Sveikas! Gribu padalīties ar kādu sāpīgu problēmu, ar kuru netieku gslā, vatbūt kādai bijis līdzīgi un varat man ko ieteikt? Lieta tāda – kad man pirms pusgada darba vietā samazināja algu, kļuva spaidīgāki finansiālie apstākļi. Metu kaunu pie malas un teicu draugam, ka vēlos sadalīt atbildību par dažiem komunālajiem maksājumiem, lai gan dzīvojam pie manis. Viņš bija ļoti saprotošs un mums izdevās par visu vienoties. Viņa pārziņā bija vairāki maksājumi, t.sk. maksājums par elektrību, viņš pats pieņēma šādu lēmumu. Diemžēl no šī brīža arī sākās problēmas… Esmu pārvērtusies par sievieti-māti, kura staigā pieaugušam vīrietim „no pakaļas” un atgādina, atgādina, atgādina…
Jūtos draņķīgi, jo no savas puses visas vienošanās pildu, bet viņš tikai atkārto „Rīt izdarīšu!”, „Vai, es aizmirsu!”, „Man nebija laika!”, utt. Vienu mēnesi, otru, trešo, bet cik var? Mani atgādinājumi padara īgnu gan viņu, gan mani. Viņa attieksme man liek justies muļķīgi – it kā es būtu piespiedusi uzņemties šos maksājumus. Mēģināju gan šā, gan tā, kamēr samaksāju pati, cik tad ilgi tie brīdinājumi par elektrības atslēgšanu stāvēs uz virtuves galda?..
Godīgi sakot, tas man liek aizdomāties par šo vīrieti kā īsto manā dzīvē vispār, jo nevēlos kļūt par māti pieaugušam vīrietim kā tas bija manas mammas ģimenē…
Nevēlos kļūt par ‘māti’ savam vīrietiem…
Dalīties.
9 komentāru
Manuprāt, šeit viss ir skaidrs – viņš nav gatavs uzņemties (līdz)atbildību par jūsu sadzīvi.
Sievietes būtība un loma ir māte, kas aprūpē un vienmēr palīdz, bet visam ir savas robežas. Tavs stāsts izklausās pēc tā, ka tev sēž uz kakla un vienkārši izmanto. Laikam ir jāpieņem lēmums vai nu vīrietis kaut ko maksā un dara lietas labā, vai arī attiecības pārtrauc.
biju līdzīgā situācijā. līdz brīdim, kad man apnika un to elektrību noslēdza (manā gadījumā gan tā nebija elektrība) un viņš saprata, ka ir neforši būt bez elektrības. es vienkārši beidzu atgādināt. viņa pienākums, viņš ir pieteikami pieaudzis, lai arī pēc tam atbildētu par saviem pienākumiem un to sekām. sākumā bija grūtāk, bet nu jau jūtu, ka viņam tas ir iepaticies. viņš ir sajuties vīrišķīgāks, jo beidzot uzņēmies atbildību.
Piekrītu Gundegas rakstītajam, t.i. tev nevajadzēja pašai maksāt un nevajadzēja visu laiku kā mātei atgādināt. Ja negribi būt kā māte, tad tā arī nerīkojies. Arī man tikai kā pusgadu ir jauni apstākļi, kad ar otru pusīti paši pilnībā atbildam par savu iedzīvi. Sākumā sadalījām, kas par ko ir atbildīgs. Un tā arī ir – katrs atbild par savu lietu un ja kaut kas netiek darīts, tad pats no tā arī ciešs. Protams, dažkārt pajautājam viens otram vai tāds, tāds maksājums ir veikts, bet es pati citreiz priecājos, ka man atgādina par kādu piemirstu maksājumu.<br>Mums lielāka "neizdarīšana" ir ar mazajiem ikdienas, kārtības darbiņiem. Tāpēc vienu dienu kopā sarakastījām darbiņus, kas katram mājās ir jāizdara. Noteicām datumu līdz kuram tas ir jāizdara, bet dara katrs, kad vēlas – kaut vai visu pēdējā dienā. Redzēs, kā izdosies 😀 Vēl tikai jāizdomā kāds būs sods, par neizdarītajiem darbiem 😀
