Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

‘Nešauj uz zvirbuli ar lielgabalu’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

au kopš 20. gadsimta sākuma dažādos kūrortos Eiropā ārstniecībā plaši tiek izmantotas terapijas metodes, kurās pielieto dažādus dabas materiālus – dūņas, mālu, sāļus, minerālūdeni, sērūdeni utt. „Visi šie materiāli sava bagātīgā sastāva dēļ ir pielietojami ļoti plaša spektra veselības problēmu risināšanā, taču mūsdienās, kad cilvēkiem šķiet, ka viņiem nav laika ārstēties, jo straujais ritms prasa savu, bieži nevajadzīgi tiek pielietotas pārāk radikālas metodes – spēcīgas iedarbības medikamenti, ķirurģiskas manipulācijas u.c., bet bieži vien tiek aizmirsts par organismam daudz saudzīgākām iespējām atveseļoties – uz zvirbuli taču nevajag šaut ar lielgabalu”, saka klīnikas Premium Medical fizikālās terapijas speciāliste, veselības zinātņu maģistre Dace Tirzīte.  

Dabā varam meklēt ne tikai šos fantastiskos terapeitiskos materiālus, bet arī piemērus to iedarbīgumam – ziloņi ar biezu dubļu maskas kārtu aizsargājas no saules apdeguma un insektiem, sivēni vāļājas dubļos, lai atvēsinātos un tiktu vaļā no uzmācīgiem parazītiem, putni peras pa smiltīm, lai atbrīvotos no sīkajām spalvu ērcītēm utt.

Medicīnā katrai ārstniecības metodei ar dabas materiāliem ir arī savs apzīmējums – peloīdterapija (pelos no grieķu valodas: dūņas) ir ārstēšana ar dūņām, balneoterapija (balneum latīņu valodā: pelde) ir ārstnieciskā ūdens izmantošana terapijā, haloterapija (halos grieķu valodā: sāls) ir dziedzniecība, izmantojot sāli u.c.

 „Viennozīmīgi izpētīts un pierādīts, tieši kādēļ šie materiāli tik labvēlīgi iedarbojas uz veselību, nav, bet ir skaidrs, ka dabas vielas, to daudzveidīgais sastāvs, palīdz organismam pašam atjaunoties, dod „spērienu” organismam pašam sevi ārstēt”, saka D. Tirzīte. Būtiska nozīme ir tam, kur šie dabas materiāli iegūti, jo ne jau visiem māliem un dūņām piemīt ārstnieciskas īpašības. Tāpat ļoti no svara ir pareiza šo materiālu sagatavošana un izmantošana, tādēļ to pielietošana būs efektīva un nekaitīga tikai tad, ja to darīs zinošs speciālists. Piemēram, parasti dūņas  un mālus ārstniecības nolūkiem sasilda un tad liek aplikācijas, bet ir indikācijas, kad siltumu nedrīkst pielietot, bet ļoti labi līdz aukstas aplikācijas. „Siltas dūņas uzlabo asinsriti un veicina vielu maiņu. Aukstas dūņas sašaurina asinsvadus un piebremzē vielu maiņu, bet abas procedūras veicina regulējošos procesus, attiecīgi normalizējot konkrēto orgānu funkciju. Tikai precīzi jāzina, kad kuru pielietot”, skaidro speciāliste. Tāpat der zināt, ka dūņu vanna uztur siltumu 5 reizes ilgāk nekā parasta ūdens vanna. Arī aukstumu dūņas saglabā daudz labāk – tas palīdz, piemēram, tūskas mazināšanai artrožu gadījumos. Magnija sāls, piemēram, palīdzuzlabot šūnu reģenerāciju, attīra ādu, tam ir pretalerģiska un dezinficējoša iedarbība. Magnijam ir labvēlīga ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, ir antistresa iedarbība, tas veicina C un E vitamīna apmaiņu organismā, kā arī mazina kalcija nogulšņu veidošanos. Vanna ar magnija sāls piedevu ļaus vieglāk sasildīties aukstajā gada laikā un ķermenim šo siltumu saglabāt daudz ilgāku laiku.

Dūņās ir tikai organiskas vielas, kas gadu tūkstošiem trūdējušas bezskābekļa vidē, no atmirušām augu daļām veidojoties kūdrai. Tur ir olbaltumvielas, hormoniem līdzīgas substances, taukskābes un humīnskābes un neskaitāmas citas vielas.

Visplašāk dūņu, māla, sāls terapiju pielieto kustību aparāta (skeleta, muskuļu, locītavu), ādas, sirds un asinsvadu, kā arī ginekoloģisko  slimību ārstēšanā un profilaksē. Bez tam visiem šiem materiāliem piemīt lieliskas kosmētiskas  (savelkošas, ādas iekaisumu mazinošas, antioksidanta, attīrošas un abrazīvas jeb pīlinga) īpašības.

 

Visbiežākās indikācijas, kad pielieto dūņu, māla, magnija sāls terapiju:
Kaulu-muskuļu sistēmas slimības
– artrīti, reimatiskās, infekciozās, toksiskās, vielmaiņas, endokrīnās, traumatiskās izcelsmes poliartrīti. Hroniski spondiloartrīti un spondiloartrozes.
Lūzumi ar palēninātu kaulu audu veidošanos
un to sāpīgums. Infekciozās un traumatiskās izcelsmes ostīti un periostīti. Infekciozie, toksiskie, traumatiskie miozīti, fibromiozīti, bursīti. Osteomielīti, kuriem nav nepieciešama ķirurģiskā ārstēšana.
Nervu sistēmas sslimības
(perifērās un centrālās) – infekciozie, reimatiskie radikulīti, pleksīti, neirīti, neirofibromiozīti, arī sekundārās dabas. Perifērās nervu sistēmas ievainojumu un citu traumu sekas, kuriem nav nepieciešama ķirurģiskā iejaukšanās. Centrālās nervu sistēmas slimības.
Elpošanas orgānu slimības
– hroniskie bronhīti, saaugumi pēc traumām, operācijām, infekcijām (izņemot tuberkulozi).
Gremošanas orgānu slimības
– kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība remisijas periodā. Hroniskie kolīti, hroniskie hepatīti, hroniskie holecistīti, periholecistīti. Infiltrāti un saaugumi vēdera dobumā pēc traumām, operācijām, infekcijām.
Ģinekoloģiskās slimības
– hroniskie endometrīti, sāpes menstruāciju laikā u.c.
Hroniskie prostatīti
, sēklas pūslīšu iekaisums u.c.
Locītavu slimības
 – artrīti, reimatoīdie artrīti u.c.
Kaulu, mīksto audu traumu sekas
. Ilgstoši nedzīstošas brūces, trofiskās čūlas, pēc ievainojuma nedzīstošas čūlas.
Ādas slimības.
Sēnīšu bojājumi, psoriāze, hroniskās ekzēmas, akne, ādas iekaisums un citi.

 

Ir, protams, arī kontrindikācijas, kad šī terapija nav pielietojama:
Akūta un hroniska iekaisuma gadījumos paasinājuma fāzē;
Ļaundabīgu un labdabīgu audzēju gadījumos;
Jebkura orgāna tuberkulozes gadījumos;
Kaheksijas (stipra ķermeņa novājējuma) gadījumos;
Asinsrades orgānu slimību gadījumos;
Izteiktas endokrīno orgānu disfunkcijas gadījumos;
Dekompensētu asinsrites orgānu slimību gadījumos;
Noslieces uz atkārtotu asiņošanu gadījumos;
Infekcijas slimības akūtā un infekciozā stadijā;
Paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumos.

Dalīties.

Atstāt Ziņu