad iet? Man tas pats- nekas nesāp, viss ir labi tajā jomā, tāpēc arī kaut kā neiedomājos pierakstīties.

  2. var jau būt, ka sakritība, taču pēdējā laikā novērots, ka sievietēm, kas lietojušas hormonālos preperātus, parādās šis vīruss..

  3. Muļķības, Linda! Nav ko izplatīt tādas kaut kur sagrābstītas vecu tantu tenkas! Manai draudzenei konstatēja Cin 3, un nebija nekādas hormonālās viņa dzērusi. Paldies dievam, viņai laicīgi atrada un laikus aizgāja uz operāciju, bet pārdzīvojumi tie tik un tā bija šausmīgi, nespēju pat iedomāties, ko pārdzīvo tās sievietes, kurām diagnoze ir galēja…

  4. Novērots man tuvu cilvēku (sieviešu) lokā.<br>Krista, es rakstu par tām, kas ir lietojušas nevis pretēji.

  5. Un vēl rakstu, ka tā ir iespējams sakritība. Lūgums neizraut no konteksta, bet lasīt visu tekstu 😉

  6. Mani izopereja 1996.gadā. Arī staru terapiju saņēmu. Ārstēšanas process bija ļoti sāpīgs! Bet tagad ir jau 2012.gads un man ir viss labi!<br>Liels paldies manai dakterei L.Švampānei!<br>Viņa vienmēr nāca smaidīga un Onkoloģijas centrā jutos kā mājās. Smagi slimnieki, bet gaisotne – cerīga!

  7. Esmu 60 gadu sieviete, nesaprotu kāpēc manā jaunībā nebija tādas problēmas un tādas reklāmas ,dzīve iet .vai tiešām uz slikto pusi ,vienkārši baismi lasīt ārsta viedokļus.Vienīgais secinājums par vēlu, aizietu ātrāk arī savādāk nebūtu ,pēc laika atkārtotos ……

  8. Pārāk daudz stresa dzīvē. Arī attiecības pasliktinās. Bērnus skolā jālaiž. Pieaug veselības problēmas.

  9. Jā, arvien vairāk dzirdu, ka cilvēki saslimst dažādiem vēžiem. Piekrītu Inkai, ka viens no izraisītājiem varētu būt pārlieku lielais stress, kāds ir mūsdienās un domāju, ka arī visa ķīmija, ko ikdienā lietojam un ar ko saskaramies spēlē lielu lomu.

  10. 3 Ls gadā- baigi dārgi! Nevajag iet pie privātārsta, bet pie valsts apmaksātā- reizi gadā pienākas bez maksas pārbaude. Tik kārtējais iemesls attaisnoties..

  11. … bet, ja sieviete apmeklē ginekologu katru gadu un varbūt pat 2 reizes gadā?Kā var neredzēt un neuzrādīties analīzēs dzemdes kakla audzējs, kurš jau 3 stadijā. ko dara medicīna? aizejot pie onkologa, vēl jāklausās pārmetumi, ka ir ielaista slimība.tā kā gadījumi ir dažādi, ne tikai ir vainīgi pacienti, atbildība jāuzņemas arī mediķim.

  12. ….un pārbaudes? Ar mēnešiem ilgi jāgaida datortomogrāfs, pēc tam vēl pēc 2-3 nedēļām pats dakters, vai tas ir normāli? Kā var sev palīdzēt laicīgi novērst slikto? Šeit viss notiek bez steigas…..Bet, ko darīt mums, kurām dienas ir skaitītas?atbilde_sēdi tik rindā un gaidi!

  13. Ja katru gadu ejot pie ginekologa un …tur vézis ar metastázém.Ja izmekléjot krútis,ársts pasaka vézis 5.stadijá,bet nosutíjumu es nedosu.10 -20 gadus pa galvu doma vézis.Sáp mugura un véders,tá tam jábút,jo jums ir mioma,kura jáoperé,bet kas to dara es nedríkstu teikt.Sievietei ir 50 un gadi un tie ir lauki un bezdarbs.CIK GADI LÍDZ VÉZIM KO DZÍVOT.Ja painteresétos,vienkárssi arsts nevar vai negrib sútít (iedot adresi),kur lielakas iespéjas párbaudít veselíbu.Ar tádu árstu attieksmi labák sédi kur esi ielídis.

Atbildēt ... Atcelt