ēs piedzimām ar instinktīvu spēju zināt ko, kad un cik daudz ēst, tātad arī ar dabisku spēju regulēt mūsu svaru. Mēs šo prasmi dažādu iemeslu dēļ esam pazaudējušas. Ko darīt, lai tā nenotiktu arī ar mūsu bērniem?
Ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc meitenes piedalās manā kursā „Kā Neapēst Stresu”, kurā mēs mācamies no jauna ēst instinktīvi un dzīvot apzinoties. Parasti iemesls ir vēlēšanās sakārtot savas attiecības ar stresu, ēšanu un svaru. Bet man prātā ir palikusi viena dalībniece, kura vēlējās iemācīties, kā viņa teica ēst, lai varētu šīs prasmes nodot tālāk savām meitām. Lieki teikt, ka viņas meitām ir paveicies.
Cita dalībniece uzdeva vienkāršu, bet sarežģītu jautājumu – kāpēc mēs pazaudējam savu dabisko spēju ēst instiktīvi? Domāju, ka atbilde var interesēt arī tevi.
Kā mēs varam palīdzēt sev un saviem bērniem ‘kuģot’ ar ēdienu pārbagātā pasaulē, kur ēdiens ir ātri iegūstams, ērts, bieži pārmērīgi pārstrādāts un relatīvi lēts?
Labā ziņa ir tā, ka bērni piedzimst ar vissvarīgāko prasmi – instinktīvu spēju zināt, cik daudz ēdiena viņu ķermenim ir nepieciešams.
Mazuļi raud un informē mūs par savu izsalkumu, instinktīvi un nekļūdīgi, vai ne? Mēs, māmiņas to labi zinam. Un tad tikai pamēģini šo viņu vajadzību pēc ēdiena neapmierināt. To zinās ne tikai tuvākie kaimiņi.
Mazuļiem augot lielākiem, un sākot staigāt, viņi atrodas nepārtrauktā kustībā un ēd pavisam nelielu daudzumu ēdiena, bet spēj to darīt gana bieži, lai pilnībā apmierinātu savas vajadzības. Ātras augšanas un attīstības laikā viņi var būt visu laiku izalkuši. Kad viņu nepieciešamība pēc kalorijām un enerģijas samazinās, viņi dabiski zaudē interesi par ēdienu.
Sliktā ziņa ir tā, ka mēs, vecāki ar mūsu labajiem nodomiem varam izjaukt bērnu dabiskās un instiktīvās prasmes.
Tā nedari!
Ja mēs barojam bērnu, lai nomierinātu jebkuru raudāšanu, bērns var iemācīties, ka ēšana var mazināt diskomfortu.
Kad mēs dodam bērnam kaut ko ēdamu ar mērķi viņu nodarbināt vai izklaidēt, viņi iemācās, ka ir iespējams novērst uzmanību un izklaidēt sevi ar ēdienu.
Kad bērns ir gana paaudzies labu nodomu vadītas mēs uzsākam ‘spēles’ un cildinājumus, lai iedrošinātu viņus ēst. „Redz kur lido lidmašīna—atver mutīti!!!” „ Vienu par mammu, vienu par tēti…!” Vai arī — “Laba meitene! Tu apēdi visas vakariņas!” un priecīgi sitam plaukstas. Šis ir brīnišķīgs brīdis, lai iemācītu bērniem pozitīvu attieksmi pret ēdienreizēm, bet māca arī, ka ēšana dara mammīti laimīgu. Un bērni taču tik ļoti vēlas mūsu atzinību.
Reizēm mēs piespiežam apēst visu sakot stingrā balsi “Apēd visu, citādi tu nedabūsi saldo!” Bērni var nolemt, ka tā kā vecākiem viņi ir jāuzpērk, vakariņas droši vien ir tas “negaršīgais”, un saldumi ir atlīdzība par to, ka viņi apēst vairāk nekā bija nepieciešams izsalkuma apmierināšanai. Rezultāts – mēs taču to labi pazīstam ( jo daudzas no mums pašas tur ir Goda Biedres) – mūža biedra statuss Tīrā Šķīvja Klubā.
Kur ir problēma?
Bērni zaudē spēju uzticēties savām dabiskajām zināšanām kad, ko un cik daudz ēst. Hipotētiski pieņemot, ka ja mūsu virtuves galds būtu vienīgā vieta, kur bērni jebkad ēstu, tad viņiem šī ( ne) spēja nemaksātu tik dārgi kā tad, kad mēs ‘izlaižam’ bērnu ar ēdienu pārbagātā pasaulē pilnīgi nesagatavotu.
