Pretvakcinācijas kustības ietekmē vecāki arvien biežāk atsakās vakcinēt savus mazuļus. Infektologi par šo tendenci ir satraukti, jo līdz ar biežāku vecāku atteikšanos vakcinēt bērnus, parādījusies arī tendence atgriezties slimībām, ar kurām bērni līdz šim vairs neslimoja vai izslimoja tās vieglākās formās. Speciālisti norāda, ka tiem vecākiem, kuru bērni ir vakcinēti, uztraukumam nav pamata, jāuzmanās ir tiem, kas potes nav saņēmuši.
Pēdējos pāris gados arvien vairāk vecāku apzināti atsakās vakcinēt savus mazuļus. Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti norādījuši, ka jau tuvākajā nākotnē atteikšanās vakcinēt bērnus var novest pie neprognozējamām sekām – palielinoties neimūno bērnu skaitam var uzliesmot dažādas, sen aizmirstas infekcijas slimības. Kā piemēru speciālisti min difterijas epidēmiju (laika posmā no 1993. gada līdz 2001. gadam), kas aiznesa 14 nevakcinēto bērnu un 100 nevakcinēto pieaugušo dzīvības.
Bažas par tuberkulozes uzliesmojumu bērnu vidū
Šobrīd vissatraucošakā situācija ir par mazuļu slimošanu ar tuberkulozi. Pērn divi bērni, kas nebija vakcinēti pret tuberkulozi, diemžēl nomira, vēl divi ļoti smagi slimoja un izdzīvoja. Taču šī gada divos mēnešos ar šo briesmīgo slimību bija saslimuši jau deviņi bērni. Visi saslimušie bija nevakcinēti.
„Tā, protams, ir vecāku izvēle – vakcinēt vai nevakcinēt. Taču nedarīt to tikai tādēļ, ka man, lūk, ir tāds princips, ka „es savējo ne pret ko nevakcinēšu”, nu… tas ļaunums jau būs tam bērniņam. Tuberkuloze ir aerogēna infekcija. Pret to bērnu bez vakcīnas ir grūti pasargāt. Bērniņš spēlējas uz zemes, visu aiztiek, bāž mutē. Un tuberkulozes baktērija ir ļoti noturīga, gudra, tās apvalks ir stingrs, ilgi saglabājas apkārtējā vidē. Tie bērni, kas ir vakcinējušies, tiem nav jāuztraucas. Tie, kas nav vakcinējušies, tiem ir jāuztraucas,” norāda speciālistes infektoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna.
Vakcinācija katru gadu izglābj vairāk nekā 100 bērnus
Profesore atzīst, ka par vakcīnām diskusijas notiek visu laiku, arī speciālistu vidē. “Taču mūsu epidemiologi un tuberkulozes speciālisti viņi visi vienā balsī ir simtprocentīgi par vakcināciju, jo tie bērniņi, kas ir vakcinēti, neslimo ar ļoti smagām formām un izdzīvo,” teic L.Vīksna.
„Es savus bērnus un mazmeitu esmu vakcinējusi. Mans personiskais viedoklis ir tāds- labāk tās nepatikšanas ar vakcīnu – piepampusi rociņa, temperatūra, vai bērniņš raud potēšanas brīdī, nekā tās milzīgās rūpes, kas saistītas ar saslimšanu – ārstēšanās un smagās slimību sekas. Ja uz vieniem svara kausiem liek nepatikšanas, kas saistītas ar vakcīnu un uz otriem- „bērns invalīds” un „bērns slimo mēnesi”, tās ir nesamērojamas lietas,” saka L.Vīksna.
Latvijas Infektoloģijas centrs aprēķinājis, ka, īstenojot Imunizācijas valsts programmu, Latvijā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām samazinājusies par 99,95% un katru gadu tiek novērsti apmēram 30 000 dažādu infekcijas slimību gadījumi un vairāk nekā 100 nāves gadījumu bērniem. Piemēram, 2010.gadā Latvijā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām, masaliņām, salīdzinoši – pirms vakcinācijas ieviešanas ar minētām infekcijām katru gadu slimoja vairāki tūkstoši bērnu. Tāpat vakcinācijas rezultātā par 96% samazinājusies saslimstība ar B hepatītu bērniem.
Nākotnē var uzliesmot arī B hepatīts
Tomēr saistībā ar B hepatītu L.Vīksna ir bažīga: „Kādreiz mazuļus pret B hepatītu vakcinējām jau Dzemdību namā, un rezultātā šobrīd ar B hepatītu bērni līdz pusaudžu vecumam praktiski neslimo. Tagad jaunā kārtība paredz, ka bērnus pret B hepatītu vairs nevakcinē Dzemdību namā, bet pie pediatriem. Diemžēl tā rezultātā daudzi poti nesaņem, jo vecāki uzskata, ka lieka iešana pie ārsta utt. Diemžēl tas nozīmē, ka drīz arī pusaudžiem būs B hepatīts. Un B hepatīts jau ir tā slimība, kas ir uz visu mūžu un apdraud visus inficētā cilvēka dzimumpartnerus. Pret HIV nav vakcīnu, bet pret B hepatītu ir, un ar B hepatītu slimo nesalīdzināmi vairāk nekā ar HIV!”
Nevakcinētajiem daudz lielāka iespēja inficēties
Bieži izskanējušais pretarguments potēm ir tāds, ka cilvēks ir vakcinēts, bet tik un tā saslimst. Taču, kā skaidro L.Vīksna, „vakcinācijas mērķis jeb cerētais rezultāts nav tāds, ka neviens tagad neslimos.”
„Vakcinācija nodrošina to, ka tie, kas bez vakcinācijas būtu slimojuši vieglā formā, vakcinējoties un sastopoties ar slimības ierosinātāju nemaz to nepamanīs. Tiem, kam bez vakcinācijas bija paredzēts vidēji smagi ar to izslimot, pēc vakcīnas izslimos vieglākā formā, bet tie, kam bez vakcīnas bija paredzēts mirt, vakcinējoties nenomirs, un tam, kas bez vakcīnām būtu saslimis un ieguvis komplikācijas, vakcinējoties nebūs to komplikāciju,” paskaidro L.Vīksna.
Tādēļ profesore tiem vecākiem, kas atsakās vakcinēt savus bērnus, norāda: „Tā ir jūsu atbildība, jo tie, kas būs potēti, tiem jau tiešām vienalga. Piemēram, esam te 10 cilvēki, 5 potēti un 5 nepotēti. Ja vīruss kaut kur cirkulē, tad potētie var nesatraukties, savukārt nevakcinētajiem ir lielākā iespēja inficēties.