Lasītājas jau ir paudušas dažādu viedokli. Evijas teiktais par to, ka acīmredzot vīrietis vienkārši ir izvēlējies sēdēt uz kakla, pauž pārliecību par to, ka vīrieša rīcība varētu būt ļaunprātīga. Tomēr ne vienmēr tā patiešām ir. Iedomāsimies, ka iespējams – vīrietis nāk no pirmdzimtās ģimenes, kurā par visu rūpējusies tikai māte, viņam kā bērnam, kā vīrietim nav mācīts, kā uzņemties atbildību, varbūt pat neapzināti, nepadomājot par sekām, tas nemaz nav ļauts ("Nē, dēliņ, es pati! Tu ej atpūties!" vai "Ko tu te čammājies, es pati ātrāk izdarīšu!"). Tāpēc vīrietim šāds ieradums -uzņemties atbildību par sadzīviskiem maksājumiem – var arī nebūt. Skaidrīte arī norāda – viņš nav gatavs! Varbūt viņš patiesībā būtu gatavs, bet sievietei jāprot prasmīgi šo atbildību NODOT vīrīeša rokās. <br>Vienošanās ir apsveicama rīcība, kas norāda, ka sieviete ir pratusi pastāvēt uz savām tiesībām, piešķīrusi sev tiesības paust savas vēlmes un vajadzības, bet "iebuksējusi" pēdējā posmā, brīdī, kad vīrietim patiešām jāsāk rīkoties. To ar piemēru lieliski parāda Gundega – pēc vienošanās pienākumu patiešām atstājot tikai un vienīgi vīrieša pārziņā. Neapmaksāja rēķinu? Tiek atslēgts kāds pakalpojums? Jā, tas ir grūti – pieņemt to bez nosodījuma. Diemžēl šadā gadījumā tā ir vislabākā rīcība, kas ļauj vīrietim PAŠAM (!!!) ieraudzīt savas neizdarības sekas. Jo prakse rāda, ka cilvēks reaģē galvenokārt tad, kad tiek nevis knābāts, bet pats "iekāpj peļķē" un sajūt slapjās kājas. Vēl vairāk – kad viņš beidzot ir veicis maksājumu, sievietei jāprot par to priecāties un izteikt atzinību :)Tā arī Gundega norāda – viņas vīrietis kļuvis vīrišķīgāks, pašapzinīgāks. <br><br><br>Par šiem un citiem ar atbildības uzņemšanos un nodošanu saistītiem jautājumiem aicinu piedalīties seminārā "Kā sarunāties, lai Tevi dzird", kas norisināsies š.g. 15.novembrī. Lasi vairāk http://www.sievietespasaule.lv/sievietes_pasaules_radosa_darbnica/nodarbibas_kursi/nodarbiba_ka_sarunaties_lai_tevi_dzird/
Nabadziite:DDD
Manuprāt šādas izdarības ir piedodamas vīrietim, kas pa dzīvi ir bijis tādā sabiedrībā vai dzīvojis tādos apstākļos, kur visi visu izdara viņa vietā. <br>Mēs dažkārt pašas, sievietes, esam vainīgas pie tā, ka " izlaižam" savus vīriešus! Ja tomēr vīrietis ir bijis pastāvīgs jau no laika gala, tad ir jāsaprot, ka vīrieši, savu atmiņu " iztīra " daudz biežāk, nekā mēs sievietes! Viņi atmet lieko informāciju ļoti ātri un ir daudz aizmāšīgāki nekā mēs! Kā piemēru varu minēt savu draugu, es viņam pateicu, lai iznes atkritumus, sagatavoju un noliku acu priekšā pie izejas durvīm, bet viņš vnk tos nepamanīja un aizgāja uz darbu. Ir lietas,kuras viņiem nav jēgas pārmest.. ir jādara gudrāk.. jāatgādina tā, lai tas nebūtu kā uzbāzība! Ierakstot telefonā atgādinājumu, aizsūtot sms, vai pielīmējos līmlapiņu ar textu, kas jāizdara viņa plānotājā, vai uz maka 🙂
Nomaksāju visus rēķinus un viņa algas dienā ir mana mazā algas diena, jo viņš iedod savu daļu par maksājumiem. Un nav jāskraida un nav jāatgādina. Kur problēma ar vienu piesēdienu pie datora 5 minūtēs visu nomaksāt! Un vēl feināk saņemt algu divreiz mēnesī.
Domāju, ka Tavs vīrietis pat nedomā maksāt rēķinus no savas algas, jo brīdī, kad Tu to pirmo reizi viņam lūdzi, mīļā miera labad ar Tevi nestrīdējās, tikai pateica labi maksās. Te nav runa par mātes un bērna attiecībām, jo rēķinus un brīdinājumus, kas jau iepriekš ir sūtīti aizmirst nav iespējams. Varbūt mēģini atsaukt atmiņā pirmo sarunu par šo tēmu, cik saprotu tika nevērīgi pateikts "labi maksāšu", bet vai viņš arī izpauda savas emocijas. Domāju, ka šis cilvēks nekad līdz galam neko neizrunā, bet kā ir ar Tevi vai Tu pasaki kā jūties, kad kārtējie rēķini nav samaksāti, kāpēc viņš dzīvo pie Tevis, lieto elektrību, ūdeni, ir siltumā,ēd (vai tas mūsu valstī viss ir par brīvu?)