Lai gan mūsu bērnu uztura pamatvajadzības nodrošināšana kritiska, ir svarīgi atļaut bērniem ēst, respektējot viņu pašu izsalkuma un pilnuma signālus un mācīt viņiem, ka neskatoties uz to, ka ēšanai ir jābūt patīkamai, ēdiens galvenokārt ir par enerģijas un barības vielu nodrošināšanu.
Ja nē, mēs viņiem radam apstākļus ar ēdienu un ēšanu saistītām problēmām nākotnē.
Lai mūsu bērni nekļūtu par pašreizējās par un ap ēdienu un ēšanu realitātes upuriem mums ir jāpārliecinās, ka viņiem ir zināšanas un rīki, lai ne tikai izdzīvotu, bet dzīvotu, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu uzturu.
Te ir dažas idejas kā mēs varam palīdzēt mūsu bērniem veiksmīgi ‘burāt’ ar ēdienu pārbagātā vidē:
Bērni piedzimst ar spēju dabiski regulēt savu ēšanu, lai apmierinātu savas vajadzības pēc enerģijas. Pievērs uzmanību, kad viņi saka ka, viņi ir izsalkuši vai pilni.
Nepiespied bērnus apēst visu, ko tu esi uzlikusi viņiem uz šķīvja ( tu taču nezini, cik liels ir viņu tā brīzā izsalkums, vai ne) un neuzpērc viņus ar desertu par visa apēšanu.
Nekad neizmanto ēdienu kā apbalvojumu. Apbalvo vēlamo uzvedību ar uzslavām, papildus uzmanību, un privilēģijām.
Nemierini bērnu ar ēdienu. Tā vietā lieto saprotošus vārdus un apskāvienus.
Palīdzi bērnam attīstīt daudzveidīgas intereses un prasmes, kas palielina viņa veiksmes un izdošanās sajūtu un prieku—un viņi visdrīzāk neizmantos ēdienu, lai rastu piepildījumu.
Iemāci bērniem efektīvi tik galā ar emocijām, un ēdienam nebūs jākalpo šim mērķim.
Neuzliec stingrus ar ēdienu saistītus ierobežojumus, jo tas var novest pie dumpīguma – junk ēdiena ēšanas, kad bērns ir ārpus tavas kontroles.
Izvairies no pārtikas produktu marķēšanas “labajos” un “sliktajos.” Tā vietā, māci bērnam, kā līdzsvarot ēšanu sevis pabarošanai ar ēšanu baudai.
Iesaisti bērnus iepērkoties, maltīšu plānošanā un sagatavošanā. Šī ir lieliska iespēja mācīt viņiem par uzturu, un viņi, visticamāk, vēlēsies izmēģināt pašu izvēlētos jaunos pārtikas produktus.
Sēžat pie galda un ēdat kopā kā ģimene. Maltītes ir brīnišķīgs brīdis, lai pabūtu kopā un rādītu veselīgas ēšanas, sarunu un problēmu risināšanas prasmes.
Palīdzi bērnam veidot aktīva dzīvesveida paradumus samazinot laiku ko tava ģimene pavada mazkustīgās darbībās, piemēram, televizora vai datora priekšā vai spēlējot video spēles.
Plāno jautras aktivitātes, kas ikvienam nodrošina kustības, prieku un patīkamu laiku kopā. Esi pozitīvs un iedrošinošs paraugs savai ģimenei. Kad tavi bērni redz, ka tev patīk veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes, ir leilāka iespēja, ka viņi darīs to pašu.
Mēs labi zinam, ka daudzas prasmes un paradumus mēs apgūstam bērnībā – veselīgas ēšanas un fizisko aktivitāšu prasmes nav izņēmums.
Labā ziņa – nekad nav par vēlu iemācīties šis prasmes!
Vēlies uzzināt, kā tu vari no jauna iemācīties ēst instinktīvi un palīdzēt saviem bērniem būt veseliem un laimīgiem? Esi laipni gaidīta interneta semināru-vebināru kursā „Kā Neapēst Stresu” Uzzini vairāk šeit >>
PIESAKIES KURSAM ‘KĀ NEAPĒST STRESU’ ŠEIT >>
Par autori: Dr.Inese Millere, ir ārste, holistiskā stresa menedžmenta un veselīga dzīvesveida koučs aizņemtām sievietēm pēc 40, kuras vēlas pārvaldīt stresu, emocionālo un stresa ēšanu, izveidot veselīgas attiecības ar ēdienu un fiziskajām aktivitātēm un baudīt veselīgu un līdzsvarotu dzīvi.